SIA "IMPRO Ceļojumi" valdes priekšsēdētāja Viļņa Klinoviča viedoklis par situāciju komplekso tūrisma pakalpojumu tirdzniecības jomā.
''Impro ceļojumi'' tūrisma nozarē strādā jau 21.gadu un šajā jomā ir viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem Latvijā. Mūsu specializācija ir izejošais tūrisms, tai skaitā ceļojumi ar autobusu Baltijā un Eiropā.
Reklāma
Pēdējo gadu laikā tirgū strauji attīstās tendence, ka lielākā daļa autobusa ceļojumu piedāvājumu tiek izstrādāti un realizēti tā, lai nemaksātu likumā paredzētos nodokļus. Ja vēl pirms dažiem gadiem šī tendence bija vērojama tikai kolektīvās iepirkšanās portālos pieejamos piedāvājumos, tad nu jau līdzīgi strādā lielākā daļa redzamāko tūrisma uzņēmumu, kas nodarbojas ar minēto pakalpojumu sniegšanu, tāpēc vēlamies pievērst atbildīgo institūciju un patērētāju uzmanību šai problēmai, uzskatot par savu pilsonisku pienākumu atbalstīt nozares sakārtošanu un godprātīgas komercprakses veicināšanu tūrisma pakalpojumu jomā Latvijā.
Negodīgais pakalpojumu sniegšanas modelis ir sekojošs:
1. Sākotnēji piedāvātajam tūrisma pakalpojumam tiek uzrādīta nepamatoti augsta cena un pēc tam it kā mārketinga akcijas rezultātā piemērota arī fantastiski liela atlaide – parasti no 40% un līdz pat 70% no sākumcenas. Rezultātā pakalpojums tiek piedāvāts par nereāli zemu cenu.
2. Nereāli zema tā saucamā „ceļojuma cena” ir iespējama, jo tajā faktiski ir iekļautas tikai transporta un naktsmītnes izmaksas, lai gan nosaukumā ir pieminētas (apsolītas) TOP apskates vietas, kas reklāmas adresāta uzmanību saista vispirms, mudinot uz nepilnīgas (faktiski maldinošas) informācijas pamata pieņemt lēmumu par labu tieši šim piedāvājumam. Un, protams, tik zema šī cena ir arī tāpēc, ka no lielas daļas par ceļojumu iekasētās naudas netiek maksāti nekādi nodokļi.
3. Reklamētajā maldinoši zemajā cenā nav iekļauts pats būtiskākais pakalpojumu kopums, kādēļ tūristi vispār izvēlas braukt grupu ceļojumos ar autobusu– ekskursiju programma jeb visas tās TOP apskates vietas, kas piesauktas nosaukumā. Lai līdz tām nokļūtu, tūristiem jāveic ievērojami papildus maksājumi, turklāt parasti skaidrā naudā un ceļojuma laikā, pretī nesaņemot nekādu maksājumu apliecinošu dokumentu. Saprotams, ka no šādi iekasētās naudas nodokļos netiek maksāts ne centa.
4. Realizējot minētās shēmas, 7 - 8 dienu ilgu ceļojumu uz populāriem tūrisma objektiem Eiropā iespējams pārdot par EUR 180 vai pat EUR 150 un lētāk, lai gan tā cenai, ietverot visus objektīvos izdevumus, likumā paredzētos nodokļus un gūstot kaut minimālu peļņu, vajadzētu būt vismaz divtik lielai - ap EUR 350-400.
Viens no spilgtākajiem piemēriem, kā šāda veida bizness plaukst un zeļ, vērojams portālā www.prieks.lv, kura pamatdarbība ir SIA "Auto prieks" veiktie autobusa ceļojumi pa Eiropu un Baltiju. Saskaņā ar UR datiem SIA "Auto prieks" 2012.gada apgrozījums pret 2011.gadu ir pieaudzis par 420%, bet 2013.gadā attiecībā pret 2012. gadu vēl par 257%.
Pašlaik lielākā daļa mums zināmo Latvijas tūrisma uzņēmumu, kas nodarbojas ar autobusu ceļojumu organizēšanu, izmanto vismaz 2.- 3.punktā pieminētos paņēmienus - ceļojumu laikā autobusā ievērojamas summas no klientiem iekasē nevis par kāda muzeja vai apskates objekta apmeklējumu, bet gan par transporta pakalpojumu, ko veic Latvijas uzņēmējs. Pēdējā laikā vērojami arī mēģinājumi tiešos maksājumus autobusā maskēt vai paslēpt, "izbraukuma ekskursijā" iekļaujot kāda muzeja vai cita apskates objekta izmaksas, kas gan veido mazāk par pusi no iekasētajiem maksājumiem par "izbraukuma ekskursiju".
Saprotamu iemeslu dēļ mūsu rīcībā nav precīzu un tieši pierādāmu skaitļu, tomēr, ņemot vērā mūsu pieredzi tūrisma pakalpojumu sniegšanā, summas, par kurām netiek maksāti nodokļi, varētu būt sekojošas.
Par 50–200 km veiktu radiālo braucienu vai iebraukšanu kādā Eiropas pilsētā no katra klienta ceļojuma laikā parasti tiek iekasēti no EUR10 līdz EUR40. Tādējādi viena reisa laikā no katra pasažiera tiek iekasēts vidēji EUR150, bet no vidēji lielas grupas (40 ceļotāji) – vidēji EUR 6000. Šādā veidā gada laikā tiek apgrozītas summas, kas mērāmas miljonos, un valsts kasei secen paiet ievērojami līdzekļi, jo no klientiem autobusos iekasētā nauda pamatā aiziet aplokšņu algās un nedeklarētā peļņā. Tas arī kropļo konkurenci un, protams, pašu pakalpojumu kvalitāti.
