Lielā vētra bija labs laiks, lai iedziļinātos politisko partiju programmās pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Tā kā neesmu kandidāts nevienā no sarakstiem, tad jautājumam piegāju bezkaislīgi, pievēršot uzmanību tikai faktiem un tam kas minēts programmās. 15.septembrī, Islande Hotel notiks tūrisma un viesmīlības nozares rīkotā diskusija ar politisko partiju kandidātiem, kur turpināsim iepazīties ar redzējumu par tūrisma politiku nākamajos četros gados. Viedokli pauž Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Eiropas tūrisma asociāciju apvienības vēstnesis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.
Analizējot 14 politisko spēku programmas 15. Saeimas vēlēšanām, tūrisms tika skatīts ievērojami plašāk nekā tikai pēc tā, vai programmā ir vai nav atrodams vārds “tūrisms”. Tika meklēts partiju redzējums par tūrismu kā eksporta nozari, viesmīlības un ēdināšanas attīstību, samazināto PVN, darījumu tūrismu un starptautisku pasākumu piesaisti, Latvijas tēlu un starptautisko mārketingu, aviācijas un transporta savienojamību, darbaspēka pieejamību, mikro un mazo uzņēmumu nodokļu politiku, reģionu attīstību un jaunu pakalpojumu radīšanu, uzņēmumu digitalizāciju, LIAA kapacitāti un pārstāvniecību ārvalstīs, kā arī Rīgas ostas attīstību un tās potenciālo sasaisti ar tūrismu.
Reklāma
Šāda pieeja ļauj ieraudzīt vairāk nekā vienkārši saskaitīt, cik reižu programmās pieminēts tūrisms. Galu galā tūrisma uzņēmuma konkurētspēju ietekmē gan PVN un darbaspēka izmaksas, gan aviācijas savienojumi, digitālās tehnoloģijas, valsts mārketings un tas, cik viegli uzņēmējam reģionā ir radīt jaunu produktu.
Un aina, izlasot programmas, ir diezgan nevienmērīga.
Tūrisms kā eksporta nozare – tikai dažās programmās
Visplašākais tieši tūrisma attīstībai formulētais piedāvājums atrodams Latvija pirmajā vietā programmā. Tajā ir ne tikai vispārīgs aicinājums attīstīt nozari, bet arī ļoti konkrēts mērķis – “lai divkāršotu ārvalstu tūristu skaitu, tiks realizēta jaudīga mārketinga kampaņa ārvalstīs”. Turpat tūrisma mārketings tiek sasaistīts ar starptautisko sasniedzamību – Rīgas lidostai paredzēta Ziemeļeiropas aviācijas centra loma, bet airBaltic darbību plānots koncentrēt uz savienojumiem ar Rīgu.
Tas ir būtiski, jo tūrisma mārketings bez sasniedzamības nestrādā. Var veidot izcilu kampaņu, bet, ja potenciālajam viesim nav ērti nokļūt Latvijā, tās ekonomiskais efekts būs ierobežots.
Citāda pieeja ir ZZS, kur tūrisms vienā formulējumā tiek likts kopā ar “pakalpojumu eksportu, digitālajiem risinājumiem un tūrismu”, vienlaikus paredzot vienkāršāku nodokļu sistēmu mazajam biznesam. Tas, manuprāt, ir ļoti būtisks formulējums, jo tūrisms pēc savas ekonomiskās būtības ir pakalpojumu eksports.
Saskaņas Centrs savukārt tūrismu skata galvenokārt reģionālās attīstības kontekstā, solot atbalstīt “ražošanas, loģistikas, tūrisma un vietējās uzņēmējdarbības attīstību reģionos”.
Pārējās programmās tūrisms lielākoties nav nosaukts kā atsevišķa eksporta nozare, lai gan tās piedāvā instrumentus, kas nozari ietekmētu ļoti tieši.
Viesmīlība un PVN – te partiju piedāvājumi jau ir konkrētāki
Šis ir viens no retajiem jautājumiem, kur vairākas partijas nāk ar ļoti skaidriem priekšlikumiem.
