Viedoklis: Vai Latvijā pieņemts atstāt dzeramnaudas?

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com

Lai arī sensitīva tēma, Travelnews.lv redakcija vēlējās noskaidrot par dzeramnaudām Latvijas restorānos. Vai dzeramnaudas tiek dotas, cik lielas un kā tās tiek sadalītas - starp viesmīļiem vai visu virtuvi? Kad vajadzētu un kad nevajadzētu atstāt dzeramnaudas?
Tāpat - ir zināms, ka dažas nācijas ir "aktīvākas" dzeramnaudu devējas - vai tas neietekmē viesmīļu attieksmi pret klientiem, ieraugot, ka jāapkalpo amerikānis, kurš, visdrīzāk, atstās pat 20% dzeramnaudu?

Artūrs Birmbaums, restorāna "Čarlstons" īpašnieks

Reklāma

Jā, šī ir sensitīva tēma. Mums ir apkalpošanas maksa lielākām grupām, kas ir 10%. Par dzeramnaudām – es kā īpašnieks īsti šajā sfērā nejaucos iekšā, taču zinu, ka tādas pastāv! Lielajām grupām 10% par apkalpošanu tiek likti rēķinā – līdz ar to par to mēs samaksājam nodokļus un viesmīļiem tiek tā summa, kas paliek pēc nodokļiem. Apkalpošanas summa parasti ir lielām kompānijām, kad ir viens maksātājs, līdz ar to tas cilvēks, kas maksā, jau zina, ka rēķins būs par 10% lielāks. Vai viņš pēc tam atstāj vēl dzeramnaudu – teikšu godīgi – nezinu! Es domāju, ka, ja ļoti patīk serviss, tad atstāj.

Par dzeramnaudu sadalīšanu arī es īsti nemācēšu teikt, jo tas ir pašu viesmīļu kompetencē – vai viņi sadala ar virtuvi vai nē – es tur nejaucos! Es zinu, ka ir vietas, kur sadala starp viesmīļiem, ir vietas, kur katrs strādā "uz sevi". Ir vietas, kur tās sadala arī starp trauku mazgātājiem un citiem darbiniekiem. Bet nu es tur nejaucos. Taču visi zina, ka dzeramnaudas eksistē – un arī personāls zina, ka jo labāk viņi apkalpos, jo lielāku dzeramnaudu saņems! Es cenšos konkurētspējīgu algu piedāvāt darbiniekiem un dzeramnaudu apjomu īsti neskaitu līdz. Ja man kāds saka, ka atalgojums sanāk pārāk mazs, tad es atgādinu, ka mums tur ir bonusu sistēma par pārdotajiem saldajiem vai speciālajiem ēdieniem – kā kuru mēnesi. Visi profesionālie viesmīļi jau arī zina, ka dzeramnaudas eksistē – un mēs darbā ņemam tikai pieredzējušus viesmīļus!

Vai potenciālās dzeramnaudas apjoms nerada atšķirības apkalpošanas līmenī – es domāju, ka nē. Pirmkārt jau jāsāk ar to, ka amerikāņi Eiropā neatstāj 20% dzeramnaudu – viņi jau ir iemācījušies! Apjoms ļoti atšķirīgs no nācijas – ir gan novērots, ka ārzemnieki atstāj lielākas dzeramnaudas nekā vietējie!

Es uzskatu, ka dzeramnaudas vajadzētu atstāt visiem, kas tevi apkalpo – gan frizierim, gan viesmīlim, gan taksometra vadītājam! Arī pasākumos, kur tev kaut ko atnes, tevi apkalpo, tur jāatstāj dzeramnauda! Bet nu tas ir no audzināšanas atkarīgs! Mēs arī restorāna otrajā stāvā rīkojam dažādus pasākumus – tur arī rēķināmies, ka nāk dažādi cilvēki, līdz ar to cenas arī ir zemākas nekā pašā restorānā!

Raimonds Zommers, restorāna "Entresol" līdzīpašnieks

Dzeramnaudas pie mums atstāj, jā – tas ir tikai loģiski. Taču par viņu apjomu es nevarēšu neko precīzi pateikt, jo es šai lietai nepievēršu uzmanību! Taču es varu teikt to, ka virs 10% no rēķina dzeramnaudas īsti nav dzirdēts – vai tas ir ļoti ļoti reti! Vidēji varētu būt 7% no rēķina. Protams, jāskatās uz to, kas atstāj dzeramnaudu, jo daudzās valstīs dzeramnaudas atstāšana nav ierasta prakse. Mums arī nav ieviesta apkalpošanas maksa lielākām grupām.

