Tūrisma nozares speciāliste dalās pārdomās par muzejiem Rīgā

15.03.2013 06:21 | Latvija

Foto: Jugendstils.riga.lv

Autors: Aivita Heniņa

Pēdējo divu mēnešu laikā man ir bijusi tā iespēja kopā ar saviem audzēkņiem apmeklēt pietiekami lielu muzeju skaitu Rīgā – Rīgas Jūgendstila muzeju, J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzeju, Mākslas muzeju "Rīgas birža", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, Mencendorfa namu, Saules muzeju, Latvijas Dabas muzeju, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju un Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, kā arī Tautas lietišķās mākslas studiju "Senā klēts" un dažas viesnīcas.

Šo apmeklējumu sakarā ir radušies vairāki secinājumi, ar kuriem vēlētos padalīties: - Lai arī jau vairāk kā 20 gadus dzīvojam kapitālismā, joprojām ir ļoti liela atšķirība starp valsts/pašvaldību strukturām un privātajām, protams, vai varbūt - diemžēl, jeb varbūt par laimi, par labu privātajām struktūrām. Atslēgas vārdi - ATTIEKSME un DOMĀŠANA ("novecojusi" un "antikvāra"). Lai cik būtu profesionāli muzeju gidi un citi muzeju speciālisti, daļu muzeju apmeklējumu sabojā muzeju apklpojošais personāls – garderobisti, kasieri un zāles uzraugi, jo īpaši gribētu atzīmēt Nacionālo mākslas muzeju (cerams, pēc rekonstrukcijas situācija uzlabosies) un Latvijas Dabas muzeju. Ir muzeji, kuri prasa ieejas maksu arī pedagogam/grupas vadītajam, kurš atvedis grupu. Domāju, ka tā ir viela pardomām, jo pedagogs/grupas vadītājs audzēkņus/ceļotājus uz muzeju ved ne vienu reizi vien. Muzeja darbinieki paši to skaidro ar paša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu. Gidi zinoši un kompetenti, taču tiklīdz stāstījums ir jānodod skolēnu/studentu mērķauditorijai, sāk nedaudz "haltūrēt". Gidu darba metodika gan pavāja. Spēles, programmu dažādība un apmeklētāja "iesaiste" muzejos strādā, par to padomājusi lielākā daļa apmeklēto muzeju. Muzeja ekspozīcijas ir interesantas, saistošas, interaktīvas un modernas.

Dažus muzejus diemžēl nebija iespēja apmeklēt, piemēram: E.Smiļģa Teātra muzeju, (arī Ugunsdzēsības muzejs nebija gatavs rakstīt rēķinu, taču tur vismaz attieksme telefona sarunas laikā bija pozitīva un pretimnākoša), jo muzeji atsakās izsniegt reķinu un vēlas samaksu skaidrā naudā, ja samaksāt skaidrā naudā nav iespējams, apmeklējumu atsaka. Vai tiešām mūsdienās muzejs var atļauties atteikties no klientiem? Bez tam atteikums (ļoti ass) tiek pamatots ar to, ka daži klienti esot pakalpojumu saņēmuši, bet nav samaksājuši! Manuprāt, tā ir risināma problēma. Nu jau labu laiku Latvija sevi pozicionē kā pakalpojumu sniedzēju valsti, būtu ļoti labi, ja to apzinātos arī muzeju jomas pārstāvji un savu sniegto pakalpojumu padarītu vai vismaz censtos padarīt par perfektu, jo resursu tam ir pār pārēm.