Viedoklis: Apceļo Latviju - Ko apskatīt Zemgalē?

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com

Latvija ir skaista un daudzveidīga zeme! Un to saka teju ikviens ārvalstu tūrists, kas atbraucis šurp un par to pārliecinājies pats. Mēs paši, latvieši, ikdienas steigā, bieži vien aizmirstam par to, kā mums ir paveicies ar iespēju dzīvot tik skaistā zemē! Tieši tāpēc nolēmām par to atgādināt - un uzzināt kas būtu jāapskata Latvijā, dodoties ekskursijās. Šoreiz vērsāmies pie Jēkabpils un Dobeles pašvaldību tūrisma atbildīgajiem, jautājot - kas būtu jāapskata Zemgalē, ja mēs dotos vienas dienas ekskursijā?

Ko apskatīt Zemgalē vienas dienas braucienā?

Reklāma

Zane Vārna, Jēkabpils pilsētas pašvaldības tūrisma organizatore

Jēkabpilī ir daudz tūrisma objektu, ko aplūkot vienas dienas ekskursijā! Piemēram, Jēkabpils Mežaparks ir ideāli piemērota vieta nesteidzīgai atpūtai svaigā gaisā pie dabas. Mežaparkā ir iespējams iznomāt laivas un nesteidzīgā gaisotnē nodoties makšķerēšanai. Jēkabpils Mežaparkā ir uzstādīta vissezonas kameršļūkšanas trase, kas pieejama parka apmeklētājiem visu gadu. Jau septiņus gadus Radžu ūdenskrātuves pludmalē plīvo Zilais karogs, kas ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Ģimenēm, bērniem un citiem interesentiem Mežaparkā ir iespējams apmeklēt Lūša šķēršļu joslu un baso Pēdu taku, nūjotāju taku un šūpoles, draugu pulkā spēlēt pludmales volejbolu vai strītbolu. Zilā karoga pludmalē pieejams veikbords, domino spēle, Interaktīvā āra rotaļa "X" pret "O" un kāpšļu siena, kas paredzēta bērniem no 7 gadu vecuma. Zilā karoga pludmalē ir pieejami SUP dēļi nomāšanai. Bērniem ir iekārtots arī bērnu rotaļu laukums "Bērnu pilsētiņa". Šeit bieži tiek organizētas sacensības un citi sporta pasākumi aktīvā dzīvesveida piekritējiem. Ir pieejamas velo novietnes, sauļošanās zviļņi un āra trenažieri vingrot gribētājiem. Nāciet un novērtējat!

Jau gadu Jēkabpils ēdināšanas iestādes piedāvā nobaudīt īpašo delikatesi – Daugavas samu. Pēc Jēkabpils pavāru receptēm tapušie ēdieni ir apkopoti bukletā  "Jēkabpils delikatese – Daugavas sams.

Aicinām ikvienu jēkabpilieti vai pilsētas viesi nogaršot kādu no īpašajiem Jēkabpils pavāru radītājiem sama ēdieniem. 

Sama ēdieni pieejami "Gaļas nama"  kafejnīcā un restorānā, kafejnīcā "Lauku šiks", suši bārā "Sakura", Wok Kekab "Domino", kafejnīcā "Karamele", bistro "Pie zemnieka" Jēkabpils autoostā, kā arī picērijā "Itālis" un "Lūšu krogā".

Par sama pieejamību kafejnīcu un restorānu virtuvēs lūgums jautāt viesmīlim. Grupām vēlama iepriekšēja pieteikšanās, sazinoties ar attiecīgo ēdināšanas iestādi. No 1.maija līdz 30.septembrim bukletu par sama ēdieniem un citu informāciju par tūrismu varat saņemt Jēkabpils tūrisma informācijas centrā katru dienu no 8:30 – 17:00.

Tāpat Jēkabpilī ir ļoti daudz tūrisma objektu, ko aplūkot! Te būs uzskaitījums šiem objektiem:

Krustpils pils un Jēkabpils Vēstures muzejs.

