Katra politiķa spontāns risinājums ceļu satiksmes drošībā izraisa tikai sašutuma vilni šoferos un auto ceļotājos, jo bieži vien politiskie paziņojumi nav balstīti uz nopietnu zinātnisku analīzi. Tāpēc uzskatu par pienākumu ceļu satiksmes drošības jautājumā ieteikt arī savus priekšlikumus pārdomām un diskusijai.
Satiksmes ministrija plāno virzīt izmaiņas, kas paredzētu sodīt autobraucējus arī par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h) un trīskāršot vidējā ātruma radaru skaitu uz Latvijas autoceļiem.
Reklāma
Drošību uz ceļa nosaka vairāki faktori, piemēram, autovadītāja prasmes un kompetence, satiksmes dalībnieku respektēšana, automašīnas tehniskais stāvoklis un aprīkojums, ceļu infrastruktūra, normatīvie akti, kontrole un sabiedrības attieksme.
Retais politiķis savos ceļu satiksmes drošības priekšlikumos ir pēc būtības iedziļinājies un balstījies uz saimnieciskiem, racionāliem un zinātnē balstītiem priekšlikumiem. TV raidījuma "Zebra" vadītāja Paula Timrota kritika un ieteikumi ceļu satiksmes drošībā ir glābuši vairāk cilvēkus no nelaimes nekā politiķu deklarētās atziņas. Polijas un Lietuvas politiķi ar Eiropas Savienības naudas atbalstu saviem iedzīvotājiem ir nodrošinājuši modernas, ātras un drošas autostrādes, kur tautsaimniecības ātrums gandrīz visos galvenajos valsts ceļos ir 130 km/h. Lietuvā preču piegādātājs ar vieglo kravas furgonu 8 stundu darba laikā spēj droši nobraukt 1000 km, bet Latvijā ne tik droši tikai 600 km. Četru braukšanas joslu trūkums no Rīgas uz Latvijas reģioniem rada tautsaimnieciskas problēmas ne tikai preču un kravas transportam, bet arī tūrisma attīstībai Latvijas pierobežā. Tieši šī iemesla dēļ tukšojas Latvijas lauku teritorijas, jo bizness kopā ar iedzīvotājiem atkāpjas uz lielākām pilsētām un gala variantā koncentrējas Rīgā.
Ja ir teicama ceļu infrastruktūra, tad ātrumam nav tik būtiska loma ceļu satiksmes drošībā. Bieži atsaucos uz savu personisko pieredzi auto ceļojumos uz Vāciju, kur vairākos 600 km garos ceļa posmos uz autobāņa mans vidējais braukšanas ātrums ir stipri virs 160 km/h, pie tam nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.
''Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa'' pētījumā, kas ir veikts 2024.gada janvārī, ir konstatēts, ka Latvijā vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli. Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis
Ceļojums ar automašīnu uz Latvijas ceļiem tik tiešām nav drošs un tam par iemeslu nav tikai un vienīgi ātrums, bet manā skatījumā šo nedrošību veido vairāku faktoru kopums un daži no tiem:
✅ Jo tālāk no Rīgas, jo lielāks risks ir sevišķi rudens un pavasara rītos/vakaros saskrieties ar meža zvēru. Tam par iemeslu ir ceļa infrastruktūra, jo uz lielajām valsts maģistrālēm trūkst drošu nožogojumu, lai lielie meža zvēri bez šķēršļa nenonāk uz ceļa braucamās daļas. Latvijas apdrošināšanas kompānijas pēdējos gados nepārtraukti ziņo par satiksmes negadījumu pieaugumu ar meža zvēriem un augstajām kompensācijas izmaksām.
