Priekškars ir aizvēries un izrāde ir galā – līdz ar 2025. gada 12 mēnešu tūrisma statistikas datu publicēšanu varam pētīt un vērtēt, kāds tad ir bijis aizvadītais gads ienākošajam tūrismam Latvijā. Tūristu skaits ir audzis, arī tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ir audzis, tāpat ir palielinājies arī ārvalstu tūristu skaits, tomēr ir vairāki novērojumi un atziņas, kas rada pamatotu jautājumu – ko varam darīt, lai šī gada rezultāti būtu labāki? Viedokli pauž Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Eiropas tūrisma asociāciju apvienības vēstnesis, Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.
Kopējais apkalpoto personu skaits tūristu mītnēs ir pieaudzis tikai par 4,5 %. Šādu pieaugumu var uzskatīt par salīdzinoši pieticīgu. Neskatoties uz strauju un stabilu izaugsmi gada pirmajos mēnešos, vislielāko vilšanos pagājušajā gadā sagādāja tieši vasaras mēneši, īpaši jūnijs, kad faktiskais apkalpoto personu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās. Arī jūlija pieaugums – tikai 1,2 % – un augusta pieaugums par 3,1 % ir vērtējams piesardzīgi, lai gan tradicionāli tie ir bijuši gada mēneši, kad redzam vislielāko tūristu skaitu un kad pieprasījums pēc tūrisma un viesmīlības pakalpojumiem ir visaugstākais.
Reklāma
Raugoties uz ārvalstu tūristu skaita izmaiņām, vismaz statistiski situācija ir mazliet labāka – tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu tūristu skaits 2025. gada 12 mēnešos ir pieaudzis par 5,3 %, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits ir audzis vēl straujāk, sasniedzot 8,3 % pieaugumu, salīdzinot ar 2024. gadu. Var teikt, ka ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir audzis straujāk nekā pasaulē (ANO Pasaules tūrisma barometrs vēsta, ka 2025. gadā starptautisko tūristu skaits pieaudzis par 4 %), tomēr joprojām jāņem vērā, ka iepriekšējos gados starptautiskā tūrisma attīstība Latvijā ir bijusi gausāka nekā citviet pasaulē.
Tomēr ārvalstu tūristu rādītāji norāda uz kādu strukturālu Latvijas tūrisma nozares problēmu, kuru spilgti izgaismoja pagājušā gada vēsā vasara un nelabvēlīgie laikapstākļi. Tā rezultātā apkalpoto ārvalstu viesu skaits samazinājās gan jūnijā, gan jūlijā. Lielākais ienākošā tūrisma tirgus 2025. gadā bija Lietuva, un tieši šajā tirgū ir vērojams kritums par 2,9 %. Vasaras lietainie mēneši ir darījuši savu. Lai gan tūristu skaits no Igaunijas ir pieaudzis par 4,2 %, vasaras mēnešos, kad tūristu skaits no šīs valsts ir vislielākais, pieaugums ir bijis minimāls vai pat redzams kritums, piemēram, jūlijā. Šī tendence liek secināt, ka, lai gan pēdējo gadu laikā valsts tūrisma politika ir bijusi vērsta uz tirgu diversifikāciju, joprojām esam pārāk atkarīgi no tuvajiem tirgiem – mūsu kaimiņvalstīm, kur lēmumi par ceļojumu tiek pieņemti salīdzinoši vēlu un pastāv risks, ka ceļojums var tikt atcelts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, kā to varēja novērot pagājušajā gadā. Diemžēl joprojām neesam spējuši pārliecināt Vācijas iedzīvotājus, ka viņu ceļojuma galamērķim ir jābūt Latvijai – salīdzinot ar 2024. gadu, tūristu skaits no Vācijas ir samazinājies par 0,3 %.
Risinājums ir, un ir nepieciešams īstenot pasākumus un rīcību, lai sniegums būtu labāks. Pagājušajā gadā esam spējuši piesaistīt par gandrīz 19 tūkstošiem (+19,7 %) vairāk tūristu no Apvienotās Karalistes, nepilniem 7 tūkstošiem no Polijas (+9,4 %), nepilniem 9 tūkstošiem no Somijas (+7,9 %) un mazliet vairāk nekā 6 tūkstošiem no Itālijas (+17 %) un Nīderlandes (+24,6 %). Šie dati liecina, ka interese par Latviju kā tūrisma galamērķi pastāv, taču ir nepieciešams īstenot aktivitātes, lai nodrošinātu potenciālos tūristus gan ar atbilstošu informāciju, gan produktiem, kas spēj apmierināt šo tirgu vajadzības.
Tomēr paļauties, ka šādas tirgus tendences saglabāsies vismaz 2–3 gadu periodā, arī nevaram. Tāpēc augstas nenoteiktības laikos vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešams īstenot tādu stratēģiju vai vismaz rīcības plānu, kas ļauj ātri un viegli pielāgoties, reaģēt tur, kur pieprasījuma tendences ir augošas, un atbildēt tajos tirgus segmentos, kur potenciāls ir vislielākais.
Lielus pārsteigumus nav nesuši dati par tūristu skaitu reģionos, lai gan arī te ir zināmas tendences, kurām, iespējams, vērts pievērst uzmanību. Nemainīgs ir palicis fakts, ka Rīga ir galvenais tūrisma dzinējspēks, ko visnotaļ veiksmīgi atbalsta arī blakus esošie Pierīgas novadi. Tūristu skaits Ķekavas novadā audzis par 17 %, Mārupes novadā – par 23 %. Protams, šie ir dati, kas liecina par Rīgas metropoles areāla ievērojamo nozīmi tūrisma ekosistēmā Latvijā. Tomēr ir arī citi uzvarētāji – Ziemeļaustrumu Vidzemes novadi, kā Alūksne, Gulbene un Valka, ir starp tiem novadiem, kur procentuālais pieaugums ir bijis visstraujākais, tomēr absolūtos skaitļos tūristu skaits saglabājas salīdzinoši mazs. Diemžēl ne tik labi ir veicies citiem tūrisma centriem – tūristu skaits Jūrmalā faktiski nav mainījies, bet Liepājā samazinājies par nepilnu 1 %. Savukārt atzinību pelnījušas Latvijas valstspilsētas Daugavpils un Jelgava, kur tūristu skaits pieaudzis vismaz par 6 %.
Iespējams, ir laiks nopietnākai tūrisma pārvaldības revīzijai, pieņemot, ka ir nepieciešama vairāku ātrumu, veidu un formu tūrisma attīstības plānošana Latvijā – kas der Rīgas metropoles areālam, noteikti nederēs tādiem tūrisma attīstības centriem kā, piemēram, Liepājai, Daugavpilij, Ventspilij, Bauskas novadam, Kuldīgas novadam, Siguldas novadam, Valmieras novadam, Cēsu novadam vai atsevišķām piejūras teritorijām. Un tas, kas derēs nozīmīgākajiem reģionālajiem tūrisma centriem, noteikti nebūs atbilstošs tām vietām, kur tūristu skaits ir skaitliski, bet ne pēc būtības mazāks – Valkā, Līvānos vai Balvos.
2026. gads var būt izaugsmes un attīstības gads. Tomēr labākiem rezultātiem ir nepieciešama atbildīga, ieinteresēta un pārdomāta tūrisma attīstības politika, kas paredz atbilstošus ieguldījumus valsts tēla veidošanā un valsts tūrisma mārketinga aktivitātēs. Ar labu gribu un cerībām var izrādīties par maz.
