Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com
Šobrīd Latvijas
sabiedrībai priekšplānā ir divas svarīgākās vērtības – veselība un ekonomika.
Vispirms vēlos pateikt PALDIES Latvijas valdībai par Covid-19 statistiku, kas
pasaules valstu kopējā reitingā ir ļoti labs rezultāts. Daudz lielāks
uztraukums šobrīd ir par valsts tautsaimniecības veselību, jo lielā sabiedrības
daļā strauji pieaug sociāla spriedze naudas un iztikas resursu dēļ.
Reklāma
Līdz ar krīzes sākumu
Latvijas tautsaimniecība palika bez ekonomikas ministra (no 16.03.2020. līdz
2.04.2020.) un ekonomiski vissvarīgākā pilsēta - Rīga ir un būs ierēdņu varā,
jo Rīgas dome ir atlaista. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paziņojums
(preses konference 17.04.2020.) par lielo dīkstāves pabalsta atteikumu skaitu
darba devējiem (33,5%) un pašnodarbinātajiem (39%) liek noprast, ka uzņēmēju
līdzšinējā neapmierinātība ir pamatota. Daudzi uzņēmēji nav pat iedrošinājušies
iesniegt šos pieprasījumus pēc kolēģu neveiksmīgās pieredzes. VID ģenerāldirektores
absolūtās patiesības morāle uzņēmējiem šajos krīzes apstākļos par nodokļu
nomaksas parādiem skan kā baznīckunga lamāšanās pie mirstoša slimnieka gultas.
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš vēl
labu laiku pirms krīzes paziņoja, ka valstī ir tik daudz naudas, kā nekad iepriekš.
Krīzes pašā sākumā gandrīz katrs politiķis apgalvoja, ka tiks atbalstīti visi krīzē nonākošie uzņēmēji. Latvijas valdības optimistiskie solījumi uzņēmējiem ar 4
miljardu eiro atbalstu pārpludināja mediju virsrakstus, taču tas izrādījās
veikls mārketinga triks. Viss būtiskais valsts pabalsta un atbalsta noteikumu
klāsts tika noslēpts, kā apdrošināšanas līguma sīkajā drukā, ko vēlāk
publicēja interneta vietnē www.liaa.gov.lv
Tūrisma nozare bija
pirmā, kas uzreiz un pilna apmērā sajuta krīzes situāciju, jo valsts slēdza vai
ierobežoja saimniecisko darbību. Ar lielām cerībām daudzi vidējie un mazie
tūrisma uzņēmēji un pašnodarbinātie iesniedza pieteikumus valsts atbalstam,
taču drīz vien nāca skarbas VID atteikuma vēstules. Vismaz tūrisma nozarē
veiksmīgs valsts atbalsta saņēmējs ir meklējams tikai kā rets loterijas
uzvarētājs. Liela daļa tūrisma uzņēmēju ir piedzīvojuši milzīgu vilšanos valsts
atbalstā un sociālās spriedze ar katru dienu tikai pieaug. Pagaidām vēl neviens
sociologs nenojauš, kur būs šīs sociālās spriedzes ventilis, jo iepriekšējā
tautsaimniecības krīzē (2008) liela daļa Latvijas iedzīvotāju un mazo uzņēmēju
devās pasaulē pēc labākas dzīves. Latvija iepriekšējā krīzē zaudēja ļoti lielu
tautas daļu un nodokļu maksātāju, jo banku bezatbildīgi izsniegtos kredītus
norakstīja uz tautas rēķina.
Tūrisma uzņēmēji ir
nemierā ar valsts ierēdņu komunikāciju publiskajā telpā, kur liela daļa darba
devēju tūrismā tiek zākāti par negodīgiem, jo, redz, ziemas mēnešos tiem ir
uzkrājušies nodokļu parādi. Visiem ir zināms, ka tūrisma bizness Latvija ir
sezonāls, kur lielākā daļa ieņēmumu tiek ģenerēti vasaras sezonā, nomaksājot
visus iekrājušos nodokļu un piegādātāju parādus. Koronvīrusa izraisītā krīze
tūrisma uzņēmējus skāra visneizdevīgākajā brīdī, kad gada laikā ir vismazākie
ieņēmumi, bet izdevumi - vislielākie. Līdz ar to lielākais vairums tūrisma
uzņēmumu šo nodokļu parāda dēļ sākotnēji nespēja kvalificēties pabalsta
saņemšanai. Ja šos visus mazos un vidējos tūrisma uzņēmējus skata gada
griezumā, viņi visi ir godīgi nodokļi maksātāji, kuri soda procentos valstij
samaksā vairāk nekā tie uzņēmēji, kuru biznesa modelis ļauj maksāt ik mēnesi
valsts pieprasītos nodokļus. Piemēram, korporatīvā tūrisma segments ir pakļauts
mazāk sezonālām svārstībām nekā atpūtas tūrisms. Atklāts jautājums ir par
uzņēmējiem, kuri ir startējuši īsi pirms krīzes, investējot visus personiskos
ietaupījumus savā biznesā, un tagad palikuši bez jebkāda atbalsta.