Dokumentos tā pirmo reizi minēta 1237. gadā. Pilī vairāku gadsimtu garumā saimniekoja Korfu dzimta. Tagad te var aplūkot pilsētas vēstures muzeju, padomju armijas istabu, viduslaiku pils pagrabus ar krusta velvēm. Pils tornī tiek rīkotas izstādes. Ir pieejams audio gids latviešu, krievu, angļu un vācu valodās, kā arī tematiskās ekskursijas un nodarbības.

Sēļu sēta - Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa.

19.gs. Sēlijas novada vidēji turīga zemnieka sēta: te apskatāmas vējdzirnavas, klēts, dzīvojamā māja, darba rīki un sadzīves priekšmeti. Ir iespēja iesaistīties arī praktiskās aktivitātēs – siet sieru, vērt un šķeterēt, izgrebt koka karoti u.c. Atvērts no 01.05. līdz 31.10.

Mans’s- Mākslas galerija.

Viena no pirmajām privātajām  mākslas galerijām Latvijā. Galerijas plašajās telpās apskatāmas latviešu un ārvalstu meistaru gleznas, keramika, rotaslietas, lietišķās mākslas priekšmeti, suvenīri. Tiek rīkotas arī tematiskās izstādes.

Sv. Gara pareizticīgo baznīca un vīriešu klosteris

Dievnams celts 19.gs. otrajā pusē bizantiešu stilā. Tā, piecu kupolu siluets ir neatņemams pilsētas panorāmas sastāvdaļa. Klostera sētā atrodas arī Sv.Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kas unikāla ar savu miniatūro izmēru 17x19,5m. Kopš 2008.gada dievnamā ir atgriezusies Dievmātes Marijas brīnumdarošās Jakobštates ikonas kopija, kas ik gadu pulcē lielu skaitu svētceļnieku.

Vecpilsētas laukums

20. gadsimta sākums ir laiks, kurā izveidojās pašreizējais Vecpilsētas laukums kā pilsētas laukums. 2010.gadā laukums tika pārbūvēts. Šeit viesus sagaida pilsētas simbols – lūsis un ir apskatāmi tādi objekti kā pilsētas pulkstenis, naudas maks, aka un svari – atgādinājums par kādreizējo tirgus laukumu. Te no fotogrāfijām izkāpuši tēli izstāsta pilsētas stāstu. 

Daugavas aizsargdambis – promenāde

Aizsargdambi sāka būvēt pēc 1981. gada lielajiem plūdiem. 2011. gada vasarā notika dambja rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Tagad šeit pastaigājoties pa gājēju promenādi var baudīt Daugavas rāmo tecējumu, vērot pilsētas ēku siluetus un atspulgus likteņupes ūdeņos.

Brīvdabas estrāde uz Krustpils (Ādamsona) saliņas

No agra pavasara līdz pat vasaras norietam te notiek dažādi kultūras un izklaides pasākumi, kas pulcē tūkstošiem jēkabpiliešu un pilsētas viesu. Arī parastās darba dienās uz romantiskā tiltiņa, kas savieno salu ar Krustpils parku, pastāvīgi redzami gājēji, kas rimti izbauda tās unikālo atrašanās vietu. Te lepni zaļo arī liepa, kas ir valsts nozīmes dižkoks. Uz saliņas ir izveidoti arī atraktīvi vides objekti, kas sniedz iespēju  iemūžināt  sevi Jēkabpils pastkartēs.

Strūves parks

Pirmās brīvvalsts laikā saukts Kroņa dārzs – bija bagāto jēkabpiliešu iecienīta atpūtas un izpriecu vieta. Parku slavenu padarīja akadēmiķa, Tartu universitātes profesora, astronoma un ģeodēzista Vilhelma Strūves (1793-1864) veikto ģeodēziskā loka mērījumu punkts. Strūves ģeodēziskais loks ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Mežaparks un Radžu dižakmens.

Parks stādīts 1966.gadā, lai pasargātu pilsētu no dolomītu karjera izstrādes putekļiem. Kad 1987.gadā izmantotie karjeri 158 ha platībā tika appludināti, pilsētas tuvumā izveidojās atpūtas vieta. Mežaparks atrodas Radžu ūdenskrātuves krastos, kurai ir piešķirts Zilais karogs. Uz vienas no ūdenskrātuves saliņām atrodas dižakmens – tā augstums ir 3,1 m un perimetrs 19,5 m.

