| |||||
 |
|||||
|
|||||
   Vilnis Klinovičs: 3 lielākie «Impro» īpašnieki ir ķīlnieki savā valstī Viktors Ravdive: Trāpīgs koncepts un pastāvīgie viesi – kas restorāniem Latvijā ļauj izdzīvot? Ēriks Lingebērziņš: Apgalvot, ka esam veiksmīgi aizstājuši zaudētos tirgus, šobrīd nevaram Travelnews.lv redaktore: Atpūta Albānijā sezonas beigās – 5 atziņas Travelnews.lv redaktore: Kad ceļojumu konsultantiem doties atvaļinājumā?  Populārakie piedāvājumiTrakai TIC: Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI” Trakai TIC: Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS” Trakai TIC: “Following the Trails of Karaite History” Bauskas TIC: Liepājas skaņas Rundāles pilī Madonas TIC: Sākas Ziemsvētku gaidīšanas laiks Madonā Tukuma TIC: Ziemas pasaka Durbes pilī 
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI1 Splendid Palace 2 Pullman Riga Old Town 3 Atpūtas komplekss “Miķelis” 4 Latgale.travel 5 Ludzas novada TIC 6 Vidzemes Tūrisma asociācija 7 Daugavpils TIC 8 Nikos Travel 9 Riga Islande Hotel 10 Madonas TIC
Baltijas tūrisma objektiMarkovas izziņu taka Kampišku vecticībnieku draudzes dievnams Rāznas ezers Dabas parks "Daugavas loki" Jura Soikāna Ludzas mākslas skolas Nautrēnu filiāle Ilūkstes luterāņu baznīca Usmas luterāņu baznīca Aščuku vecticībnieku lūgšanu nams Kalupes katoļu baznīca Piloru un Pahatnieku ozolu audzes
|
Mēs kā restorāns neko īpašu uz Lieldienām netaisīsim – es domāju, ka vairums cilvēku to nemaz nevēlas. Par tādu Lieldienu maltīti – par to tikai tiek runāts, ka uz Lieldienām restorānam jātaisa kas īpašs. Pieredze rāda, ka uz restorāniem cilvēki neiet pēc Lieldienu ēdiena. Tas tomēr ir mājas ēdiens, kuru jaukāk baudīt mājās, ģimenes lokā. Bet mēs, šonedēļ, ieskandinot Lieldienu nedēļu, biznesa pusdienās piedāvājām, piemēram, Lieldienu kišu un tādas lietas. Tas tā, lai brīvdienas sagaidītu tādā Lieldienu noskaņā. Šodien noteikti arī mūsu kolektīvs sāks krāsot restorāna olas un būtībā grasāmies skaisti pavadīt brīvdienas, jo Lieldienas vairāk mājām domātas. Runājot par olām – jāatceras, ka olas svaigumu var noteikt pēc baltuma stingruma – jo tas stingrāks, jo ola svaigāka. Ziemā gan olas ir savādākas – tām pat dzeltenums nav tik stingrs kā vasarā. Vislabākās ir lauku olas, jo tur ir tas lieliskais spilgtais dzeltenums, no kura var skaistu biskvītu un omletes taisīt. Tās arī iesaku izmantot. Savukārt par krāsotajām vārītajām olām – es tās ledusskapī neieteiktu ilgāk par piecām dienām turēt. Pēc tam jau vairs nav laba tā ola. No novārītajām olām, kas paliek pāri pēc Lieldienām ieteiktu taisīt salātus vai kādu mērcīti – tartara vai remulādes mērcīti. Arī auksto bārbekjū mērci var taisīt no vārītām olām.
