Restorānos reti nākas dzirdēt vārdus «man negaršo» - uz restorāniem cilvēki iet baudīt lietas un pārsvarā jau viņiem zināmus ēdienus, pagatavotus īpaši. Tāpat arī uz viesmīļa jautājumu «vai viss garšo» , pieklājīga atbilde liekas, ka ir "jā, protams". Tomēr, skatoties internetā, nākas redzēt arī pa negatīvam komentāram - kādam steiks bijis par cietu, neizceptu, kādam kāda garša nav likusies laba. Vai cilvēki par šādām lietām runā arī restorānos? Ko vispār restorāni var izdarīt, ja cilvēks paziņo, ka viņam negaršo? Cik bieži tā ir restorāna vaina - un cik bieži pats viesis varbūt īsti nesaprot par ko runā?
Ēriks Līvmanis, restorāna "Gutenbergs" šefpavārs
Reklāma
Ja klients saka, ka negaršo, tad noteikti ēdiens ir jāaizvieto un jāaprunājas ar klientu. Jānoskaidro viņa vēlmes attiecībā uz ēdienu un kas tieši viņu neapmierināja. Un tad jāpacenšas uztaisīt tādu ēdienu, kas viņam garšo! Bet bieži vien cilvēki nezina, ko viņi paši pasūta, tāpēc gala iznākums viņus neapmierina...
Redzams, ka cilvēki ir dažādi - ir cilvēki, kas saka, ka viņam kaut kas negaršo, bet ir arī "interneta" komentētāji - tie, kas viesmīlim saka, ka viss ir labi, bet vēlāk internetā ieraksta ko negatīvu. Tas, varbūt, tāpēc, ka viņam trūkst drosmes pateikt uzreiz, ka viņu kas neapmierina - viņš grib internetā to ierakstīt vēlāk. Vai arī varbūt vienkārši negrib strīdēties... Bet ir arī cilvēki, kas uzreiz situāciju risina un beigu beigās jau arī ir kā uzvarētāji šādā situācijā - jo to situāciju jau var labot par labu!
Ja cilvēkam ir taisnība un ēdiens patiešām nav pagatavots pareizi vai labi, tad mēs noteikti to aizvietosim vai neskaitīsim rēķinā. Bet jāskatās pēc situācijas - ja ēdiens pagatavots pareizi, bet cilvēkam vienkārši negaršo tas, ko pasūtījis, tad mēs cenšamies izlabot ēdienu pēc vēlmēm. Piemēram, pasūtīts jēls steiks, bet nepatīk - tad mēs pacepam viņu vēl! Vai ēdienam kaut ko pievienojam - kādu garšvielu vai piedevas. Es teiktu, ka šādas situācijas ir puse uz pusi - 50% gadījumu cilvēki sūdzās pamatoti, bet pusē gadījumu vienkārši īsti neorientējas ēdienā un tāpēc uzskata, ka kaut kas nav pagatavots pareizi! Ir dzirdēts, ka cilvēks par atnestu jēlu steiku prasa - kā vispār tādu var ēst... Bet viņš jau pats pasūtīja jēlu steiku! Taču mēs vienmēr cenšamies runāt un risināt situāciju - šādā gadījumā pacepam to steiku vēl. Lai cilvēks tomēr justos tā, ka ir atnācis uz restorānu!
Māris Jansons, restorāna "Bibliotēka No 1" šefpavārs
Ļoti reti īstenībā cilvēki godīgi pasaka, ka viņiem kas negaršo. Ja viesmīlis prasa "vai viss ir labi", tad cilvēki vairāk māj ar galvu un saka, ka viss ir labi. Bet nu jāsaprot arī ko nozīmē šie vārdi "man negaršo". Jo tā jau ir tāda gaumes lieta! Ēdiens var būt dažāds - piemēram, ja pavārs uztaisījis "autorvirtuvi", tad tur ir divi varianti - vai nu garšo vai negaršo. Ja tā ir klasiskā virtuve un cilvēkam ir pareizs priekšstats par ēdienu, tad var negaršot, ja nav pagatavots pareizi, jā. Ēdiens jau vispār ir tāda subjektīva lieta... Parasti jau pavāri arī savāc ap sevi tos cilvēkus, kam garšo viņu gatavotais - un tad arī pie šiem pavāriem šie cilvēki iet!
Par internetā rakstītājiem - ir arī tādi, jā. Bet nu jāmāk arī kritika izteikt. Vienkārši pateikt "negaršo" jau arī neizskaidro viesmīlim. No tā jau nevar saprast, ka, piemēram, sparģelis bija par cietu vai kas tāds. Varbūt kaut kas bija par rūgtu, varbūt gaļa nedaudz par sīkstu - tas viss jau jāmāk pamatot un izstāstīt. Bet nu latviešiem jau tāda arī mentalitāte nedaudz ir - līdz galam nesakām visu, kas ir. Un tad jūtamies slikti. Bet tie, kas māk raksturot savu domu - tie tad arī nekad nepaliek "muļķa lomā" pie galdiņa! Cilvēks zina, ka tartars ir par ūdeņainu - un viņš nekautrējas to teikt. Un tad varam risināt situāciju!
