Autors: Ludmila Alampasu
Avots: BalticTravelnews.com
Ir kaut kas simbolisks tajā, ka prāmis “Romantika” šajās dienās atstāj Baltijas jūru un dodas uz Itāliju. Precizēšu - kuģis nav pārdots. “Tallink” to ir iznomājis Taranto 2026. gada Vidusjūras spēļu organizatoriem, kur “Romantika” būs peldošā viesnīca sportistiem un delegācijām. Kuģis nodrošinās izmitināšanu un ēdināšanu, bet uzņēmumam šāds darījums ir arī pragmatisks veids, kā kuģi izmantot un nopelnīt.
Taču Latvijas tūrisma nozares cilvēkiem “Romantikas” aizbraukšana var likt paskatīties pagātnē. Ne jau tāpēc, ka mums pēkšņi būtu vajadzīgs tieši šis kuģis, bet tāpēc, ka tas atgādina laiku, kad Rīgai bija regulāra un ļoti taustāma jūras saikne ar Stokholmu.
Reklāma
Prāmis nebija tikai transporta līdzeklis. Tas bija veids, kā Zviedrijas tūristi nokļuva Rīgas centrā – nevis lidostas terminālī, bet pilsētas ostā. Un skaitļi rāda, ka zviedru tūristu Rīgā netrūka. 2019. gadā Latvijas tūristu mītnēs tika uzņemti 77 079 Zviedrijas iedzīvotāji, bet Rīgā vien – aptuveni 66 200.
Tad nāca pandēmija. 2020. gada martā “Tallink” pārtrauca “Romantika” un “Isabelle” reisus maršrutā Rīga -Stokholma. Un, lai gan tobrīd bija saprotams, ka kuģi nevar kursēt, pandēmijai beidzoties maršruts tā arī neatgriezās.
Te arī sākas Latvijas tūrisma problēma. Protams, uz Stokholmu no Rīgas var aizlidot. Šodien iespēju ir pat vairāk nekā agrāk: tiešos reisus nodrošina trīs lidsabiedrības – “airBaltic”, “Norwegian” un “Ryanair”. Maršrutā ir vairāki reisi dienā, bet pats lidojums ilgst tikai nedaudz vairāk par stundu.
Turklāt aviobiļete reizēm ir pārsteidzoši lēta - “airBaltic” šobrīd Rīga - Stokholma reisus piedāvā no 39 eiro vienā virzienā, lai gan cena, protams, mainās atkarībā no datuma un papildu pakalpojumiem.
Tātad – vai mums vispār vajag prāmi? Es teiktu - jā, bet ne tāpēc, ka ar lidmašīnu nevar tikt uz Stokholmu.
Prāmis ir pavisam cits tūrisma produkts. Tas dod iespēju aizbraukt uz Stokholmu ar automašīnu, paņemt līdzi vairāk bagāžas, pavadīt nakti ceļā un, pats svarīgākais, piedāvā citādu ceļošanas pieredzi. Un tūrisma biznesā tieši šī izvēles daudzveidība ir vērtība.
Turklāt regulārs prāmis nozīmē ne tikai Latvijas iedzīvotājus, kuri brauc uz Zviedriju. Tas nozīmē arī pretējo plūsmu - cilvēkus, kuri ierodas Rīgā un šeit tērē naudu viesnīcās, restorānos, veikalos, muzejos, izklaides vietās un taksometros. Vai arī dodas apceļot Latviju ar saviem auto. Šobrīd zviedri no tūrisma statistikas ailītēm ir praktiski pazuduši…
Tieši tāpēc ir grūti saprast Latvijas politikas dīvaino attieksmi pret šo jautājumu. Par prāmja atjaunošanu runāts jau gadiem. 2025. gadā tika atzīts, ka maršruta atjaunošanai valstij, iespējams, būtu jāiegulda pat vairāki miljoni eiro. Savukārt “Tallink” skaidri norādīja, ka uzņēmums Rīgas maršrutu tobrīd neatjaunoja ekonomisku apsvērumu dēļ un koncentrējās uz galvenajiem maršrutiem starp Igauniju, Somiju un Zviedriju.
2026. gada sākumā atkal izskanēja solījumi. Rīgas domes vadība runāja par iespēju prāmju satiksmi atjaunot, taču jaunākā publiskā informācija liecināja, ka regulāra satiksme no Rīgas varētu atgriezties ne agrāk kā nākamajā gadā. Tajā pašā laikā kā viens no galvenajiem šķēršļiem joprojām tiek minēts terminālis.
Un te mēs nonākam pie būtiskā. Latvijai nav problēmas ar to, ka nav iespējams nokļūt Stokholmā. Latvijai ir problēma ar to, ka Rīga ir pazaudējusi vienu no saviem tūrisma vārtiem.
“Romantika” tagad savu nākamo dzīves posmu aizvadīs Itālijā. Tas ir labs darījums kuģa īpašniekam, un diez vai kāds var pārmest „Tallink”, ka uzņēmums kuģi izmanto tur, kur tas šobrīd ir ekonomiski izdevīgāk. Galu galā arī šogad “Romantika” Baltijas jūrā atgriezās tikai kā papildu kuģis Tallinas – Stokholmas maršrutā.
Bet Rīgai no šī stāsta vajadzētu paņemt nevis nostaļģiju, bet mācību. Kamēr politiķi kārtējo reizi sola “risināt jautājumu”, citi reģioni meklē praktiskus risinājumus, kā piesaistīt tūristus un savienot pilsētas. Latvijai vajadzētu beidzot izlemt - vai Rīga vēlas būt Baltijas jūras tūrisma pilsēta arī praktiskā nozīmē, vai arī mēs vienkārši turpināsim priecāties par kruīza kuģiem, kas uz dažām stundām piestāj ostā.
Jo kruīza pasažieris un regulārā prāmja pasažieris nav viens un tas pats tūrists. Un to Latvijas tūrisma politikai būtu pēdējais laiks saprast.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
