Darbs pirmsskolā sniedz ārkārtīgi lielu gandarījumu, bet vienlaikus tā ir arī ļoti liela atbildība, jo pirmsskola ir mazā cilvēka pirmā saskarsme ar mācībām un pirmā vide ārpus ģimenes, kur tiek pavadīts tik daudz laika. Mīlestība, ko bērns saņem pirmsskolā, rada viņa mīlestību pret mācībām, tāpēc šis posms ir ļoti svarīgs. Darbs pirmsskolā noteikti nav darbs no 9.00 līdz 17.00, par kuru vakarā var pilnībā aizmirst, jo katrs bērns ir daļiņa no skolotāja dzīves, tāpēc izlaidumi bieži vien ir tik saldsērīgi un skolotāju acis ir pilnas asarām – ir prieks par bērnu, kurš iemācījies izzināt pasauli un ir gatavs doties uz skolu, bet vienlaikus ir žēl šķirties, pauž Pirmsskolas “CreaKids” pedagoģe Ilze Briņķe
Korporatīvo vidi nomainīju pret pirmsskolu
Reklāma
Manī vienmēr ir bijusi liela mīlestība pret bērniem – savulaik aktīvi darbojos svētdienas skolā un bērnu vasaras nometnēs. Pirmsskolu iepazinu caur savu meitu, kura to apmeklēja, lai gan pati tolaik strādāju bankā, amatā, kas saistīts ar apdrošināšanu. Kad meita absolvēja pirmsskolu un uzsāka skolas gaitas, adaptācija nenotika tik raiti un es nolēmu paņemt gadu ilgu pauzi no darba, lai būtu blakus un atbalstītu savu meitu. Kad meita iejutās skolas dzīvē, es sapratu, ka vairs nevēlos turpināt līdzšinējo karjeru. Korporatīvo vidi nomainīju pret pirmsskolu un tas ir viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē.
Darbs pirmsskolā neļauj novecot
Man ir 52 gadi, varu droši teikt, ka darbs pirmsskolā neļauj novecot. Šis darbs motivē nepārtraukti mācīties un attīstīties, pilnveidot savas profesionālās iemaņas, ikdienas notikumi liek būt nemitīgā kustībā, darbs ir dinamisks, bet pāri visam ir mīlestība un pozitīvas emocijas, ko saņemam no bērniem. Šogad ir jau sestais gads, kopš strādāju pirmsskolā, un ar katru gadu pārliecinos, cik ļoti darbā noder ne tikai pedagoģiskā izglītība, bet arī mana pirmā izglītība cilvēkresursu vadībā un visa līdzšinējā darba pieredze. Pirmsskola nav stāsts tikai par bērnu pieskatīšanu vai tikai par rotaļām – tās ir mācības, pasaules izzināšana, dažādu prasmju pilnveide, bez kurām nav iespējams uzsākt skolas gaitas, un tā ir arī nepārtraukta komunikācija – ar vecākiem, bērniem un kolēģiem.
Bērns iemācās izzināt pasauli
Salīdzinot darbu bankā un pirmsskolā, varu teikt, ka patiesībā abi darbi ir vienlīdz dinamiski un nav dienas, kad būtu garlaicīgi. Tas, ka mēs, pirmsskolas skolotāji, varam palīdzēt mazajam cilvēkam apgūt valodu vai matemātiku, ir tikai viens darba aspekts. Vienlīdz svarīgas ir arī šķietami mazās lietas, ko bērni nereti apgūst tieši pirmsskolā, piemēram, patstāvīgi saģērbties, sakārtot savas lietas, ēšanas un galda kultūras iemaņas, sadarbību ar citiem bērniem u.c. Apkopojot visu vienā teikumā, var teikt, ka pirmsskolā bērns iemācās izzināt pasauli. Reizēm tas notiek caur spēlēm, reizēm – caur pastaigām, bet reizēm – caur ēdienu. Lai cik jocīgi tas arī neizklausītos, reizēm tieši kopīga gatavošana un ēdiena baudīšana palīdz iepazīt jaunas garšas un iemīļot ēdienus, kuri bērnu vidū nav tik populāri, piemēram, dažādas zupas. Turklāt, tā var būt lieliska iespēja iepazīt arī citas kultūras, gatavojot dažādu valstu tradicionālos ēdienus.
Pedagogs kā novērotājs
Būtisks aspekts pirmsskolas izglītībā ir arī sadarbība ar vecākiem. Kā mamma es ļoti uzticējos skolotājiem, un šobrīd, būdama pedagoģe, aizvien vairāk apzinos, cik tam ir liela nozīme. Ja varētu, es ieviestu Ēnu dienas arī pirmsskolā, sniedzot iespēju vecākiem ielūkoties bērna ikdienā. Tas viennozīmīgi veicinātu skolotāju un vecāku sadarbību. Runājot par to, jāmin, ka skolotājam izglītības un bērna attīstības procesā ir arī novērotāja loma – mēs ik dienas esam kopā ar bērnu un nereti pamanām lietas, ko neredz citi, piemēram, ja bērnam ir talants kādā jomā, vai tieši pretēji – kāda mācību daļa nepadodas, ja ir kāda stājas vai runas īpatnība, u.tml. Uzskatu, ka mans, kā pedagoga uzdevums, ir informēt par to vecākus – gan par pozitīvajām, gan ne tik pozitīvajām lietām, taču tas jādara ar lielu izpratni un iejūtību, atceroties, ka gala lēmumu pieņem vecāki.
Darbs pirmsskolā ir ļoti liela atbildība
Viens no interesantākajiem brīžiem pirmsskolā ir izlaidums, kad pedagogi lepojas ar bērniem, ar to, kā viņi ir izauguši, nostiprinājuši dažādas prasmes un zināšanas. No otras puses izlaidums ir brīdis, kad saprotam – bērni ir izauguši un dodas prom. Katrs bērns ir daļiņa no manas dzīves, tāpēc izlaidumos vienmēr raudu, nav viegli “palaist prom” šo daļu. Es noteikti aicinātu neaizmirst savas pirmsskolas skolotājas un reizēm apciemot arī tad, kad jau sāktas skolas gaitas.
Kā jau minēju, darbs pirmsskolā ir ļoti liela atbildība. Šajā vecumā, kad bērni tikai mācās iepazīt pasauli, katrs skolotāja vārds var viņus pacelt un var arī nogremdēt. Turklāt, pirmsskolā nav sīkumu, kas nebūtu svarīga, nozīme ir katrai detaļai, tāpēc skolotājiem jābūt uzmanīgiem un vērīgiem. Tiem, kuri vēlas strādāt ar bērniem, neatkarīgi no tā, vai esat jaunieši, kuri vēl nav uzsākuši darba gaitas, vai strādājat pavisam citā jomā, iesaku nebaidīties un sekot savai sirdij. Darbs ar bērniem ir ļoti atbildīgs, bet sniedz tik daudz gandarījuma un mīlestības.