Par savādāku attieksmi no viesmīļiem – es, protams, iekšēji nevienam nevaru ielīst, bet ja runā par vizuālo iespaidu, tad attieksme nemainās pret to vai cilvēkam ir lielāks potenciāls atstāt dzeramnaudu vai nav. Es esmu pašā sistēmā iekšā un būtībā jau redzu kā apkalpojošais personāls kalpo. "Entresol" arī ir tāda sistēma, ka paši pavāri nes ēdienu klientam, līdz ar to viņš nemaz nezina vai un kādu dzeramnaudu klients atstāj. Tas viss tiek likts vienā kasē un vakarā izdalīts visiem darbiniekiem. Tas jau visiem ir tā, ka sadala dzeramnaudas – protams, tur pa sekcijām sadalās – viesmīļiem tik, pavāriem tik, trauku mazgātājiem tik. Visi jau ir ieguldījuši laiku, lai serviss būtu labs – tīras glāzes un garšīgs ēdiens!

Jau minēju, ka vidējais dzeramnaudas apjoms varētu būt 7%. It kā jau forši ir tad, kad atstāj 10%, taču tas ir retāk. Arī ceļojot pa Eiropu, intereses vadīts esmu jautājis šo jautājumu – un arī tur vidējais apjoms varētu būt 7%. Dzeramnaudas došana vairāk ir par to, vai personāls klientam ir labi kalpojis, vai viss ir izdarīts un viss ir labi. Līdz ar to, neskatoties uz ziemu vai vasaru un cilvēka garastāvokli, man liekas, ka cilvēki atlīdzina šim personālam ar dzeramnaudu. No dzeramnaudām gan ir grūti noteikt kā dēļ tieši tiek atstāta dzeramnauda – vai garšīga ēdiena dēļ vai smaidīga viesmīļa dēļ, jo nevienam jau tas netiek prasīts un netiek jau ziņots kāpēc cilvēks atstāj to naudu. Grūti izdalīt šos iemeslus – pārsvarā tas ir dēļ apkalpošanas kopumā!

Jānis Viļumovs, restorāna "Ferma" vadītājs

Pie mums ir tāda sistēma, kad kompānijām virs astoņām personām, tiek aprēķināta 10% apkalpošanas maksa no rēķina. Mazākās kompānijās tas ir pēc katra cilvēka ieskatiem. Latvijā jau "nerakstītais likums" ir tas, ka dzeramnauda ir 10%. Citreiz ir, citreiz nav. Tas ir dažādi. Dzeramnaudas ir ārējā motivācija, ko es, kā restorāna vadītājs, nemaz nepieminu. Taču visi, kas viesmīlības sfērā strādā, zina, ka dzeramnaudas eksistē, taču tā nav mana kā uzņēmēja interese. Un es arī neko daudz tur nevaru ietekmēt – to var tikai un vienīgi paši viesmīļi. Mana prioritāte ir darbinieku algas! Visas saņemtās dzeramnaudas aiziet vienā kopējā "katlā" un sadalās uz visiem viesmīļiem, kas tajā dienā strādā, kā arī sava daļa aiziet virtuvei. Protams, dzeramnaudas apjoms ir jāskatās no tā, kā viesmīlis ir "nostrādājis" ar klientu. Ja tas ir vienkārši pasūtījuma pieņemšana un ēdiena atnešana, tad varbūt viņš vispār pat tos 10% nav pelnījis. Tas viesim ir pašam jāskatās pēc apkalpošanas līmeņa!

Katrai tautai ir savi izņēmumi, bet esam novērojuši, ka itāļiem un spāņiem nav ierasts atstāt dzeramnaudas – viņi atstāj, bet atstāj retāk. Amerikāņi un kanādieši ir dāsnāki – viņi atstāj tos pašus 15% vairumā gadījumu. Ar latviešiem ir visādi – ir cilvēki, kas atstāj, ir cilvēki, kas neatstāj. Tāpat arī apjoms atšķiras! Es gan ceru, ka viesmīļu attieksme pret klientu nemainās, balstoties uz to, kuras nacionalitātes viņš ir. Mums katrs klients ir svarīgs un Latvijā nevar skatīties tikai uz dzeramnaudām – mums ir svarīgi, lai vispār būtu klienti! Tāpēc, kā jau es minēju – es īpašu uzsvaru uz dzeramnaudām nelieku un tā nevar būt galvenā motivācija. Tas ir atkarīgs no paša klienta un ja tikai dzeramnaudas ir motivācija, tad vienā brīdī radīsies liela demotivācija! Motivācija ir alga un darba apstākļi!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.