✅ Lielo svētku dienās (Jāņu laiks, Ziemassvētki) ir jāaizliedz braukšana lielajam kravas transportam, kas automātiski veido garas automašīnu kolonas un provocē autovadītājus uz nedrošu apdzīšanu. Arī svētdienas braucējiem ir jāprot apdzīt lēni braucošus transporta līdzekļus, bet ja ne, tad lielas kolonas veidošanas gadījumā ir jāiebrauc kādā atpūtas laukumā uz nelielu pauzi. Vairākās valstīs policija soda tos autobraucējus, kuri aiz sevis veido lielas automašīnu kolonas. Protams, tas vairāk attiecas uz kalnainiem un līkumotiem reģioniem Alpos u citos kalnos.
✅ Latvijā uz lielceļiem netiek kontrolēta viedtālruņu lietošana šofera braukšanas laikā. Bieži vien ir redzētas situācijas, kur tieši lēnīgs autobraucējs sēž iegrimis viedtālruņa ekrānā un tikai ar acu kaktiņu novēro satiksmes situāciju uz ceļa, pēdējā brīdī pamanot velobraucēju vai kādu šķērsli uz ceļa. Protams, ka daudzās jaunās automašīnās ir drošas braukšanas asistenti, kuri palīdz šoferim piestūrēt un laikus pamanīt briesmas. Taču joprojām ir situācijas, kad šofera reakcija ir vērtīgāka un tā glābj cilvēka dzīvības. Vācijā ar stacionāro video kameru starpniecību uz tiltiem tiek pastiprināti kontrolēti ar lielām soda naudām kravas transporta autovadītāji, lai tie braukšanas laikā nelietotu viedtālruņus. Kā liecina ''Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa'' dati, tad Latvijā pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri pie stūres nodarbojas ar blakus lietām – 39% mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, 40% dzer kafiju, bet 27% norāda, ka, vadot auto, mēdz arī ieturēties. 10% autovadītāju norāda, ka braukšanas laikā mēdz rakstīt ziņas telefonā, bet 3% mēdz lasīt ziņas vai pētīt sociālo mediju jaunumus. Visapzinīgākie ir gados vecākie autovadītāji – vairāk nekā puse (53%) šoferu vecumā virs 60 gadiem pie stūres koncentrējas tikai uz ceļu.
✅ Tikai dažos ceļa posmos Latvijā ir ieviestas elektroniskās ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par aktuālo situāciju uz ceļa. Daudzviet Rietumeiropā un arī Igaunijā elektroniskās tāfeles uzmundrina un informē autovadītājus. Pētījumos ir pierādīts, ka elektroniskās tāfeles būtiski uzlabo satiksmes drošību uz ceļiem.
✅ Uz daudziem lielceļiem arī Latvijā ir ierīkotas stāvvietas jeb atpūtas laukumi, kuri vairs neatbilst mūsdienu prasībām, proti, ceļa segums ir bedrains, pilnas miskastes un piemēslota apkārtne. Protams, ka šoferi ceļojuma laikā var izmantot atpūtai labi iekārtotās degvielas uzpildes staciju laukumus, taču tas vienmēr saistās ar papildus izdevumiem. Ģimenei ar diviem bērniem šāds īss atpūtas brīdis dažādos garšīgos našķos var viegli izmaksāt liekus 20 eiro no ceļojuma budžeta. Tāpēc daudzi autobraucēji ar dažādām noguruma pakāpēm neapstājas, bet vienā rāvienā cenšas izskriet visu maršrutu 300 km garumā.
✅ Lielāka uzmanība būtu jāpievērš sodu katalogam, kur jāsaliek pareizie akcenti. Proti, bargi sodi neatrisina drošību uz ceļa, bet piemēram, braukšana, kad luksoforā deg aizliedzošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam Latvijā tiek piemērots naudas sods no 30 līdz 140 eiro, kas salīdzinājumā ar Vāciju ir zems, jo tur tas ir no 90 eiro līdz 360 eiro. Arī apdzīšanas aizlieguma neievērošanas sods Latvijā ir salīdzinoši zems, bet ātruma pārsniegšanas sodi ir tuvu Eiropas vidējam. Daudz lielāka uzmanība ir jāpievērš kravas transportam, kas bieži vien ir nepareizi piekrauts un brauc sašķiebies vai arī pārkrauts. Vislielākās nelaimes ceļu satiksmes negadījumos gandrīz vienmēr ir saistītas ar kravas un autobusu transportu, tāpēc tas būtu jākontrolē visstingrāk, kad transporta nozarē trūkst profesionālu darbinieku un katra kļūda kādam uzreiz var kļūt letāla.