Suverēnā vara / Jaunlatvieši piedāvā samazināt PVN pārtikai, sabiedriskajai ēdināšanai un viesmīlībai līdz 5%. Latvija pirmajā vietā piedāvā 10% PVN tūrisma un ēdināšanas nozarēm, vienlaikus nosakot 10% nodokli pašnodarbinātajiem un paredzot darbaspēka nodokļu samazināšanu. Savukārt ZZS programmā paredz 12% PVN ēdināšanas nozarei, kā arī samazinātu PVN izmitināšanas pakalpojumiem un nodokļu atlaides ieguldījumiem efektivitātē un digitalizācijā. Interesanti, ka Gobzema saraksts piedāvā 12% PVN pārtikai, bet neizdala samazinātu likmi ēdināšanai vai viesmīlībai. Arī Stabilitātei! piedāvā 12% PVN pamatpārtikai, bet ne tūrisma vai ēdināšanas pakalpojumiem.
Tātad šajā jautājumā viskonkrētāk nozares specifiku redz LPV, ZZS un Suverēnā vara.
Darījumu tūrisms un starptautiskie pasākumi
Šeit atkal visvairāk izceļas LPV, kur programmas elementos parādās infrastruktūra starptautiskiem kultūras, sporta pasākumiem, izstādēm un biznesa konferencēm. Tas faktiski ir darījumu tūrisma jeb MICE piedāvājums.
Citās programmās starptautiski pasākumi, konferenču tūrisms vai kongresu infrastruktūra gandrīz nav atrodama. Un tas ir būtiski. Jo darījumu tūrisms nav tikai vēl viena tūrisma niša. Tas ir segments ar augstu viesu tēriņu līmeni, kas palīdz aizpildīt viesnīcas ārpus vasaras sezonas un vienlaikus rada pieprasījumu transportam, restorāniem, pasākumu organizatoriem un citiem pakalpojumiem.
Reģioni – daudz runājam par attīstību, mazāk par jaunu pakalpojumu radīšanu
Reģionālā attīstība programmās parādās bieži, un te jau ir ievērojami vairāk politisko spēku.
Saskaņas Centrs tieši sasaista tūrismu ar vietējo uzņēmējdarbību un reģionu attīstību. Latvijas attīstībai sola attīstīt reģionu ekonomiku, transporta un digitālo infrastruktūru, stiprināt pašvaldību kapacitāti un veicināt investīciju piesaisti ārpus Rīgas. JKP runā par “reģionu ekonomisko attīstību un Rīgas starptautisko konkurētspēju”, paredzot arī to, ka daļai reģionos radīto nodokļu jāatgriežas šo teritoriju attīstībā. Suverēnā vara piedāvā īpašas “reģionālās biznesa oāzes” ar pazeminātu darbaspēka nodokli konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm. Mēs mainām noteikumus piedāvā īpašus nodokļu stimulus investīcijām un darbavietu radīšanai pierobežā, kā arī lielāku nodokļu atdevi pašvaldībām. Nacionālā apvienība uzsver reģionu infrastruktūru, lauku kopienu pakalpojumu saglabāšanu, platjoslas internetu un atbalstu ģimenes uzņēmumiem, amatniekiem un mājražotājiem. Arī Austošā Saule runā par reģioniem, lauku vidi un kultūrainavu saglabāšanu, savukārt Stabilitātei! paredz remigrācijas un kvalificētu speciālistu atgriešanas pasākumus.
Taču te rodas jautājums – kur ir jaunu pakalpojumu radīšana?
Programmās ir ceļi, nodokļi, infrastruktūra, investīciju vide un mājokļi, bet gandrīz nav konkrēta instrumenta, kas palīdzētu mazam uzņēmējam reģionā izveidot jaunu eksportspējīgu tūrisma pieredzi vai pakalpojumu.
Mazais uzņēmums – gandrīz visi redz problēmu, bet piedāvā dažādus risinājumus
Tūrisma nozarē tas ir īpaši būtiski, jo ļoti liela daļa uzņēmumu ir mikro un mazie uzņēmumi.
