VID neatkāpjas no draudiem - ar atpakaļejošu datumu pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu par visiem pēdējos trijos gados saņemtajiem ienākumiem vismazākajiem uzņēmējiem, PVN nereģistrētajiem. Uzņēmēju ieskatā, šāda rīcība ir nepamatota un nesamērīga, grauj pašu mazāko uzņēmēju darbību, un cerēto nodokļu ieņēmumu vietā valstī samazināsies nodokļu maksātāju un uzņēmēju skaits.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 10. februārī turpināja skatīt jautājumu par PVN piemērošanu digitālo platformu (Booking, Facebook, Airbnb u.c.) pakalpojumu saņēmējiem, īpaši tiem, kas nav/nebija PVN maksātaju reģistrā. Sēdē piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un LLTA “Lauku ceļotājs”.
Reklāma
Viesu izmitinātāji un PVN
PVN likums nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa reģistrā nav jāreģistrē uzņēmējdarbība, ja gada apgrozījums izmitinātājam nepārsniedz 50000 EUR. Ar šādu domu labticīgi savu mazo uzņēmējdarbību veica daudzi vismazākie uzņēmēji, izmitinot viesus, piemēram, vasaras sezonā, pāris istabās vai atpūtas namiņos. Līdz 2017. gadā aktualizējās jautājums par prasību aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi ārvalstīs reģistrētos rezervēšanas portālos (piemēram, Booking.com), un portāls izrakstīta rēķinu par savu sniegto pakalpojumu.
Praksē tas nozīmēja absurdu situāciju: PVN jāmaksā no visiem ieņēmumiem - arī tādiem, kam nav saistības ar ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu izmantošanu, palielinot pakalpojuma cenu klientam, un uzliekot nesamērīgu administratīvu grāmatvedības slogu, kas iet līdzi PVN reģistrācijai, vismazākajiem uzņēmējiem. Mazajiem viesu izmitinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem reģionos vidēji 80% klientu ir vietējie iedzīvotāji, kuri parasti nerezervē (bet nereti iegūst informāciju tur, pēc tam sazinoties ar saimnieku tieši) caur ārvalstu rezervācijas platformām, tādēļ prasība reģistrēties kā PVN maksātājiem, nesasniedzot likumā noteikto ieņēmumu slieksni, un maksāt PVN no visa apgrozījuma, nešķirojot, vai ir izmantoti ārvalstu pakalpojumi, vai nē, jau sākotnēji ir nepamatota. Diskusija starp valsti un uzņēmējiem ir aktuāla jau turpat desmit gadus, taču valsts līdz šim nepiedāvāja mazajam uzņēmējam nekādu adekvātu risinājumu.
Nepilnīgas konsultācijas un sodi mazajiem uzņēmējiem
2024.gads, kad ārvalstu platformas sāka sniegt datus par izdarītajām rezervācijām VID, daudziem mazajiem uzņēmējiem nāca ar pārsteiguma ziņu no VID, ka jāmaksā PVN par vairākiem iepriekšējiem gadiem un papildus nokavējuma procenti. Uzņēmēji, kuri ik gadus bija godprātīgi maksājuši IIN un iesnieguši VID atskaites, kurās skaidri redzami darījumi caur ārvalstu rezervācijas platformām, bija šokā ne tikai par maksājamo summu apjomu, bet, galvenokārt, par faktu, ka VID vairākus gadus pieņēma nodokļu atskaites kā pareizas, nenorādot uz situāciju ar PVN reģistrācijas prasību. Tas varētu liecināt par VID ierēdņu nekompetenci vai nepilnīgu pienākumu pildīšanu, pārbaudot uzņēmēju atskaites un pavaddokumentus.
Uzsākot mazo uzņēmējdarbību, daudziem nav zināšanu grāmatvedībā, tādēļ topošie uzņēmēji paļāvās uz indiviuālām VID konsultācijām, kurās tika norādīts, ka PVN nav jāreģistrē zem noteiktā apgrozījuma sliekšņa (šobrīd 50 000 EUR gadā), taču izpalika skaidrojums par nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja izmanto ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu pakalpojumus. Uzticoties nepilnīgām konsultācijām, riska situācijā ir ne tikai izmitinātāji, bet arī citi mazie uzņēmēji, piemēram, amatnieki, mazie ražotāji, kuri savus darbus pārdod dažādās interneta platformās.
Vai tiešām mazie uzņēmēji nevēlas maksāt nodokļus?
Viesu izmitināšanas uzņēmumi reģistrējas kā PVN maksātāji, ja, sasniedzot noteiktu biznesa apjomu, spēj gan samaksāt PVN, gan investēt uzņēmuma attīstībā, gan algot grāmatvedi ar atbilstošu izglītību, kas izprot nodokļu sistēmu un pareizi tos aprēķina. Darbība ar ārvalstu rezervācijas platformām noteikti nebija izšķirošais iemesls reģistrēties kā PVN maksātājam. Taču PVN režīms ir pārāk sarežģīts pavisam mazam uzņēmējam, kurš nav profesionāls grāmatvedis, un kam nelielais biznesa apjoms nedod pietiekamus ienākus, lai algotu grāmatveža pakalpojumus. Nav taisnīgi visus šos uzņēmējus uzskatīt par “spītīgiem nodokļu nemaksātājiem” (Baibas Šmites - Roķes intervija Delfos 19.02.26), bet gan vērts uzdot jautājumu, vai valsts izdarīja savu mājas darbu, dodot vienkāršu un pieejamu risinājumu mazajiem uzņēmējiem, kā nomaksāt šo nodokli.
