Foto: BalticTravelnews.com
Autors: Ludmila Alampasu
Avots: BalticTravelnews.com
Mītiem apvītā Olumo klints atrodas 137 kilometrus virs jūras līmeņa. Uz šo īpatnējo vietu brauc ceļotāji no dažādām vietām, jo lielais akmens šķietami turas bez balsta. Tikai 1976. gadā šī īpašā vieta, kas atrodas Ogunas štata galvaspilsētā Abeokutā, kļuva par vienu no pievilcīgākajiem un interesantākajiem apskates objektiem Nigērijā.
Šī bija retā reize, kad radās iespēja izbāzt degunu ārpus Lagosas un tās piepilsētām. Mazāka kņada, mazāk auto uz ceļiem, mazāka trakošana, un visapkārt viss tik zaļš! Iebraucot Abeokutā gan kņada palielinājās, taču tas bija tālu no Lagosas, kas šķietami nekad nenorimst.
Reklāma
Visinteresantākais, protams, šajā ceļojumā bija Olumo klints apmeklējums – milzu akmens klints galā redzams no visām pilsētas pusēm. Devāmies turp! Lai iebrauktu tūristu centra teritorijā, jāmaksā. Un jāmaksā arī par ieejas biļetēm. Mūsu naudiņās gan apmēram vienu eiro par cilvēku vai pat nedaudz mazāk.
Klints ir zināma jau kopš 19. gadsimta, kad tā tika izmantota kā cietoksnis starpcilšu kara laikā – tā kalpoja arī kā skatu punkts iedzīvotājiem, jo ļāva skaidri redzēt ienaidnieku manevrus.
Nosaukums “Olumo” ir divu vārdu salikums – “Olu” nozīmē Dievs un “Mo” – veidots, bet šo vārdu savienojums tiek tulkots kā “Dievs ir izbeidzi mūsu nepatikšanas un ciešanas”. Starp citu, klintī ir redzami Egbas cilts varoņu statūti un karotāju simboli.
Jāteic godīgi, šajā klints iepazīšanas pasākumā piedalījās trīs aizrautīgi gidi, kuri visu uzmanību bija pievērsuši tikai man, nevis pārējiem, kuri, starp citu, arī pirmo reizi uzkāpa augstajā klintī. No šādas pārliekas uzmanības un vēsturisko faktu pārbagātības, kas burtiski gāzās man pār galvu, pusi palaidu gar ausīm. It īpaši jau tādēļ, ka klints virsotnē bija jārāpjas pašu spēkiem – lifts tajā dienā nestrādāja. Starp citu, tas ir gana aizraujošs piedzīvojums, it īpaši ņemot vērā, ka ārā valdīja karstums ap +37 grādiem. Toties pa ceļam mums bija interesantas pauzes. Piemēram, iespēja pamieloties ar antilopes gaļu un baudīt palmu sulu, kas pēc garšas ļoti atgādināja bērzu sulu!
Lai gan klintī ir izveidotas kāpnes, gidi piedāvā izvēlēties grūtāku ceļu – kāpt pa akmeņiem. Pretim sniedzās palīdzīgas rokas, un tas nebija nemaz tik bīstami, bet, tikuši klints galā bijām labi aizelsušies, bet laimīgi. Un pakājē redzama senākā baptistu baznīca Nigērijā, skola un futbola stadions, kurš bija svarīgs man, lai iepazītu daļu no sava vīra bērnības un palīdzētu labāk izzināt viņu un vidi, no kuras viņš nācis.
Starp citu, par šo klinti ir vēl kāds nostāsts – tajā reiz bija atrodams ūdens, kuru varēja izmantot slimību ārstēšanai. Tomēr pirms apmēram 50 gadiem dziedinošais ūdens pazuda.
Šeit ir dzīvojuši vairāki ilgdzīvotāji – priekšnieks Sonni Osi – Toko nodzīvoja līdz 122 gadu vecumam, un viņam kaps atrodas šeit, bet galvenā kundze Sinatu Aduke Sanni, kas dēvēta arī par Iju Orisu, gandrīz visu savu mūžu, kas ilga 133 gadus, nodzīvoja klintī. Viņa kļuva par liecinieci četru Egbas zemes karaļu kronēšanai. Tieši viņa pauda, ka klints Dievs viņus aizsargā un sniedz visu, ko viņi lūdz.
Plašāka informācija par Olumo klinti atrodama šeit - https://olumorock.ng/
Raksts tapis sadarbībā ar “Turkish Airlines” un “Travel Art LV”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
