Ēriks Lingebērziņš: Koalīcijas partiju prioritātes grauj tūrismu, pārvadājumus un viesmīlību

Situācija un valdības pieeja tūrisma jomā Baltijas valstīs atšķiras. Ja Lietuvas un Igaunijas izejošā tūrisma kompānijas var uzsākt darbu un piedāvāt saviem klientiem darbību, tad Latvijā ir praktiski klusums. Situāciju analizē Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Tikpat dažāda, cik ir tūrisma nozare un tās sektori, ir arī mūsu koalīcija un situācijas Baltijas valstīs kopumā. Kāpēc tas ir svarīgi – neaizmirsīsim, ka jebkuras valdības pieņemtie lēmumi balstās ne tikai ekonomiskos vai epidemioloģiskos faktos, bet tostarp zināmas sabiedrības grupas interesēs un noskaņojumā. Pēc pāris nedēļām būs gads, kopš dzīvojam pandēmijas apstākļos. Esam sabiedrība, kurā ir tie, kuri savus radiniekus pēdējo reizi ir satikuši kaut kad rudens beigās un ir tie, kuri gada nogales mājsēdes laikā ir tikuši sodīti vairakkārt par noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Tāpat ir arī ar tūrisma nozares uzņēmumu darbību ierobežojošajiem pieņemtajiem likumiem, Ministru Kabineta noteikumiem un situāciju, kādā šobrīd atrodamies. Mūsu privilēģija ir dzīvošana Eiropas Savienībā un mūsu sauszemes robežas joprojām ir vaļā, un, sekojot pavasara precedentiem ar robežu slēgšanu visā Eiropā, šobrīd pastāv ļoti nopietni ierobežojumi īstenot šādu pieeju atkārtoti. Saprotams, ka šādā situācijā daļa sabiedrības cenšas izmantot piedāvātās iespējas, izvēloties tajā skaitā atpūtas ceļojumus, tajā skaitā uz trešajām valstīm, kuri, saskaņā ar epidemiologu norādēm, gan nav ieteicami. Kopš gada sākuma, lidojumi uz visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atļauti, izņemot laika posmu līdz 25.februārim, kad ir aizliegti lidojumi uz trīs noteiktām valstīm. Līdz ar to, skatoties pāris mēnešu retrospekcijā, ir vērojama zināma situācijas uzlabošanās un joprojām esam gan sasniedzami, gan varam izmantot Rīgas lidostu nokļūšanai ārpus Latvijas, rodoties tādai nepieciešamībai.

Lēmumi, kas skar ierobežojumus ceļojumiem uz trešajām valstīm, ir nekonsekventas politikas un nespējas īstenot pieņemtos lēmumus rezultāts. Latvija pēdējos desmit gadus ir sevi pozicionējusi, izceļot prasmes radīt visdažādākos inovatīvus un efektīvākos digitālos risinājumus. Pandēmijas sākumposmā, bija skaidrs, ka būs nepieciešami digitālie kontroles risinājumi un beigu beigās arī radījām lietoti Covidpass, kura tagad, izrādās, pēc būtības nestrādā, jo ieceļošana pa sauszemes robežu joprojām ir iespējama faktiski bez jebkādas kontroles. Tas parāda atsevišķu lēmumu neefektivitāti, kuriem, turklāt, šobrīd sāk rasties ekonomiska ietekmes. Šāda pieeja rada ļoti neviennozīmīgas konkurences apstākļus pirmkārt jau lidostai “Rīga”, bet arī tūrisma nozares uzņēmumiem. Ja līdz šim esam bijuši lepni, ka tieši lidosta “Rīga” ir vadošais gaisa satiksmes centrs Baltijas valstīs un aviācija ir bijis viens patiess veiksmes stāsts Latvijā, tad šobrīd īstenotā ierobežojumu pieeja ir ārkārtīgi satraucošs signāls izpratnei, par to, kāda ir lidostas tiešā un pastarpinātā ekonomiskā ietekme Latvijā. Situācija pasliktinās katru dienu un katra nedēļa, kad veicinām sistēmu, kur Latvijas iedzīvotāji izmanto kaimiņvalstu lidostas saviem darījumu un atpūtas braucieniem, ir ne tikai negūti ieņēmumi no starptautiskajiem gaisa pasažieru pārvadājumiem, bet tā ir iztērēta nauda, tajā skaitā no valsts budžeta, īstenojot atbalsta programmas nodarbinātajiem un uzņēmējiem, maksājot bezdarbnieku pabalstus un atņemot naudu nākotnes izaugsmei. Šāda situācija un pieeja, protams, ir satraucoša, tomēr acīmredzot koalīciju veidojošo partiju starpā vienošanās par vērtībām un prioritātēm ir balstīta cita veida apsvērumos, tajā skaitā, īstenojot starptautiskā tūrisma, pārvadājumu un viesmīlības graušanas politiku.