Ko restorāns var darīt tad? Protams, jāskatās kādas klases restorāns tad tas ir - un arī vai ir restorāna vaina vai tomēr nav. Ir reizes, kad tikai jāmāj ar galvu un klientam jāpiekrīt, jo var redzēt, ka viņš nesapratīs pat tad, ja viņam acīmredzami nav taisnība. Jo klients ir klients. Bet man ir bijušas situācijas, kad cilvēks par vidēji ceptu pīli saka, ka tā ir jēla - taču es izskaidroju, ka pīli nevar labi izcept, jo tad viņa garšos pēc aknas un būs sausa. Tā arī mēs gatavojam un tā pasniedzam - vai nu patīk vai nepatīk. Cita situācija ir tad, kad steiks ir pārcepts un klients atsūta viņu atpakaļ. Tad, ja šefs paskatās, ka pavārs patiešām ir pārcepis, nu tad neko darīt - jācep jauns. Vai jāizņem no rēķina. Nav arī tā, ka tas tik ļoti reti notiktu - visur tomēr cilvēkfaktors ir iekļauts. Cilvēks kauj, cilvēks pasūta un pieņem pasūtījumu, cilvēks cep un cilvēks pasniedz! Kaut kur jau tā kļūda var radīties. Bet daudz foršāk ir tad, kad cilvēks pasaka, ka kaut kas nav tā - jo tad var situāciju gan izlabot, gan arī restorāns savu līmeni uzturēt augstu. Jo ja tu kaut ko nedari pareizi, visi slavē, bet aiz muguras aprunā, tad tas arī ir slikti. Es pats esmu gana kritisks un cenšos vienmēr tādas lietas pateikt saviem pavāriem!
Valters Zirdziņš, restorāna "Valtera restorāns" īpašnieks un šefpavārs
Man, īstenībā, ļoti patīk, kad tādām lietam pieiet profesionāli un par visu, ko domā, arī runā! Tādā veidā tad, kad klientam patiešām ir taisnība, un kas nav kārtībā ar ēdienu, es varu vainot tikai pats sevi un ņemt to vērā! Bet diezgan bieži ir situācijas, kad cilvēki nepamatoti par kādām lietām runā... Piemēram, kad cilvēki īsti nesaskaņo ēdienus vai neņem vērā viesmīļa ieteikumus un vēlāk liekas, ka kaut kas "neiet kopā". Vai, ja cilvēks pasūta kaut ko, kas jāpagatavo vidēji cepts - šeit gan es nerunāju par steikiem, bet citiem ēdieniem - un tad izrādās, ka cilvēkam īsti tāda lieta neiet pie sirds. Piemēram, sanāk tā, ka cilvēks ēd tikai vistu vai "labi izceptu" gaļu - un nes atpakaļ pagatavoto, sakot, ka kaut kas ir ne tā. Bet to taču tu varēji pateikt vai pārjautāt pie pasūtīšanas, nevis tad, kad atnes to ēdienu! Man pašam ir iedzimta alerģija pret jūras veltēm un es vienmēr pārjautāju vai ēdienā nebūs kas no jūras veltēm. Vienmēr! Nevis tad, kad atnes ēdienu, sākt brīnīties, stumt malā ēdienu un domāt ko darīt...
Bet ja klients patiešām nav apmierināts ar ēdienu, tad ir rūpīgi jāskatās uz situāciju. Vienmēr jāatrod kāds vidusceļš - taču es uzskatu, ka restorānam jāgatavo jauns ēdiens tad, kad restorāns ir vainīgs. Piemēram, kad cilvēks vēlējies vidēji ceptu gaļu, bet viņam atnesta pārcepta - tad, noteikti, mums uz sava rēķina ir jācep jauna. Bet ja restorāns kaut kam dod atlaides vai gatavo kaut ko jaunu, tad tas būtībā sanāk, ka restorāns pats atzīst - mēs esam vainīgi. Bet tā jau vienmēr nav!
Ļoti patīkami ir tad, kad pie mums nāk cilvēki ar labu gaumi - tādi, ar kuriem var diskutēt un arī iemācīties ko jaunu, saprast kādas savas nepilnības un vēlāk tās arī novērst!
.jpg "Brāļi Auzāni Burtniekos Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 10.11.2024 - 01.12.2024 Singapūra, Malaizija, Bruneja Latvia Tours")
