Mūsdienās, kad vīriešu un sieviešu loma biznesā ir raksturojama kā vienlīdzīga, sieviete – uzņēmēja ir kļuvis par ierastu vārdu salikumu. Ir daudz un dažādi piemēri, kur tieši sievietes vada veiksmīgus un stabilus uzņēmumus. Viens no šādiem piemēriem ir Biznesa augstskolas Turība absolvente Ilze Kikste-Vaivara, kura vada viesnīcu Boutique Hotel & Restaurant "MaMa". Viņa uzsver, ka biznesā veiksmi izšķir nevis dzimums, bet gadu gaitā uzkrātā pieredze un mīlestība pret to, ko dari, jo tieši tā ir veiksmīga kombinācija ilgtspējīga uzņēmuma veidošanā.
Sievietes un vīrieši biznesā ir vienlīdzīgi
Reklāma
Jāsaka, ka būt sievietei biznesā ir forši – manā pieredzē viss vienmēr bijis ļoti korekti. Sieviete uzņēmēja vai vīrietis uzņēmējs – šeit starpības nav. Neesmu izjutusi, ka man kā sievietei būtu kādas priekšrocības vai trūkumi uzņēmējdarbībā, tomēr, ja raugos uz savu viesnīcu un tās nosaukumu, es kā sieviete šeit iederos labāk. Agrāk valdīja stereotips, ka bizness ir vīru lauciņš, bet šobrīd viss norāda uz to, ka šādi stereotipi vairs nepastāv, it sevišķi viesmīlības un tūrisma nozarē. Manuprāt, te tādi stereotipi nekad nav pastāvējuši. Vienīgais, ko pamanu joprojām, valda uzskats, ka vīrieši ir labāki pavāri par mums – sievietēm.
Protams, vienmēr atrodas kāds klients, kurš uzskata, ka viesnīcas vadības principus pārzina labāk par mums pašiem, kaut arī ar šādu darba vidi pats nekad nav saskāries. Tas gan nav saistīts ar to, ka esmu sieviete, bet ar dažādu klientu specifiku. Tas, ka tik daudz sievietes – uzņēmējas darbojas tieši tūrisma nozarē, saistāms ar to, ka sieviete pēc dabas ir ļoti viesmīlīga. Tā tas iekārtots no seniem laikiem, kad sieviete bija mājas pavarda turētāja, spējot izveidot mājīguma sajūtu ikvienam. Arī mana biznesa ideja radās tieši no mājām un sajūtām, ko tās radīja.
Dzīvojamā māja pārtop par biznesu
Ideja par savas viesnīcas atvēršanu bija jau ļoti sen, vēl pirms uzsāku studijas tūrisma nozarē. Mums ģimenes īpašumā bija māja Jūrmalā, kuru, ņemot vērā tās iespaidīgo platību, nebija rentabli uzturēt kā dzīvojamo ēku. Tas, ka māja atrodas pašā pilsētas centrā, kas ir ērta lokācija ikvienam pilsētas viesim, kalpoja par papildus argumentu biznesa izveidei. Paralēli, kamēr tapa viesnīca – būvniecība un remontdarbi, atļauju saņemšana un reģistrācijas, es ieguvu zināšanas viesnīcu vadības jomā. Studijas bija diezgan likumsakarīgs solis, jo sava biznesa uzturēšana, attīstīšana un vadīšana prasa zināšanas un prasmes, neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs ir uzņēmums.
Individuāla pieeja katram viesnīcas klientam
Nav vienotas formulas vai panākumu atslēgas, pēc kuras panākumus var gūt ikviens uzņēmējs - katram ir savi principi un veidi, kā veidot klienta uzticību. Mūsu galvenā panākumu atslēga ir tas, ka viesnīca ir īstens ģimenes uzņēmums jau no pašiem pirmsākumiem. Mēs nepārtraukti atrodamies uz vietas Jūrmalā, sniedzot katram viesnīcas klientam individuālu pieeju un ļoti personisku attieksmi. Manuprāt, šādiem nelieliem ģimenes uzņēmumiem tas ir pats būtiskākais – īpašas vides un atmosfēras radīšana. Tas, ka īpašnieki paši tiekas un aprunājas ar saviem viesiem, liekot viņiem sajust, ka klientam tiek piešķirta īpaša nozīme, tieši tas rada īsto feelingu! Un tas rada prieku arī mums pašiem. Liela daļa cilvēku, kuri viesnīcā atgriežas atkārtoti, uzsver, ka radītā mājīguma sajūta bijis galvenais iemesls šādai izvēlei.