✅ Vidējā ātruma kontroles radaru masveida ieviešana ir jāskata kā pagaidu risinājums, jo tas neveicina braukšanas labsajūtu un bremzē ceļošanas prieku. Latvijas vietējais tūrisms no dažādiem ceļu satiksmes ierobežojumiem, sodiem un foto radaru kontrolēm būtiski zaudē klientus, jo 300 km satiksme uz Latvijas pierobežu ir liels izaicinājums drošai un ērtai ceļošanai. Katrs autobraucējs no Rīgas uz Berlīni ar sakostiem zobiem un milzīgu uzmanības enerģijas patēriņu izbrauc posmu līdz Kauņai, kur viss ceļš ir nosēts ar stabiņiem, fotoradariem un mainīgiem ātruma ierobežojumiem. Turpmākais ceļš no Kauņas līdz Varšavai vai līdz Berlīnei enerģijas un uzmanības patēriņa ziņā ir gandrīz līdzvērtīgs 300 km posmam starp Rīgu un Kauņu ''Via Baltica'' maršrutā.
✅ Apsveicami, ka ceļu policija savu iespēju robežās izķer dzērājšoferus un kritiskās situācijās konfiscē spēkratus, taču arī sabiedrībai daudz aktīvāk ir jāiesaistās, lai šoferi stipra alkohola reibumā nevar nokļūt pie spēkrata stūres. Labus vārdus jāsaka arī daudzām privātām radio stacijām, kas ikdienas ritmā informē autovadītājus par dažādām situācijām uz Latvijas ceļiem (galvenokārt galvaspilsētā).
✅ Visiem ir zināms, ka apdzīšanas manevrs ir bīstamākais ceļu satiksmē un kļūst par iemeslu daudziem smagiem un pat traģiskiem ceļu satiksmes negadījumiem. Tāpēc visu politiķu rūpes par drošību uz ceļa ir tikai viltus manevrs, ja tas nerealizējas ceļu satiksmē, kas notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslās. Latgale ir vienīgais novads Latvijā, kas atrodas 150 km attālumā no galvaspilsētas un vājās ceļa infrastruktūras dēļ Latgales un arī Alūksnes uzņēmēji būtiski zaudē konkurētspēju. Tas tiešā veidā attiecas arī uz tūrismu biznesu, jo ceļotāji vēlas drošu, ātru un ērtu auto satiksmi gan uz Latgali, gan uz Valmieru, Ventspili vai Liepāju.
Milzīgi sadārdzinātais dzelzceļa ''Rail Baltica'' projekts jau šobrīd atņem naudu Satiksmes ministrijai, lai tā varētu investētu naudu Latvijas ceļu satiksmes infrastruktūrā. Tas nozīmē, ka nav lielas perspektīvas, ka tuvākajos 10-15 gados Latvijas vietējais tūrisms varētu pārvietoties Lietuvas līmenī un ātrumā. Šobrīd Satiksmes ministrs koncentrējas uz naudas iegūšanu no autobraucēju maciņiem, bet nerisina jautājumus, kas tiešā veidā saistās ar drošu ceļu satiksmes infrastruktūru, proti, investīcijām!
Aivars Mackevičs: ceļa posmu starp Rīgu un Kaziņčiem pie Sivera ezera Krāslavas novadā esmu veicis vismaz 1000 reižu pēdējo 30 gadu laikā. Vienlaikus ar automašīnu biznesa un atpūtas braucienos esmu apceļojis lielu daļu Eiropas, nobraucot vairākus miljonus kilometru. Šo 30 gadu laikā esmu ceļojis vismaz ar 150 dažādu zīmolu un modeļu automašīnām – sākot no Dacia un beidzot ar Rolls Royce.