Valsts arī šajā
saimnieciskajā krīzē uz upura altāra liek vietējo uzņēmēju un tādā veidā zaudē
nacionālā biznesa kapitālu, ko pēc krīzes veikli izmantos ārvalstu uzņēmēji,
ieņemot Latvijas nacionālā biznesa zaudētās pozīcijas. Daudzi ārvalstu uzņēmēji
saņem dāsnus pabalstus un subsīdijas no savām mītnes zemēm, lai šo uzņēmumu
vitalitāte un konkurētspēja netiktu apdraudēta pasaules tirgos. Vietējais
uzņēmējs tūrisma nozarē ir ļoti liela vērtība, jo uz Latviju ārvalstu tūristi
lielā vairumā brauc ne jau «McDonald's» restorāna vai «Paulaner» alus dēļ,
bet gan tāpēc, ka «Valtera restorāns» ir izveidojis vietējās garšas
piedāvājumu. «Valtera restorāns» un daudzi citi latviešu modernās virtuves
restorāni ir eksperimentējuši, riskējuši un veidojuši vietējās piegādes ķēdes,
nodrošinot darbu un biznesu daudziem vietējiem zemniekiem, amatniekiem un
māksliniekiem. Tā var riskēt tikai tas uzņēmums, kuram ir droša aizmugure.
Vācijā un daudzās citās Rietumeiropas valstīs daudzi vietējā kapitāla restorāni
ir iekļauti kultūrvides aizsargājamo objektu sarastā un pie jebkurām
saimnieciskām pasaules kataklizmām tiek glābti kā pirmie un tikai pēc tam visi
pārējie. Valsts ir legāli izdomājusi vietējo uzņēmēju aizsardzības mehānismu, jo
lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem vienmēr ir pieejami globāli resursi. Mazais un vidējais uzņēmējs tā īsti var
paļauties tikai uz savu valsti, pašvaldību un vietējo sabiedrību.
Šobrīd tūrisma
uzņēmēji gaida no Ekonomikas ministrijas reālu plānu tautsaimniecības restartam
pēc krīzes. Sāpīgs jautājums uzņēmējiem ir milzīgais valsts pārvaldes aparāts,
kurš ir ilgstoši pieradis pie birokrātisku procesu kontroles, soda sankciju politikas un šajā krīzes
laikā nav virzījies uz būtisku darbinieku, algas vai prasību samazinājumu uzņēmējiem. Alkohola
tirdzniecības atļaušana internetā daudzos uzņēmējos rada satraukumu par
darbinieku veselību, kad tie atgriezīsies darbā pēc ilgstošas dīkstāves.
Jebkura pasaules līmeņa krīze parāda visvājākās vietas gan uzņēmējam, gan
valstij, gan sabiedrībai kopumā, tāpēc aicinātu valsts pārvadi nebūt
vīzdegunīgiem, bet gan ar daudz lielāku entuziasmu, atbildības sajūtu, profesionālismu un atbalstu iet palīgā
visiem uzņēmējiem un šobrīd nešķirot tos pēc pēkšņi izdomātiem kritērijiem.
Jautājums ir
retorisks… kur
ir tie valsts solītie atbalsta 4 miljardi eiro un vai tos atdos tie, kuriem tie
būs iedoti, vai tomēr visi uzņēmēji kopā?
Aivars Mackevičs,
BalticTravelnews.com direktors
- 2019. gadā ārvalstu tūristi Latvijā iztērēja 800 miljonus eiro;
- 2019.gadā Latviju apmeklēja 2,85 miljoni tūristu;
- tūrisms ir ceturtā lielāka eksportnozare Latvijas tautsaimniecībā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
