Aivars Mackevičs: Zaļās domas iespaidā tuvākajā nākotnē mainīsies tūrisma bizness

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Apmeklējot Latvijas tūrisma konferences un forumus, bieži vien nākas dzirdēt slavinošus mārketinga stāstus par piesaistītiem tūristiem no Japānas, Jaunzēlandes, Ķīnas vai Argentīnas, lai gan lielākais tūrisma bizness tiek veikts ar iekšzemes vai Eiropas valstu ceļotājiem. Katram ir vēlme palielīties, ka viņa naktsmītni, tūrisma objektu vai restorānu ir apciemojis rets tūrists no tālienes. Tas dabiski paceļ mūsu pašapziņu, ka esam paveikuši kaut ko īpašu, jo cilvēki ierodas pie mums no tālām zemēm.

Arī valsts ierēdniecība ik pa brīdim cenšas piesaistīt Latvijai tūristus no tālām un eksotiskām zemēm, jo tādā veidā blakus savai algai var pievienot interesantu komandējumu. No biznesa viedokļa visizdevīgākie klienti ar vismazākajām mārketinga izmaksām atrodas mums tepat kaimiņos un Latvijai ir paveicies ar ģeogrāfisko vietu, ka mums kaimiņos dzīvo ievērojami turīgāki cilvēki nekā mēs paši esam. No ģeopolitiskā viedokļa ar tūrismu palīdzību var veidot draudzīgas un ciešās attiecības ar mums tīkamām un nākotnē perspektīvām valstīm. Japāņu inteliģentais biznesa stils latviešiem ir daudz draudzīgāks nekā agresīvais ķīniešu, taču jārēķinās, ka abi cīnās par savu vietu Eiropas Savienībā. Mums ir jāapzinās, ka intensīva ekoloģiskā domāšana pārņems daudzas biznesa jomas pasaulē un līdzīgi kā restorānu biznesā valstiskajam tūrismam starptautiskajās konferencēs būs jālielās tieši ar tuvējo tirgus dominanci.

Reklāma

Tuvākajos 10 gados tiek plānoti dažādi cilvēku mobilitātes varianti, kas tiešā veidā ietekmēs arī ceļošanas industriju. Klimata pārmaiņu iespaidā uz pasaules līmeņa politiķiem šobrīd tiek izdarīts liels sabiedrisks spiediens, lai mainītu esošo situāciju pasaulē. Pasaulē ik gadu dodas ceļojumos vairāk nekā viens miljards tūristu un visa šī plūsma rada ievērojamu CO2 izmešu daudzumu. Vairākas Eiropas valstis palielina dažādas iekšzemes lidojumu nodevas, lai mākslīgi mazinātu gaisa satiksmes konkurenci pret dzelzceļa un autobusu satiksmi. Rietumeiropas sabiedrībā aizvien biežāk ir gadījumi, kad prominentas personas tiek publiski kauninātas, ka tās dodas tālos, bet īsos ceļojumos. Tālajos ceļojumos apmēram 80% visu CO2 izmešu daudzumu rada tieši transports jeb lidojums.

Progresīvākie restorāni jau ilgāku laiku ir atraduši sabiedrībā atbalstu, ka ēdienkarte tiek veidota ne no eksotiskiem produktiem, bet gan sezonāla un no vietējā tirgus izejvielām. Tagad modē ir lidsabiedrību un viesnīcu ''zero waste'' konceptu realizēšanas kampaņas, kurās ceļotāji tiek audzināti zaļās domāšanas virzienā. Pagaidām šie koncepti tiek ieviesti diezgan haotiski un uz pašiniciatīvas rēķina, taču drīzumā tiks noteikta diezgan konkrēta atbildības skala. Latvijā ir populāra ''Zaļās atslēgas'' koncepcija, kas ir ir starptautiska, strauji augoša tūrisma brīvprātīgās ekosertifikācijas sistēma un kurai pievienojušās daudzas atpazīstamas naktsmītnes.

Ar lielu neizpratni šogad bija jānovēro, ka Rīgā tiek atvērta jauna pasaules līmeņa viesnīca «AC Hotel by Marriott Riga», bet visos numuros ir vēl mazās dušas komplekta plastmasas pudelītes, lai gan mātes uzņēmums un pasaulē lielākais viesnīcu tīkls «Marriott Internation» jau labu laiku atpakaļ ir paziņojis, ka no 2020.gada visās «Marriott Internation» viesnīcās vairs nebūs vienreizējās lietošanas dušas komplekta pudelīšu, bet gan viena lielā. Tas pats attiecas arī uz tualetes papīra turētāja ķepiņu, kuras arī šajā jaunajā viesnīcas numurā nav, lai gan daudzos starptautiskos pētījumos ir pierādīts, ka tualetes papīra ķepiņa, kas ļauj daudz ērtāk noplēst, samazina tualetes papīra izlietojumu vismaz par 50%.

No tūroperatoru puses aizvien vairāk tiks pieprasīts sociāli atbildīgs tūrisms, kur kompānijas daudz aktīvāk nekā līdz šim iesaistīsies dažādos sociālos projektos ceļojumu galamērķos. Tūrisms rada jaunas darba vietas, veicina tautu saprašanos un mazina nabadzību, taču ekoloģiskā bezatbildība tūrismā jau tuvākajos gadu desmitos var pazudināt valstis vai salu grupas, piemēram, Maldīvu salas, Kiribati, Palau, Nauru, Fidži vai Maršalu salas. 

Daudzi tūrisma biznesa eksperti paredz, ka ceļošanas izmaksas pieaugs, bet samazināsies birokrātiskie šķēršļi robežu šķērsošanai, piemēram, vīzas nepieciešamība.

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

eko