Oskara Kalpaka dzimtās mājas - komplekss "Liepsalas", Lubānas pilsēta, brauciens ap Lubānas ezeru, Īdeņa, Teirumnieku ezers un dabas taka, Nagļi un Varakļāni 2012. gada 16. jūnijā.
1. Piestājām pie Meirānu Visagala kapiem, kur apglabāta visa Kalpaku dzimta un 1919. gadā no Liepājas kapiem pārapbedītais "Airītēs" kritušais pirmais Latvijas Nacionālo karaspēku virspavēlnieks Oskars Kalpaks (01.06.1882 - 03.06.1919). Iespaidīgs ir tēlnieka Kārļa Zāles 1927. gadā veidotais piemineklis ar Eduarda Virzas tekstu:
"Stāv ļaužu pulks atsegtām galvām
Gods atdots no kareiviem tiek,
Viens otrs nodurtām acīm
Sev roku trīcošu liek…"
2. Piemiņvieta "Liepsalas" (Ošupes pagasts, Madonas novads), ko izveidojusi viņa brāļa meita Ārija Grundmane-Kalpaka nopostīto Kalpaku dzimto māju vietā.
Izveidotā piemiņvieta ietver veselu kompleksu arhitektonisku veidojumu (piemiņas muzeju, svētklētiņu, vairākus pieminekļus ar iekaltiem ievērojamu cilvēku lūgšanu-veltījumu tekstiem, arī pieminekli - vijolnieku, lūgšanu akmeni garīgam spēkam, estrādi, karogu mastu, vietu lāpai un vārtus). Mājīgi un interesanti iekārtotas arī muzeja iekštelpas – gan kamīnu zāle, gan ekspozīciju zāle ar fotogrāfiju stendiem un kartēm, attēlojušām 1919. gada Brīvības cīņas.
Tas viss atstāj pozitīvi šokējošu iespaidu, jo tik plaša nekur citur un nevienam citam veltīta piemiņas vieta Latvijā nav redzēta. Vienreizēji, trūkst vārdu apbrīnai!
"Dievs pateicos
Par katru saules staru,
Ar ko Tu mūsu dienas gaišas dari,
Dārziem plaukt, druvām kuplot liec!
Dievs pateicos
Par krāšņo ziedu rotu,
Ko devis Tu, lai zemi izdaiļotu
Un sirdīm ļauj Tu skaidru prieku just.
Dievs pateicos..."
3. Lubānā apskatām bijušo Lubānas dzelzceļa, kurš likvidēts apmēram pirms 30 gadiem, stacijas ēku.
Pašreizējai Lubānas Ev. lut. baznīcai pamati likti 1869. gadā. Šodien tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Lubānas ērģeles 1891. gadā aplūkojis, izmēģinājis un par gana labām atzinis Jurjānu Andrejs. Tās skan arī šodien. Lubānas baznīca ir vienīgā svētnīca Latvijā, kurā ir 2 baznīcas un 2 altāri.
4. Lubānas ezers - lielākais Latvijas ezers (platība 80.7 kvadrātkilometri, garums līdz 14 kilometriem, lielākais platums 9 kilometri, vidējais dziļums - 1.6 metri, lielākais dziļums - 2.5 metri). Lubānas ezerā ietek 9 upes, bet iztek tikai viena - Aiviekste, kurā palu laikā ūdeņi plūst pretējā virzienā.
Ezers ir diezgan aizaudzis ar niedrājiem un lielu salu vidū. Lubāns iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Floras un faunas vienreizību tiek piedāvāts vērot no 4 putnu novērošanas torņiem. Rudeņos un pavasaros ūdenskrātuvēs apmetas tūkstošiem migrējošu ūdensputnu - gulbji, zosis un pīles. Te ir lielākās baltspārnu zīriņa un melnā zīriņa kolonijas Latvijā.
Apkārt Lubānam braucienu uzsākam pie Aiviekstes upes iztekas 2007. gada uzbūvētā Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centra. Braucam gar ezeru Gaigalavas virzienā. Šeit ceļš vijas gar pašu krastu ar labu piekļūšanu pie ezera. Pats ezers šeit atgādina jūru ar stingru un smilšainu krastu un gultni. Te ir arī aprīkotas peldvietas. Arī mēs piestājam un izmēģinām Lubāna silto ūdeni.
Nedaudz tālāk piestājam pie jaunā Lubāna ūdenstūrisma attīstības centra "Bāka". Šeit ir ierīkota moderna skatu platforma, no kuras paveras skaists skats uz Lubānu un Kvāpānu dīķiem.
