Izejošais tūrisms ir bijusi viena no tām nozarēm, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Vairāk kā gads pavadīts jau ārpus aktīvas ceļojumu organizēšanas kā pilna laika slodzes darba, tādēļ ar prieku pieņēmu izaicinājumu – kolēģes lūgumu uz nedēļu viņu pilnvērtīgi aizvietot atvaļinājuma laikā.
Patiešām, ar prieku, jo ceļojumu organizēšana, meklēšana, rezervāciju veikšana un, ko nu tur slēpt, arī došanās izpētes braucienos, domāšana un kopā likšana ir tas, kas pēdējos vairāk nekā desmit gadus deva milzu gandarījumu manā dzīvē.
Reklāma
Darbs sākās jau brīvdienās, uz ko morāli nebiju gatava. Klienti, kuri atradās vienā no Skandināvijas valstīm (ak, vai, gana dārgām), savas komandējumā darāmās lietas bija pabeiguši ātrāk, un bija jāsakārto viņu tikšana mājās. Tas tāds ierasts darbs, bet papildus – jāmeklē katras valsts ierobežojumi, vai mūsu valstī nav nākuši klāt kādi ceļošanas ierobežojumi. Un klientu pārliecināšana, ka patiešām ir jāaizpilda Covidpass.lv, un tāpēc, ka tas ir jādara, nevis “ai, tāpat neviens taču nepārbaudīs”…
Bet darba nedēļa iesākās gana skarbi. Pirmkārt, jau tādēļ, ka valdības pārstāvji bija nākuši klajā ar informāciju par gaidāmo mājsēdi. Virkne klientu to uzreiz centās pārvērst par tālsēdi, turklāt, esot diezgan lielā pārliecībā, ka tikai viņi to vēlas, bet citi ne.
Mazliet jau bija piemirsies, kā tas ir, kad Latvijas tūroperatoru piedāvājumi bija gauži knapi, turklāt paknapi un finansiāli nepievilcīgi ātri vien kļuva arī piedāvājumi no Lietuvas un Igaunijas. Līdz ko atrodi ko tādu, kas klientam varētu patikt, tā tas pēc dažām stundām pazuda no piedāvājuma klāsta… Bet potenciālie ceļotāji, kamēr domāja, kādu viesnīcu labāk izvēlēties… palika vienkārši bešā.
Jā, tas jau bija aizmirsts, cik daudz laika un enerģijas ir jāpatērē piedāvājuma atrašanai, apstrādei, un bija piemirsts, ka ceļotāji nav gatavi pieņemt lēmumu 15 minūšu laikā, kas dažkārt, it īpaši šajos apstākļos, ir nepieciešamība. Gala rezultātā milzīgs patērētais laiks (noteikti vairāk, nekā 40 darba stundas nedēļā), bet ieņēmumi uzņēmumam gauži niecīgi. Hei, ceļotāji, lūdzu, novērtējiet savu ceļojuma konsultantu darbu! Katra piedāvājuma atrašana un apstrāde tiešām prasa laiku, un ir tik negodīgi, ka tad, kad esi to ieguldījis, klients aizsūta par konkrēto viesnīcu piedāvājumu vairākām aģentūrām, un novinnē tā, kas iedos par pāris eiro zemāku cenu.
Labi, tas tā, tāda paņurdēšana par sen aizmirstām lietām. Atcerējos arī, ko nozīmē tūrisma konsultanta nenormētais darba laiks. Piektdienas vakars. Grupa padsmit cilvēku sastāvā nav vēl izlēmusi, kur nakšņot svētdien. Dārgā valstī. Virkne papildus jautājumu par piedāvātajām naktsmītnēm. Bet tajā galā visi jau brīvdienās, bet recepcijas darbinieki nav nedz tiesīgi, nedz arī jēdz sagatavot piedāvājumus tieši grupām un izpildīt viņu prasības. Galu galā izčakarētas divas brīvdienas (labi, ne pilnas dienas, bet gana daudz), stundām ilga karāšanās telefonā, gaidot apnicīgo, ja vēlaties to un to, nospiediet 1, ja šito, tad 2 utt… Protams, viss beidzies labi, bet pēc šīs darba nedēļas ceļojuma konsultanta ādā ļoti, ļoti gaidīju atpakaļ savu kolēģi.
Galvenie secinājumi, kas radās pēc vairāk nekā gada pārtraukuma aktīvajā tūrismā:
- Atpūtas ceļojumus ir jārezevē laicīgi, it īpaši, ir vēlme dzīvot labā, sevis sen nolūkotā viesnīcā. Diemžēl pēdējā brīža cena mūsdienās var būt augstāka, un izvēlētā viesnīca vairs var nebūt pieejama;
- Cilvēki ir pieraduši, ka tūrisma konsultanta darba laika nenozīmē neko un tas nav vērtīgs, lai gan prasa šobrīd daudz vairāk laika resursu, arī lai noskaidrotu papildus prasības galamērķos;
- Tālsēdes laikā darba apjoms ir ļoti liels, bet bieži vien “pa tukšo”;
- Ceļotāju kompānijas, kas ir vairāk nekā daži cilvēki, nevar atlikt naktsmītnes izvēli uz pēdējo brīdi, it īpaši, ja ir specifiskas prasības. Šobrīd saskaņošana prasa ilgu laiku. Un to nevar darīt piektdienu vakaros – garantēti, ka atbilde pienāks ļoti novēloti, vai nepienāks nemaz;
- Zūd robeža – vai konsultanta pienākums ir pārliecināties, vai tiešām klients ir gatavs aizpildīt visas nepieciešamās formalitātes, vai arī to atstāt paša ceļotāja ziņā. Proti, arguments, ka tāpat jau nepārbaudīs…