Apvienotais saraksts piedāvā 10% mikrouzņēmumu nodokli fiziskām personām, administratīvā sloga samazināšanu un stabilāku nodokļu politiku. Mēs mainām noteikumus piedāvā fiksētu 10% mikrouzņēmuma nodokli apgrozījumam līdz 50 000 eiro gadā. JKP sola stiprināt “mazo uzņēmējdarbību kā reģionu dzīvotspējas pamatu”, mazinot administratīvo slogu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Nacionālā apvienība piedāvā atvieglotu nodokļu režīmu MVU un īpaši izceļ amatniecību, ģimenes uzņēmumus, kooperatīvus un mājražotājus. Progresīvie paredz vienkāršot nodokļu nomaksu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie radītu darbavietas pilsētās un novados. Gobzema saraksts uzņēmējdarbības vidē iet vēl tālāk – piedāvā zemākus UIN un kapitāla pieauguma nodokļus, kā arī būtiski mazināt birokrātiju. Valsts ieņēmumu dienestam un citām kontroles iestādēm būtu jākļūst par uzņēmēja palīgu, bet administrācijā iecerēta pilnīga elektroniska dokumentu aprite ar ļoti vienkāršu formulējumu – “datiem ir jāstaigā pašiem”.
Digitalizācija – daudz par tehnoloģijām, maz par tūrisma uzņēmumu praktiskajām vajadzībām
Arī šeit vairākas partijas piedāvā kaut ko nozarei interesantu.
ZZS tieši sasaista tūrismu ar digitālajiem risinājumiem un paredz nodokļu stimulus investīcijām digitalizācijā. JKP sola veicināt uzņēmumu eksportspēju, ieviešot mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumus. Jaunā Vienotība piedāvā nacionālu MI attīstības plānu, jaunu tehnoloģisko risinājumu testēšanu un administratīvā sloga samazināšanu īpaši mazajiem uzņēmumiem. Latvijas attīstībai izceļ digitālās infrastruktūras nozīmi reģionos.
Taču nevienā programmā īsti neatrodam ļoti praktisku risinājumu – piemēram, digitalizācijas vaučeru mikro un mazajiem uzņēmumiem rezervāciju, CRM, e-komercijas, ieņēmumu vadības vai MI risinājumu ieviešanai.
Tūrisma nozarē tas varētu būt viens no vienkāršākajiem veidiem, kā palielināt produktivitāti.
Kas pārdos Latviju ārvalstīs?
Valsts starptautiskā mārketinga jautājums programmās ir pārsteidzoši vājš.
LPV ir viskonkrētākā ar solījumu īstenot jaudīgu ārvalstu mārketinga kampaņu tūristu skaita divkāršošanai. Jaunā Vienotība ir viena no retajām partijām, kas tieši nosauc LIAA un sola stiprināt to kā vienas pieturas aģentūru investīciju un uzņēmējdarbības attīstībai. Nacionālā apvienība runā par ekonomiskās diplomātijas stiprināšanu un jaunu eksporta tirgu atvēršanu Latvijas uzņēmumiem. Arī Suverēnā vara paredz Ārlietu ministrijai aktīvāk veicināt eksportu.
Taču programmās praktiski nav konkrētu priekšlikumu par LIAA tūrisma kapacitātes palielināšanu, jaunām pārstāvniecībām ārvalstīs vai spēcīgāku Latvijas tūrisma mārketinga klātbūtni prioritārajos tirgos.
Un tas atkal rada vienkāršu jautājumu – ja gribam vairāk ārvalstu tūristu, kas un ar kādiem resursiem Latviju pārdos?
Savienojamība – te partiju redzējumi būtiski atšķiras
Tūrisma nozarei savienojamība ir viens no svarīgākajiem konkurētspējas faktoriem.
LPV grib Rīgas lidostu veidot par Ziemeļeiropas lidojumu centru un airBaltic darbību koncentrēt Rīgā. Latvijas attīstībai sola attīstīt ostas, lidostu, dzelzceļu un digitālos sakarus, Latviju veidojot par Ziemeļeiropas loģistikas un uzņēmējdarbības centru. JKP atbalsta Rail Baltica pabeigšanu, ātrgaitas autoceļus uz Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Lietuvu un Igauniju, kā arī risinājumus airBaltic finansiālajai ilgtspējai. Savukārt Suverēnā vara piedāvā pārtraukt airBaltic un Rail Baltica finansēšanu, bet Austošā Saule atbalsta Rail Baltica pamattrases pabeigšanu, vienlaikus atsakoties no jauniem valsts aizdevumiem airBaltic.
Tātad šajā jautājumā nav tikai dažādu akcentu – ir arī principiāli atšķirīgas pieejas.
