Autors: Ēriks Lingebērziņš
Avots: Ēriks Lingebērziņš
Publiskie pasākumi ir neatņemama jebkuras pilsētas kultūras dzīves sastāvdaļa – to mērķis ir labsajūtas radīšana pasākuma apmeklētājiem un pozitīva tēla radīšana gan pilsētai kopumā, gan vietai, kur pasākums notiek.
Lai aktualizētu jautājumu par kvalitātes standartiem publisko pasākumu organizēšanā Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centrs rīkoja diskusiju, kuras mērķis bija identificēt veiksmīga publiskā pasākuma norises kritērijus un pārrunāt publisko pasākumu nozīmi pilsētas kultūras dzīvē. Diskusijā, kurās piedalījās nozares eksperti - Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes loceklis Mārcis Gulbis, Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja, Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta vadītāja Diāna Čivle, Jūrmalas mārketinga nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča, Lietišķo un Rekreatīvo pasākumu vadības studiju programmas studenti un citi interesenti – tika identificēti veiksmīga publiskā pasākuma norises kritēriji, kā arī pārrunāta publisko pasākumu nozīme pilsētas kultūras dzīvē.
Reklāma
Svarīgs priekšnoteikums - pasākuma mērķa noteikšana un izvērtēšana
Šādi pasākumi lielākoties tiek organizēti ar mērķi – atklāt nezināmo, mainīt viedokli, radīt interesi par kaut ko jaunu un rosināt līdzdalību. Līdzās mērķim svarīgs uzdevums ir radīt interesi pasākuma apmeklētājiem tajā atgriezties un šī uzdevuma izpildē svarīgs priekšnoteikums ir labsajūtas radīšana, pasākuma apmeklējuma laikā. Pasākums savā būtībā ir kā komunikācijas līdzeklis, noteiktas ziņas nodošanai konkrētai mērķauditorijai, tādēļ pasākuma mērķa definēšana ir cieši saistīta ar skaidri identificētu vēstījumu un apzinātu mērķauditoriju, kuru nepieciešams sasniegt. Publisko pasākumu organizēšanā tieši atsauksme un atgriešanās ir viens no būtiskākajiem vērtēšanas kritērijiem. Šie priekšnosacījumi veiksmīga pasākuma organizēšanai ir īpaši svarīgi domājot par publiskajiem pasākumiem kā pilsētas tēla veidotājiem, tos izmantojot kā ārvalstu tūristu piesaistes.
Kvalitatīvu pasākumu organizēšanā ļoti būtiska ir arī pašvaldības loma, īpaši to pasākumu organizēšanā, kurā pašvaldība ir līdzfinansētājs vai līdzorganizators. Šādu pasākumu organizēšanā publisks konkurss ir galvenais atlases kritērijs un tieši šis ir viens no filtriem atbalstāmo pasākumu organizēšanā. Pašvaldība, līdzās pasākumu organizatoram un producentam uzņemas dalītu atbildību kvalitatīva pasākuma nodrošināšanai.
Publisko pasākumu organizēšana Rīgā
Rīgas pilsētā pasākumu organizatoriem ir pieejami četri konkursi, kuros iesniegt pieteikumus pasākumu organizēšanai, saņemot pašvaldības finansējumu vai finansiālo atbalstu, un tie paredz gan esošu pasākumu realizāciju, gan jaunu pasākumu organizēšanu. Vienlaikus, jebkuram pasākuma organizatoram ir iespējas piesaistīt alternatīvu finansējumu un šādā gadījumā pasākuma organizatora uzdevums ir tikai pasākuma saskaņošana ar pašvaldību. Arī pasākuma saskaņošana var kalpot kā līdzeklis, nodrošinot tikai organizatoriski un mākslinieciski kvalitatīvu pasākumu norisi pilsētā. Līdzīga sistēma darbojas arī citās pašvaldībās un kopumā ir skaidra kārtība, kā notiek publisko pasākumu organizatoru atlase.
Tomēr skaidri pasākumu atlases kritēriji vien vēl nenodrošina veiksmīgu un kvalitatīva pasākuma organizēšanu, ņemot vērā pasākumu komplicēto raksturu un dažādās iesaistītās puses. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir pasākuma ienesīguma plānošana, izvērtējot paredzamo peļņu un ieguldījumus pasākuma organizēšanā. Nepareiza plānošana var būtiski ietekmēt pasākuma organizatora reputāciju, kas pasākuma organizatoram var liegt piedalīties pasākumu organizēšanā turpmāk. Jau vairākus gadus Latvijā ir aktuāla diskusija par pasākumu organizatoru sertifikācijas nepieciešamību, kura no vienas puses tiek uzskatīta par svarīgu priekšnoteikumu kvalitatīvu pasākumu organizēšanā, no otras puses var tikt uzlūkota kā šķērslis jaunu pasākumu organizatoru radīšanai. Šī jautājuma risināšanā būtiska ir izpratnes par labo praksi veidošana, kurā gatavi iesaistīties gan esošie pasākumu organizatori, gan izglītības iestādes, kuras sagatavo jaunos speciālistus, tos mudinot pilnveidot savas zināšanas praksē, pirms patstāvīgu pasākumu organizēšanu. Vienlaikus diskusijas dalībnieki norāda, ka jau šobrīd ir skaidri definēti tehniskie pasākumu organizēšanas priekšnoteikumi, kuri skar pasākumu drošību, kārtības nodrošināšanu un tamlīdzīgi, tādejādi sertifikācija vien nevar garantēt, ka neviens nekompetents pasākumu organizators neiegūs tiesības organizēt jebkādu publisko pasākumu.
Reti pievēršam uzmanību tam, kurš ir pasākuma organizators
Arī pasākumu kvalitātes vērtēšana nav viennozīmīga, jo pastāv divi galvenie pasākuma kvalitātes vērtēšanas kritēriji – organizatoriskā kvalitāte un mākslinieciskā kvalitāte. Pasākuma apmeklētājs visnotaļ reti pievērš uzmanību tam, kas ir pasākuma organizators un kas - pasākuma producents. Ņemot vērā, ka ne vienmēr organizators un producents ir viena un tā pati organizācija, pasākuma apmeklētāji tiek aicināti pievērst uzmanību tam, kas ir šie organizatori, tādejādi veidojot savu pasākumu apmeklēšanas pieredzi, uzzinot, kas ir pasākuma organizators, nevis tikai vērtēt pasākumu norises vietu. Profesionāla pasākumu organizatoru izglītība un iepriekš realizētie projekti, nereti, var ļoti daudz vēstīt par sagaidāmā pasākuma kvalitāti – gan organizatorisko, gan māksliniecisko.
Latvijas Pasākumu producentu asociācija apvieno 12 biedrus un diskusijas dalībnieki atzīst, ka organizācija ir atvērta un gatava uzņemt jaunus biedrus, pasākumu organizatorus, kuri var apliecināt savu kompetenci pasākumu organizēšanā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