Anita Banziņa, Dobeles novada TIC vadītāja

Viena diena Dobelē un Dobeles pusē

Dobelei ir daudz titulu. Ceriņu svētvieta pavasarī. Skaisto dārzu pilsēta vasarā. Ābolu galvaspilsēta rudenī. Dižo Sniegavīru pulcēšanās vieta ziemā.  
Dobele ir arī viena no Latvijas visvecākajām apdzīvotajām vietām, kas pirms 763 gadiem izveidojusies gleznainā Bērzes upes ielokā. Šogad Dobele svin 100 gadu jubileju, kopš tai piešķirtas pilsētas tiesības.

Tikai stundas brauciens no Rīgas, un jūs jau būsiet viesmīlīgajā Dobelē, kuras iepazīšana ierasti sākas vēsturiskajā Tirgus laukumā. Tas ir arī mūsdienu pilsētas centrs, kur tiek rīkoti dažādi pasākumi. 

Pēc vērienīgas rekonstrukcijas 2011. gadā laukums ir atguvis bruģi. Tā galvenais akcents ir Ginesa rekorda cienīga strūklaka milzu akas veidā. Tā noteikti ir lielākā aka Latvijā un Baltijas valstīs. Blakus laukumam paceļas luterāņu baznīca, kurā ir vairāki unikāli mākslas pieminekļi un kur Dobeles vācu draudzes mācītāja amatā gandrīz 40 gadus kalpoja ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907). Baznīcas dārzā viņam uzstādīta piemiņas zīme.
Stāsts par Dobeli sākas vecajās, joprojām varenajās pilsdrupās, kuras dobelnieki jau vairākās paaudzēs ir atzinuši par visromantiskāko satikšanās vietu. No atjaunotā torņa skatu platformas paveras tāls skats pāri Bērzes upei uz Dobeli, bet pastaigu cienītājiem ir ieteicama pilsdrupu promenāde upes krastā.
Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem pils mājīgais, ar akmens mūri apjoztais pagalms ir bijusi dobelnieku iecienīta sarīkojumu un ballīšu vieta.
Lai uzzinātu par Dobeles pili vairāk un tās bijušo krāšņumu apjaustu vismaz maketā, ir jāiegriežas Dobeles Novadpētniecības muzejā. Te pastāvīgā ekspozīcija "Reiz Dobelē" sniedz ieskatu, kā senos laikos dzīvojuši dobelnieki.
Dobeles Amatu mājā, kur vienmēr aplūkojama kāda izstāde, Latvijas simtgadei par godu tiek adīta 100 m gara šalle. Ikviens apmeklētājs tajā var ieadīt arī savu rindiņu Latvijai.

Dārzkopības institūta jeb Pētera Upīša dārzā pašlaik briest āboli, kas tiks godā celti Ābolu festivāla laikā, kas Dobelē notiks 7. oktobrī.  

Unikālas lietas izbaudāmas arī Dobeles apkārtnē. Tikai 14 km attālumā no Dobeles atrodas Latvijas noslēpumainākā un mistiskākā vieta – enerģētiskais, neparastiem akmeņu krāvumiem bagātais Pokaiņu mežs. Tā ir vieta, kurai piedēvē pārsteidzoši spēcīgu enerģētiku, taču katram pašam ir jāpārbauda savas izjūtas.
Braucot no Jelgavas uz Dobelei vai arī atpakaļceļā, iesakām iegriezties Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas", kur var gūt priekšstatu, kāda ir bijusi   moderna pagājušā gadsimta 30. gadu Zemgales lauku sēta un vairāk uzzināt par K. Ulmaņa dzīves gājumu.

Vēstures cienītājus varētu interesēt arī atjaunotais Īles nacionālo partizānu bunkurs, kur pēc 2. pasaules kara plecu pie pleca cīnījās latviešu un lietuviešu vīri. Bunkurs ir atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas 1949. gada 17. martā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.