Jaunais īpašais PVN režīms - interpretācija sabojā labu risinājumu
Kopš 2025. gada 1. jūlija risinājums šķietami ir atrasts - nodokļu maksātāji, kas nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, reģistrējas īpašajā PVN režīmā saskaņā ar PVN likuma 139.² pantu, kas paredz PVN nomaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļu maksātājiem. Taču jau atkal tas izrādījies slazds mazajiem uzņēmējiem. Nupat jaunajā kārtībā reģistrējušies uzņēmēji saņem paziņojumu no VID ar prasību nomaksāt PVN par trīs iepriekšējiem gadiem, ja tie ir reklamējušies ārvalstu platformās, turklāt - no visa apgrozījuma un pēc esošās likumdošanas - iespējams, arī ar nokavējuma procentiem.
Labi domātais risinājums atkal ir nonācis strupceļā. Mazie uzņēmēji šādā veidā tiek iebiedēti, jo, noticot savai valstij, kārtējo reizi tiek “izģērbti” - daudzos gadījumos viņi aprēķināto summu vienkārši nespēj samaksāt un savu uzņēmējdarbību slēdz.
Uzņēmēji piedāvā pārejas kārtību
Minētajā 10. februāra komisijas sēdē LTRK, pārstāvot visu mazo uzņēmēju intereses, piedāvāja šādu risinājuma modeli:
1. Nodokļu maksātājs līdz 2025. gada 1. jūlijam nav bijis reģistrēts PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā un nav pārsniedzis PVN reģistrācijas slieksni (50 000 EUR).
2. No 2025. gada 1. jūlija šis nodokļu maksātājs reģistrējas īpašajā PVN režīmā saskaņā ar PVN likuma 139.² pantu, kas paredz PVN nomaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļu maksātājiem (piemēram, komisijas maksas, reklāmas pakalpojumi u. c.).
3. Par pēdējiem trīs gadiem (pirms reģistrācijas īpašajā režīmā) nodokļu maksātājs iesniedz paziņojumu par PVN samaksu tikai par šiem saņemtajiem ārvalstu pakalpojumiem, piemēram, komisijas maksām Airbnb, Booking.com, Facebook, Google u.c. un nomaksā PVN no tiem.
4. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, nodokļu maksātājam nav pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, izmitināšanas pakalpojumiem), jo tie nav uzskatāmi par darījumiem, uz kuriem attiecas īpašais režīms.
5. Šāda pārejas kārtība būtu piemērojama līdz 2026. gada 1. aprīlim, dodot uzņēmumiem pietiekamu laiku sakārtot saistības, bet vienlaikus saglabājot principu, ka pasākums ir vienreizējs un neatkārtojams.
VID un Finanšu ministrija šo risinājumu neatbalstīja, paliekot pie sava, ka PVN ir iekasējams par visu apgrozījumu, kopā ar nokavējuma naudu par iepriekšējiem trīs gadiem.
Vai sodi un maksājumu slogs uzņēmējiem ir labs plāns ceļā uz turīgu valsti?
Iespējams, šī valsts ierēdņu attieksme pret mazajiem uzņēmējiem daļēji atbild uz jautājumu - kāpēc Latvija dažādu ekonomisko rādītāju ziņā ierindojas pēdējās vietās Eiropā. Citiem vārdiem - kāpēc joprojām nekļūstam turīgāki. Risinājumi un attieksme pret mazajiem uzņēmējiem Eiropas valstīs ievērojami atšķiras.
Salīdzinājumam, Lietuvā, jau kopš pirmā gadījuma, kur uzņēmējam tika aprēķināts sods līdzīgā situācijā, nekavējoties sekoja valsts reakcija un tika izveidota speciāla deklarācijas anketa, kuru uzņēmējs iesniedz VID un nomaksā PVN tikai par ārvalstu platformu pakalpojumiem. Vācijā, Austrijā un Francijā, arī Igaunijā pastāv atviegloti un vienkārši nodokļu režīmi maziem viesu izmitināšanas uzņēmumiem - līdz 5 istabām vai 10 gultas vietām. Spānijā valdība sarunās ar Booking.com panāca risinājumu, ka platforma izraksta nereģistrētiem uzņēmējiem rēķinus ar PVN, tātad platforma pati nomaksā PVN. Tātad - katra valsts rada risinājumus, lai atbalstītu savus vismazākos uzņēmējus - tikai Latvija - nē. Toties tagad ierēdniecība ir naska uz sodīšanu, uzveļot pilnu vainu pati par savu neizdarību vismazākajiem uzņēmējiem!
Dialogs jāturpina
Ir nepieciešams turpināt dialogu, un, ja tas ir vienīgais risinājums apturēt VID rīcību - vienoties par grozījumiem PVN likumā, kas atspoguļotu valsts izpratni arī par mazo uzņēmējdarbību. Radusies situācija ir lielā mērā nevis uzņēmēju, bet valsts iestāžu kļūda un adekvātas reakcijas trūkums, kas kopīgi jālabo. Uzņēmēji ir gatavi nomaksāt parādus par platformu pakalpojumiem, bet neadekvāti sodi un uzrēķini nav risinājums uzņēmējdarbības vides uzlabošanā nekur pasaulē.