Mums būs Lieldienu brančs svētdienā. Pagājušajā gadā mēs iesākām šo tradīciju un vispār ļoti forši izdevās tas pasākums. Nebūs tā, ka mēs pamata ēdienkarti uz Lieldienām īpaši mainītu vai akcentētu, bet jā – būs brančs svētdienā. Būs gan olas, gan krāsotas olas, olas salātos. Tāda Lieldienu pieskaņa būs. Ir cilvēki, kas labprāt dodas uz šādu branču. Protams, ja ģimenē ir mazi bērni, tad viņi paliek mājās, taču cilvēki ar vecākiem bērniem vai kuru bērni jau ir savās ģimenēs – tie ļoti labprāt nāk pie mums. Ne jau visi dodas uz laukiem uz četrām dienām, daudzi paliek pilsētā un viņi priecājas par šādu iespēju. Palasa grāmatu, izbauda ēdienu un pavada dienu tā, tepat centrā, pie mums. Ir dažādi dzīvesveidi. Par olu krāsošanu runājot - man patīk tradicionālās metodes. Pagājušajā gadā gan nedaudz pieskārāmies arī inovatīviem risinājumiem – putām. Grūti nosaukt tādu labāko olu krāsošanas metodi, jo man kā tādam onkulim, tās tradicionālās metodes tuvākas - ar skujām un sīpolu mizām, bet bērniem atkal daudz labāk patīk tās jaunās krāsas un raibās, krāsainās olas. Ar zeltu un tā. Ģimenē noteikti būs abi veidi, lai bērniem arī ir nedaudz avangards. Taču noteikti jāparāda bērniem arī tradicionālo krāsošanu – nedrīkst par tradīcijām aizmirst. Pēc Lieldienu olu izēšanās es otrajās Lieldienās ieteiktu ēst kaut ko vieglu. Kādu buljoniņu uzvārīt, kādu zupu. Taču skaidrs jau, ka arī otrajās Lieldienās ēdīs olas. [smejas] Tās, kuras pāri palikušas. Olas jau vispār ir veselīgas, ja vien tās pārlieku daudz neēd. Īpaši lauku olas! No tām olām, kuras tomēr arī otrajās Lieldienās nevar apēst, es ieteiktu taisīt kādus salātus. Pārāk ilgi gan viņas ledusskapī nevar turēt – trīs dienas maksimums, vairāk nevajag. Īpaši tās, kuras ir cieti vārītas. Jātaisa uzreiz – to pašu rosolu, krabju salātus. Var pildītās olas taisīt. Tā ola jau izvārīta ir pasausa un jo ilgāk viņu vāra, jo sausāka paliek – man patīk mīkstu sviestu uzsmērēt majonēzes vietā. Vai krējumu. 
Mēs visos svētkos lutinām savus viesus un mums Lieldienās arī mainās piedāvājums. Gatavosim nēģus, glazētus vistas buljonā – ar sparģeļiem, olu dzeltenuma gēlu un marinētām paipalu olām. Tāpat būs pavasara jēra fileja ar dedzinātiem saldajiem sīpoliem, kailgraudiem un notecināta jogurta un lakšu pesto. Un pats pēdējais – pastinaku krēms ar kādu biezpiena virtuli un sīrupā peldinātiem rabarberiem. Tie visi ir tradicionāli Lieldienu ēdienu. Lieldienu kēksi un tādas lietas lai paliek mājsaimniecēm [smejas]. Mums tomēr ir ļoti augsta pievienotā vērtība, un mēs, pieskaņojoties sezonalitātei, tad arī gatavojam atbilstoši. Nekas pārāk īpašs gan tas nav. Mēs, piemēram, ja ola ir topā vai pavasaris – tad tas arī parādās mūsu ēdienkartē. Tas pats rabarbers – mēs gribam, lai cilvēks izbauda viņu. Ar kēksiem to tā nevar panākt. Tie, kas staigā pa Vecrīgu arī meklē ko nedaudz īpašāku. Vārītu olu maksimāli nedēļu ledusskapī turēt vēl var. Vairāk gan ne, tad jāmet ārā. Īpaši tad, ja viņas pārvāra, vārot 20 minūtes un vairāk. 20 minūtes vārīta ola, ja godīgi, pavisam nederīga, tā ka neko daudz no viņas vairs nevar pagatavot. Ja daudz paliek tādu pāri, tad jāmet ārā.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