Šādas negodprātīgas konkurences apstākļos ir ļoti grūti godīgi strādāt. To apliecina arī nesen par faktiski maksātnespējīgu kļuvušās SIA ''Relaks tūre'' piemērs, kura bija viena no nedaudzajām pieredzes bagātajām firmām, kas, cik mums zināms, šādas autobusā maksāšanas shēmas neizmantoja.
Jau pagājušā gadā (04.08.2014.) caur ALTA (Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociāciju) ar līdzīgu kolektīvo iesniegumu vērsāmies VID, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Konkurences padomē. VID atbilde, diemžēl, bija absolūti formāla un reducējās uz domu - ņemsim vērā. PTAC atbilde bija līdzīga. Konkurences padome, cik mums zināms, vispār neko neatbildēja. Drīz būs pagājis gads, kopš ALTA iesniegtajām vēstulēm, bet situācija nozarē neuzlabojas. Gluži pretēji. Mums grūti spriest, vai no VID viedokļa raugoties, mūsu problēma ir valstiski liela vai sīka. Diemžēl, spriežot pēc tā, cik strauji un apjomīgi augstāk aprakstītās biznesa shēmas plaukst un zeļ, mums jāsecina, ka VID līdz šim šo problēmu nav uzskatījis par vērā ņemamu, lai pacenstos to novērst.
Mūsuprāt, augstāk aprakstītos pārkāpumus konstatēt nemaz nav grūti. To var izdarīt, kaut nosūtot VID vai Finanšu policijas darbiniekus šajā iesniegumā minētajos autobusu braucienos un veicot kontrolpirkumus– maksājot skaidrā naudā brauciena laikā. Tur pieminētais ir acīmredzams un pierādāms.
Spriežot pēc publikācijām masu informācijas līdzekļos, līdzīgas shēmas darbojas ļoti daudzās nozarēs un nu jau daudzu nozaru asociācijas meklē risinājumus, kā likt šķēršļus tiem nozares uzņēmējiem, kas atrodas pelēkajā zonā. Visi šie risinājumi parasti ir mazefektīvi, jo sabiedrībā joprojām valdošais noskaņojums ir tāds, ka nemaksāt nodokļus, saņemt aplokšņu algu un neuzrādīt peļņu ir normāli un pašsaprotami, bet maksāt visus nodokļus ir ja ne nenormāli, tad vismaz nesaprātīgi. Sabiedrības spiediens ir pārāk mazs, lai mainītu praksi, no kuras cieš valsts un pati sabiedrība kopumā.
Tajā pašā laikā ik pa brīdim (arī šobrīd) tiek aktualizēti jautājumi par nodokļu palielināšanu vai diezgan nejēdzīgu jaunu nodokļu ieviešanu. Nodokļu palielināšana situācijā, kad liela daļa ekonomikas atrodas pelēkajā zonā, vēl vairāk kropļo konkurenci, un tieši godīga konkurence jeb vienādi spēles noteikumi ir jebkura biznesa nozares galvenais virzītājs. Tikai pēc tam nāk viss pārējais.
Šajā situācijā redzam, ka problēmu vai apburto loku, ar ko saskaramies mēs, nevar atrisināt ne ar licenzēšanu, ne iemaksātās naudas apdrošināšanu (kā tas tiek darīts tūrismā), ne citiem administratīvajiem regulējumiem. Gan savas nozares, gan citu nozaru pakāpenisku sakārtošanu redzam vispirms caur efektīvu likuma darbības nodrošināšanu un negodīgo komersantu saukšanu pie atbildības (no naudas sodu paaugstināšanas līdz aizliegumam nodarboties ar uzņēmējdarbību un pat brīvības atņemšanu par nodokļu nemaksāšanu, aplokšņu algām, peļņas slēpšanu). Ar to saistīta arī VID kā institūcijas, kas realizē šo politiku, stiprināšana. Protams, paralēli jānorit sabiedrības informācijas kampaņai, kas pierādītu, ka nodokļos iekasētā nauda tiek izmantota saimnieciski un lietderīgi, nevis nemākulīgi izsaimniekota, kā to šobrīd vai ikdienas ziņo masu mēdiji.
Mēs neesam tik naivi, lai cerētu, ka šai vēstulei sekos tūlītēja un vērā ņemama pozitīva reakcija no adresātu puses. Drīzāk publiskajā telpā un anonīmajos komentāros tiksim "norieti" vai paši sapelnīsim VID ārpuskārtas auditus. Tomēr darām tik, cik varam – aktualizējam problēmu, piedāvājam šīs problēmas risinājuma veidus un turpinām godīgi strādāt, ņemot vērā objektīvo Latvijas realitāti, nevis sapņojot par ideāliem risinājumiem.
Lūdzam VID pievērsties šai problēmai un savas kompetences ietvaros realizēt aktīvas darbības, lai apkarotu negodīgo komercpraksi un izvairīšanos no nodokļu samaksas tūrisma pakalpojumu nozarē!
Vilnis Klinovičs, SIA "IMPRO Ceļojumi" valdes priekšsēdētājs