Analizējot tūrismu kā sistēmu, man būtu grūti piekristi pieejai, ka tiek atļautas kādas darbības, kas ir vērstas uz izejošā tūrisma veicināšanu, nerodot mehānismus, kas atvieglo vietējā tūrisma un ienākošā tūrisma darbību, kas joprojām veido daļu no Latvijas pakalpojumu eksporta bilances. Man gribētos redzēt, ka mēs atveram paši savus muzejus, dodam iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt atsevišķus viesmīlības pasākumus Latvijā, pie zināmiem nosacījumiem atvērt restorānus, vienlaikus paverot plašākas iespējas ceļojumiem arī ārpus Latvijas. Nedomāju, ka ir tiešo līgumreisu nodrošināšana ir vienīgā prioritātē, meklējot risinājumus drošai tūrisma organizācijai. Rīgas viesnīcas, kas veido būtisku daļu no starptautiskās tūrisma infrastruktūras joprojām atrodas ļoti smagā (un tukšā) situācijā, virkne viesmīlības uzņēmumu Latvijas reģionos joprojām ir slēgti un nav saņēmuši nekādu atbalstu, jo tūrisms ir bijis tikai blakus nodarbe, un ārvalstu tūristu skaits, kuri ierodas Latvijā, šeit tērējot savu naudu, saglabājas kritiski zems. Mums joprojām ir jāveicina Latvijas iedzīvotāju gatavība daļu savas naudas iztērēt arī Latvijā, bet tam ir nepieciešami atvērti viesmīlības pakalpojumu uzņēmumi. Iespējams, ka šis ir viens no apsvērumiem, ar ko atšķiras Latvijā un Igaunijā īstenotā pieeja, risinot jautājumus, kas skar starptautisko tūrismu un viesmīlību. Tiešā ekonomiskā ietekme ir izrādījusies pietiekami nopietns trieciens Igaunijas ekonomikai un pagājušā gada Igaunijas budžeta deficīts ir sasniedzies 5%, ko Igaunijas jaunā finanšu nodēvējusi par nopietnu situāciju ar valsts budžetu.

Saprotams, ka šobrīd skatāmies ar zināmu neizpratni par to, kāpēc situācija kaimiņvalstīs ir atšķirīga, tomēr jāņem vērā, ka joprojām dzīvojam pandēmijas apstākļos, kuru raksturo augsta nenoteiktība un īstenotā politika kādā valstī, paredzot ierobežojumus kādai nozarei vai nozares segmentam, var mainīties ļoti strauji, mainoties epidemioloģiskajai situācijai. Domāju, ka pieeju izvērtēšanas laiks vēl ir priekšā un pateikt kuras valsts pieeja būs izrādījusies visveiksmīgākā ilgtermiņā, šobrīd noteikti vēl nevaram. Esmu pārliecināts, ka jau šovasar ceļojumi arī uz atsevišķām trešajām valstīm būs iespējami arī no Rīgas. Vienlaikus, laiks, kad tie kļūs iespējami, ir ļoti lielā mērā atkarīgi arī no mums pašiem, mūsu uzvedība, rosinot Ministru Kabinetu pieņemt lēmumus, kuri ir tūrisma nozares interesēs.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Jaunais Ford Tourneo Europcar
Jaunais Ford Tourneo Connect. Pietiekami elastīgs ģimenes vajadzībām. Pietiekami efektīvs profesionālai lietošanai. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 25.11.2024 - 30.11.2024 Markku Lepistö & Mikko Helenius Valmieras novada Tūrisma pārvalde
29. novembrī plkst.19.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā koncertēs ievērojamais somu akordeonists Markku Lepistö duetā ar ērģelnieku Mikko Helenius. | Skatīt vairāk
25 EUR
Golfa brīvdienas Ēģiptē  Estravel Latvia
7 naktis golfa kluba viesnīcā, transfēri, brokastis un golfa raundi // Pasaules klases korti | Skatīt vairāk
no 940 EUR
2 nakšu SPA atpūta, Igaunija Estravel Latvia
2 naktis viesnīcā, 2 personām, brokastis un vakariņas, spa piedāvājums ar procedūrām un atpūtas piedāvājums | Skatīt vairāk
no 360 EUR
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::1.89326119sec.