Prasme izcelties uz citu fona
Jāatzīst, ka tūrisma un viesmīlības nozarē Latvijā ir ļoti liela konkurence. Rīga ir pārpildīta ar dažādām augstākas un zemākas klases viesnīcām. Piedāvājums ir milzīgs. Galvenais ir neapjukt plašajā klāstā. Jūrmalā gan ir savs fenomens, jo ziemas sezonas ir izteikti tukši periodi, kad cilvēku ir maz, taču vasarās sākas tūrisma bums - dažkārt pieprasījums ir tik liels, ka vietas visiem gribētājiem nepietiek. Vasaras Latvijā ir salīdzinoši īsas, tāpēc īpaši būtiska ir prasme izcelties uz citu fona ar savu unikālo produktu, šajā gadījumā - viesnīcu. Kā izcelties – tas jau paliek katra paša ziņā.
Ja darbā nerodi prieku – neesi īstajā vietā
Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc manī ir vēlme turpināt un attīstīt šo biznesu, ir tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums ar ilgām tradīcijām. Man tas šķiet tikai loģiski, ka turpināšu to darīt visu mūžu, jo ir tā sajūta, ka daru to sev, nevis kādam citam. Tu zini, ko tu dari, kāpēc dari un ko saņemsi pretī. Man tūrisma un viesmīlības nozare ir sirdij tuva, nevaru iedomāties, kā strādātu darbā, kas man nepatiktu. Manuprāt, darbam ir jāsniedz prieks, pretējā gadījumā tu neesi savā īstajā vietā. Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kuri izvēlas profesijas, kas viņiem nemaz nepatīk, jo darbā mēs taču pavadām ievērojamu daļu sava laika.
Viesnīcas klienti kā mīļi gaidīti ciemiņi
Mīlestība pret savu darbu ir arī galvenais priekšnoteikums, lai klientos veidotu uzticību un viņi atgrieztos gadu no gada atkal un atkal. Ir jāmīl runāt ar cilvēkiem, jāspēj saglabāt nemitīgs pozitīvisms, lai katrs viesnīcas klients justos labi. Tas ir kā uzņemt gaidītus ciemiņus savās mājās – tādai jābūt sajūtai. Ja darbu darīsi bez prieka, ar nokārtu galvu, klienti to pamanīs, un tas raisīs negatīvismu arī viņos. Bet pats galvenais, lai ko mēs arī darītu – ir jādara no sirds, tad arī viss izdosies.
Reizē ar pieredzi aug arī pieprasījums
Gadu gaitā klientu skaits kopumā ir palielinājies. Tas ir likumsakarīgi, jo būtiski pieaugusi arī pieredze darbā ar klientiem, tāpat veidojusies labāka izpratne par dažādiem viesnīcas vadīšanas procesiem. Lai gan pēdējos gados tūristu skaits no Krievijas sarūk, viesi no šīs valsts joprojām bieži izvēlas mūsu viesnīcu. Ziemas periodā viesnīcā vairāk uzturas latvieši un mūsu Baltijas valstu kaimiņi, tāpat arī viesi no Skandināvijas valstīm.
Vasaras periodam viesnīca ir praktiski norezervēta jau šobrīd, cilvēki savus atvaļinājumus plāno laicīgi. Ir vēl viens brīdis gadā, ko paši mēdzam dēvēt par otru mazo vasaras sezonu. Tas ir gadu mijas laiks, kad Krievijā sākas garās brīvdienas, tad ierodas liels skaits tūristu. Ir arī tādi viesi, kas iecienījuši viesnīcu tik ļoti, ka brauc pie mums pat 10 gadus pēc kārtas., ik gadu ierodoties vienā un tajā pašā laikā, izvēloties vienu un to pašu numuriņu un uzturoties noteiktu laika periodu – tā kļuvusi par tradīciju.