Darbaspēks – tūrisma nozarei viens no sarežģītākajiem jautājumiem
Arī šeit partijas ir ļoti atšķirīgas.
ZZS pieļauj augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti terminētam darbam Latvijas tautsaimniecībā. Apvienotais saraksts orientējas uz augsti kvalificētu speciālistu piesaisti no Latvijas sabiedroto valstīm. Savukārt Austošā Saule piedāvā atbalstīt uzņēmējus, kas viesstrādniekus spēj aizstāt ar Latvijas jauniešiem, reemigrantiem vai moderniem risinājumiem. Arī Gobzema saraksts skaidri iestājas par vietējo uzņēmēju un kapitālu, “nevis ārvalstu lētā darbaspēka importu”. Nacionālā apvienība savukārt paredz striktākas kvotas un stingrāku trešo valstu migrācijas kontroli.
No viesmīlības nozares skatpunkta te redzams viens būtisks tukšums – gandrīz neviena partija nepiedāvā konkrētu modeli sezonāla vai vidējas kvalifikācijas darbaspēka piesaistei, kas viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ir ļoti praktiska problēma.
Osta – pārsvarā kravas, mazāk tūristi
Arī Rīgas ostas jautājumā tūrisma dimensija programmās ir ļoti ierobežota.
LPV runā par Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu attīstību un Rīgas ostas sasaisti ar lidostu un Ziemeļu koridoru. Nacionālā apvienība paredz uzlabot ostas, prioritāti dodot drošībai un eksportam. Latvijas attīstībai ostas ietver kopējā transporta infrastruktūras attīstībā.
Taču praktiski nav redzējuma par Rīgas ostu kā kruīzu, pasažieru, jahtu vai pilsētvides tūrisma infrastruktūru. Ostas joprojām galvenokārt tiek uztvertas kā loģistikas un kravu infrastruktūra.
Daudz priekšlikumu, bet vai ir tūrisma politika?
Izlasot visas 14 programmas, nevar teikt, ka tūrisms būtu pilnībā aizmirsts.
LPV visvairāk runā par ārvalstu tūristu piesaisti, mārketingu, aviāciju un starptautiskiem pasākumiem. ZZS tūrismu sasaista ar pakalpojumu eksportu, digitalizāciju, mazo biznesu un viesmīlības PVN. Suverēnā vara piedāvā viszemāko PVN viesmīlībai un reģionālus nodokļu stimulus. Saskaņas Centrs tieši runā par tūrisma attīstību reģionos. Jaunā Vienotība izceļ LIAA un tehnoloģiskos risinājumus. Latvijas attīstībai – reģionu ekonomiku un infrastruktūru. JKP – mazo uzņēmējdarbību, eksportspēju, reģionus un savienojamību. Nacionālā apvienība – ekonomisko diplomātiju, MVU un infrastruktūru. Apvienotais saraksts, Progresīvie, Mēs mainām noteikumus un Gobzema saraksts piedāvā dažādus instrumentus mazā biznesa un uzņēmējdarbības videi. Austošā Saule un Stabilitātei! vairāk skar nozari caur darbaspēka, infrastruktūras un reģionu politiku.
Tātad ideju netrūkst.
Taču pietrūkst viena – vienota skatījuma uz tūrismu kā Latvijas pakalpojumu eksporta nozari.
Jo tūrisma politika nav tikai PVN. Tā nav tikai airBaltic. Tā nav tikai jauns ceļš, reklāmas kampaņa vai LIAA programma. Konkurētspējīga tūrisma ekonomika rodas tad, ja vienlaikus strādā sasniedzamība, valsts tēls, mārketings, cilvēkresursi, viesmīlības nodokļu vide, digitalizācija, investīcijas un spēja radīt jaunus produktus arī ārpus Rīgas.
Tāpēc pēc 14 programmu izlasīšanas būtiskākais jautājums, iespējams, nav par to, kura partija tūrismam sola visvairāk. Daudz svarīgāks ir cits jautājums – vai nākamajā Saeimā tūrisms beidzot tiks skatīts kā Latvijas eksporta un starptautiskās konkurētspējas jautājums, nevis tikai kā viesnīcu, restorānu un tūristu skaita statistika?
