| |||||
 |
|||||
|
|||||
   Vilnis Klinovičs: 3 lielākie «Impro» īpašnieki ir ķīlnieki savā valstī Viktors Ravdive: Trāpīgs koncepts un pastāvīgie viesi – kas restorāniem Latvijā ļauj izdzīvot? Ēriks Lingebērziņš: Apgalvot, ka esam veiksmīgi aizstājuši zaudētos tirgus, šobrīd nevaram Travelnews.lv redaktore: Atpūta Albānijā sezonas beigās – 5 atziņas Travelnews.lv redaktore: Kad ceļojumu konsultantiem doties atvaļinājumā?  Populārakie piedāvājumiTrakai TIC: Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI” Trakai TIC: Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS” Trakai TIC: “Following the Trails of Karaite History” Bauskas TIC: Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC: Liepājas skaņas Rundāles pilī Tukuma TIC: Ziemas pasaka Durbes pilī 
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI1 Splendid Palace 2 Pullman Riga Old Town 3 Atpūtas komplekss “Miķelis” 4 Latgale.travel 5 Ludzas novada TIC 6 Vidzemes Tūrisma asociācija 7 Daugavpils TIC 8 Riga Islande Hotel 9 Nikos Travel 10 Madonas TIC
Baltijas tūrisma objektiSpiģu ala (Rūcekļa ala) Rāznas ezers Ilūkstes Romas katoļu baznīca Silenes Romas katoļu baznīca Lielais Liepu kalns Ciblas novada muzejs z/s Vidussala Markovas izziņu taka Sarkaņu Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca Vecpils pilskalns un Dinaburgas pilsdrupas
|
Galvenais konferences uzdevums ir aktualizēt stratēģiski svarīgas lietas Latvijas tūrismā; ļaut saprast, ka eksporta tirgus Baltijas tūrismā ir vairāk saistīts, nekā domājam; meklēt efektīvākos veidus, kā palielināt uzņēmumu konkurētspēju. Mūsdienu tirgus ir pietiekami piesātināts, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā attīstīt un uzlabot jau esošo. Uzaicinātie viesi ir zinoši cilvēki, tāpēc būs interesanti. Savā lekcijā es runāšu par to, kā ceļojumu galamērķus Baltijā padarīt efektīvākus. Ir jāsaprot, ka dažkārt nav jēgas cīnīties vienam pašam, bet ir jāprot sadarboties un apvienot spēkus, lai kopīgi augtu. Pētīšu, kas notiek ar eksporta tirgu Baltijā. Mani pašu ļoti interesē diskusija, kas notiks starp Baltijas labākajiem šefpavāriem. Viņi diskutēs, un varbūt arī atklās, aktuālās restorānu tendences Baltijā. Interesē arī pakalpojumu dizains. Tas, kā paredzēt klientu vajadzības, kā komunicēt pirms un pēc pakalpojuma sniegšanas. Tāpat interesanta tēma būs par inovācijas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumiem tūrismā. Šīs manis nosauktas tēmas prezentēs konferences galvenie viesi. Protams, tā visa ir par daudz vienai dienai, taču ir jāsaprot, kas pašu visvairāk interesē, un tad to lekciju arī jāapmeklē.
Konferencē tiks aplūkotas tēmas, kas ir būtiskas Latvijas tūrisma desmitgades stratēģijas plānošanā. Ir uzaicināti ievērojami viesi no ārzemēm, tāpēc ir pat grūti izvēlēties vienu, saistošāko tēmu. Varam lepoties ar to, ka Rīgas-Gaujas reģions ir izvēlēts par 2017. gada gastronomijas reģionu. Mūsu pusē tūrisms strauji attīstās. Tagad daudzi cilvēki saka, ka nebrauc Valmierai cauri, bet izvēlas to par brauciena galamērķi. Tas mums ļauj strādāt cītīgāk un attīstīties. Šogad ir notikuši daudzi interesanti pasākumi.Piemēram, velo-kino festivāls “Kino Pedālis”; vecpilsētā uzstādīti astoņi jauni Hanzas namiņi; tūristi iecienījuši Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku. Valmierā ir radušies arī jauni sadarbības piedāvājumi. Ir plānots izveidot pirmo izbēgšanas spēli Vidzemē. Rīgā tādas ir vairākas, taču Vidzemē neviena. Ticu, ka arī tas palīdzēs pilsētai attīstīties vēl vairāk.
Šāda veida konference Latvijā ir liels notikums. Tā ir lieliska iespēja prezentēt savas idejas un pētījumus, kā arī ieklausīties tajā, kas citiem speciālistiem ir sakāms. Patīk arī tas, ka darba kārtība ir sadalīta vairākās paralēlās sesijās un tēmas ir interesantas. Pati labprāt apmeklēšu Mario Sepa lekciju. Viņš runās par to, kā veidot pakalpojuma dizainu atbilstoši klientu vēlmēm. Tā ir jauna un aktuāla tendence. Priecē tas, ka piedalīsies viens no Mūsdienu Skandināvu virtuves manifesta dibinātajiem Jans Krags Jakobsens. Tas varētu būt kā sākums mūsu pieejai gastronomiskā tūrisma veidošanai. Ja raugāmies uz tūrisma nozares situāciju Latvijā, tad vēlētos, lai latvieši ceļo vairāk. Statistika rāda, ka latvieši biežāk dodas vienas dienas izbraucienos un maz izmanto nakšņošanas iespējas viesnīcās. Protams, ne visi var atļauties ceļot vairākas dienas, taču arī Rīga tajā visā spēlē nozīmīgu lomu. No tās var ērti nokļūt jebkurā Latvijas daļā, kas nozīmē, ka ilgāk par vienu dienu ārpus pilsētas uzturēties nav vajadzības. Mēs jau vairākus mēnešus esam LIAA sastāvā, un mums noder gan viņu pieredze, gan kontakti ārzemēs. Par to, kā tas ietekmēs tūrisma attīstību Latvijā, gan ir pāragri spriest. Taču pašlaik uz situāciju raugāmies pozitīvi.
