Autors: Inese Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com
Ir pilsētas, uz kurām dodas arhitektūras, citas – alus, kalnu vai muzeju dēļ. Un tad ir Libereca. Pilsēta, uz kuru es ieteiktu doties tiem, kuri ceļo kopā ar savu četrkājaino draugu un nevēlas atvaļinājuma laikā visu laiku domāt: “Bet vai te drīkst ar suni?” Savā pieredzē dalās tūrisma operatora “Travel Art LV” pārstāve Inese Krūmiņa, kura tikko atgriezusies no šīs Čehijas pilsētas.
No Latvijas ar auto līdz Liberecai var aizbraukt aptuveni 13 stundu laikā - atkarībā no maršruta, satiksmes un pauzēm. Tas, protams, nav ceļojums līdz kaimiņu pilsētai, taču tas arī nav pārcilvēcisks pārbaudījums. Un, ja mašīnā ir suns, kurš labprātāk skatās pa logu nekā lido ar lidmašīnu, Libereca kļūst īpaši pievilcīga.
Reklāma
Pilsēta pati par sevi ir brīnišķīga. Tā atrodas kalnu ieskauta un tās apkārtne ir radīta garām pastaigām. Vietējais tūrisma birojs īpaši izceļ pilsētas atrašanās vietu kalnu vidū, pārgājienu iespējas un plašo apkārtējo dabas teritoriju.
Taču Liberecas lielākais trumpis manā skatījumā ir cits. Te ir sajūta, ka suņi nav tūristu problēma. Suņi ir pilsētas dzīves sastāvdaļa.
Pastaigājoties pa Liberecu, suņus redz visur - kopā ar vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem. Un tas rada ļoti patīkamu atmosfēru cilvēkam, kurš pats ceļo ar ķepaini. Tu neesi tas tūrists, kurš ik pēc desmit minūtēm meklē zīmi “suņiem aizliegts”. Tu vienkārši esi cilvēks ar suni.
Arī naktsmītņu izvēle ir plaša. Liberecā ir daudz mājdzīvniekiem draudzīgu viesnīcu un apartamentu.
Un vēl viena lieta, ko nevar ignorēt – cenas. Libereca nav tā pilsēta, kur pēc divām kafijām un vakariņām sāk šķist, ka atvaļinājums būs jāfinansē ar kredītu. Salīdzinot ar daudzām Rietumeiropas tūrisma pilsētām, Čehija joprojām piedāvā ļoti pievilcīgu cenas un pieredzes attiecību. Tieši tāpēc Libereca man šķiet lieliska izvēle arī garākam nedēļas nogales braucienam.
Un nav nepieciešams visu laiku uzturēties tikai pilsētas centrā. Liberecas apkārtne ir īsta suņa sapņu teritorija. Kalni, meži, takas, svaigs gaiss un iespēja izstaigāties tā, ka vakarā gan cilvēks, gan suns laimīgi nokrīt gultā. Pilsēta savā tūrisma piedāvājumā uzsver iespējas doties pārgājienos, braukt ar velosipēdu un ziemā izmantot plašo distanču slēpošanas trašu tīklu.
Protams, arī šeit jāievēro vietējie noteikumi - suns nav automātiska ieejas biļete muzejā, zooloģiskajā dārzā vai katrā kafejnīcā. Taču kopējā sajūta ir ļoti atšķirīga no tām pilsētām, kur ceļošana ar suni nozīmē nemitīgu kompromisu virkni.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