5. Pēc nedaudz vairāk kā pēc puskilometra nonākam pie Rēzeknes upes ietekas Lubānā. (Rēzeknes upes garums sasniedz 116 kilometri). Vēl pēc 2.5 kilometriem nonākam pie pagrieziena uz Īdeņu un tilta pār Rēzekni. No sākuma punkta esam veikuši 8 kilometriem. Pēc nepilniem 2 kilometriem nonākam Īdeņā. Īdeņa ir kā pussala, kas paceļas virs Lubāna kādreizējās palienes starp Lubāna A daļu un Īdeņas dīķiem. Īdeņas dīķi veidoti uz Lubāna palieņu kūdrājiem vienlaicīgi ar Kvāpānu dīķiem un ietilpst Kvāpānu – Īdeņas dīķu grupā. Pēc nelielas riņķošanas atrodam arī "Zvejnieku" mājas, kurās ir ne tikai iekārtots TIC, bet arī zivju žāvētava un mūs gaida garšīga zivju zupa no Lubāna. Saimniecība ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībniece un šeit pirkto līdzņemšanai kūpināto karpu garšu vēl ilgi neaizmirsīsim.
6. Tālāk "Zvejnieku" saimnieces - sertificētas vides gides Annas Macānes pavadībā dodamies Nagļu virzienā. Pēc apmēram 4 kilometriem pie meža ceļa ir uzstādīta norāde uz Teirumnīku purva dabas taku. Vēl pēc 1 kilometra esam nonākuši takas sākuma punktā. Taka 800 metru garumā ir izveidota Teirumnīku purvā. Pa dēļu laipām dodamies iepazīt purva ainavu un augu valsti: sfagnus, dzērvenes, rasenes, spilves, purva andromēdas un citi. Taka ved gar Teirumnīku ezera D krastu, kur ierīkotas trīs skatu platformas. No platformām paveras skaisti skati uz tumšo ezera ūdeni, kurā kā spogulī atspīd apkārtēja ainava. Takas tālākais posms ved cauri tipiskai atklātai augstā purva ainavai ar mazām purva pundurpriedītēm.
7. Ceļu turpinām uz Varakļāniem. Krustojumā griežamies pa kreisi un braucam apskatīt Nagļu katoļu baznīcu. Tagadējā akmens mūra Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja katoļu draudzes baznīca ir celta 1862. gadā. To cēla toreizējais muižkungs Nābels, kas esot bijis luterānis. Jau 18. gadsimtā Nagļos ir bijusi neliela koka baznīciņa, kuru apkalpojuši Viļānu bernardieši. Pretī baznīcai atrodas kapi, pie kuru vārtiem nofotogrāfējamies kopā ar vietējām latgalietēm.
8. Varakļānos - tipiskā Latgales mazpilsētā (pilsētas tiesības tai piešķirtas 1928. gadā) vispirms Atis mums parāda arhitektoniskos veidojumus Varakļānu kapsētā – Anša Bērziņa projektētos vārtus, Brīvības pieminekli un skaistu pieminekli Latvijas laika mežkopim.
9. Apskatām Varakļānu muižas pils dzīvojamo ēku kompleksu un parku. Uz klasicisma stilā celtās pils fasādes ir rakstīts "Virtute duce Deo falente Comite", kas latviski nozīmē – "Vīrišķībai vadot, Dievam palīdzot, laimei līdznākot". Kopš 1583. gada Varakļānu novads ir piederējis grāfu fon der Borhu dzimtai. Varakļānu pili cēla itāļu arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macoti baronam Mihailam fon der Borham (1751-1911), kurš bija plaši pazīstams ar saviem izcilajiem panākumiem zinātnē un valstsvīra darbībā. Pie pils ir izveidots ainavu parks, kurā atrodas alejas, dīķi ar saliņu un tiltiņi, kā arī liels akmens, kurš tautā dēvēts par Mīlestības akmeni (par godu grāfa meitai Jadvigai, kas aizgāja bojā mīlestības dēļ).
10. Uz neliela uzkalniņa pašā Varakļānu centrā paceļas miniatūrs "panteons" - grāfu fon der Borhu dzimtas kapella. Celta 1814. gadā kā Borhu dzimtas apbedījumu vieta un baznīca. Šeit novietoti no Itālijas atvestie Svētā Viktora pīšļi.
11. Ekskursiju noslēdzam ar Krievkalna salas apmeklējumu Koknesē. Krievkalna salas nākotne saistīta ar uzņēmēja Viļa Vītola iecerēto Dvēseļu dārza (projekta autors japānis Š. Masuno) ierīkošanu.
Sakot lielu paldies gidam Atim.
Stāsta autore: Velta Brūvere
