Dr.oec. Ēriks Lingebērziņš: Jaunākie dati par tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaitu nav iepriecinoši

Autors: Ēriks Lingebērziņš
Avots: Ēriks Lingebērziņš

2019. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,85 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,6 % vairāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš atzīst - kopumā situācija nav pārāk iepriecinoša un, līdzīgi kā ar 2. un 3. ceturkšņa datiem, cer, ka notiek ļoti nopietna datu izvērtēšana, cenšoties saprast, kāda ir iemesli.

Reklāma

"Faktiski sanāk, ka ienākošā tūrisma mugurkauls ir Krievija, Vācija, Lietuva un Igaunija - tirgi, kuri vēsturiski ir bijuši pamats. Tas nozīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā, kopš nozare ir piedzīvojusi lielāko izaugsmi, mums kā galamērķim nu nemaz nav sekmējies ar ārvalstu tūristu piesaisti.

Es ne tuvu neesmu sajūsmā par mūsu jauno tūrisma mārketinga stratēģiju - tajā ir daudz vispārinājumu un maz konkrēto rīcību, lai sniegums būtu veiksmīgāks. Pēc World Tourism Organization (UNWTO) datiem, 2019.gadā pasaulē nozare ir augusi par vismaz 4%, un vismaz 3.6% Eiropā. Tas nozīmē, ka ļoti atpaliekam.

Es noteikti negribu un nevaru piekrist apgalvojumam, ka Latvijai nemaz nav nepieciešams uzņemt vairāk tūristu. Tas tā notiekti nav. Par to liecina kristiskais uzturēšanās ilgums - vidēji ārvalstu tūristiem tās ir tikai 1.98 naktis.

Mani arī mulsina fakts, ka tādiem tirgiem kā Ķīna un Japāna, kuriem vismaz pāris pēdējo gadu laikā ir pievērsta daudz lielāka uzmanība rādītāji pasliktinās. Varbūt tomēr ir vērts mobilizēt esošos minimālos resursus, rūpīgāk pastrādājot ar tirgiem, kuriem vismaz statistiski ir šķietams izaugsmes potenciāls - Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija, Dānija un vēl kāds Eiropas tirgus.

Diemžēl tūrisma nozare, neskatoties uz to, ka tai ir ievērojams ieguldījums Latvijas ekonomikā (pakalpojumu eksportā), ir viena no tām nozarēm, kuras potenciāls spītīgi netiek izmantots. Un ne zīmolu maiņa, ne radoši-vājprātīgas kampaņas nav mainījušas situāciju.

Ar nozares mārketinga aktivitātēm nupat jau sākam atpalikt no kaimiņvalstīm. Man īpaši simpātiskas šķiet aktivitātes ko īsteno Lietuvā (pārmaiņas pēc, lai nav kā vienmēr, kad Igaunijā viss ir labāk).

Ir sajūta, ka trūkst vienotas publiskā un privātā sektora jaudas, nozares attīstībai. Kur to meklēt?"

Ar CSP datiem iespējams iepazīties šeit.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

16. jūnijs vēsturē: Notiek pirmais Baltijas Viduslaiku festivāls (15.06.2022)

15. jūnijs vēsturē: Plašākai publikai kļūst pieejams Rīgas Botāniskais dārzs (13.06.2022)

15. jūnijs vēsturē: tiek apstiprināts Latvijas Valsts ģerbonis (14.06.2021)

8. jūnijs vēsturē: Ventspilī svinīgi atklāj Govju parādi (07.06.2021)

7. jūnijs vēsturē: Līvāni iegūst pilsētas tiesības (06.06.2021)