Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/unesco.org
Domājot par kristīgās baznīcas izpausmēm un tradīcijām, Āfrika laikam nebūs pirmā asociācija, kas ienāks prātā. Tomēr, tas varbūt šķiet mazliet neparasti, bet tieši tur atrodas valsts, kas jau ceturtā gadsimta vidū viena no pirmajām pasaulē pieņēma kristīgo ticību, un kur tā ir dzīva un stipra joprojām – Etiopija. Saistībā ar kristietību šajā reģionā ir zināmas vairākas skaistas leģendas, un tur atrodas arī pasaules mērogā unikāls, UNESCO kultūras mantojumā iekļautais Lalibelas klinšu baznīcu komplekss.
Zināmākā no vēstures leģendām (jo faktus saprotamu iemeslu dēļ būtu grūti pārbaudīt) vēsta ka Sābas (mūsdienu Etiopijas teritorijā) ķēniņienei un gudrajam Jeruzalemes valdniekam Zālamanam bijis kopīgs dēls Meneliks, kuram pieaugot, Zālamans nodevis svētāko, kas viņam bijis – Derības šķirstu, kurā glabājās akmens plāksnes, kurās iekalta Mozus derība ar Jahvi, Dievu, to Kungu. Tāds ir leģendārais kristīgās Etiopijas valsts stūrakmens. Derības šķirsta pēdas pēc Babilonijas valdnieka Nebukadnecara īstenotās Jeruzalemes izlaupīšanas ir pazudušas, un varbūt tas patiesi, kā svēti tic paši Etiopijas kristieši, atrodas valsts senajā galvaspilsētā Aksumā, Cionas Marijas baznīcā.
Reklāma
Viens no Etiopijas kultūras mantojuma dārgumiem ir Lalibelas klinšu baznīcu komplekss, dēvēts arī par “jauno Jeruzalemi”, kam pasaulē nav nekā līdzīga. Vienpadsmit monolītās viduslaiku stila būves, klintīs no augšas un leju izcirtās baznīcas, atrodas aptuveni 2500 metru augstumā, skaistajā Simiana kalnu reģionā, pašā valsts sirdī. Tās tapušas laika posmā no 12. līdz 14.gadsimtam, kā jauna kristiešu svētceļojumu vieta pēc tam, kad Jeruzalemi iekaroja musulmaņi.
Arī Lalibelai, protams, ir sava leģenda. Tā vēsta, ka karalim, kam jau bijis troņmantnieks, precīzāk – viņa sievai, pieteicies vēl viens dēls. Tam piedzimstot, ap viņu lidinājies vesels bišu spiets, kas gan zīdainim nav neko ļaunu nodarījis. Gluži otrādi – tā bijusi zīme, ka tieši viņš būs nākamais karalis. Vecākais dēls nu nemaz nav bijis priecīgs par konkurentu uz troni, un mēģinājis brāli nogalināt, piedāvājot sazāļotu vīnu. Lalibela nonācis debesīs, bet tur Dievs viņu sūtījis atpakaļ uz zemi ar svarīgu uzdevumu – uzcelt otru Jeruzalemi. Tā Lalibela atgriezies, piedevis apstulbušajam brālim un devies ceļojumā uz Svēto zemi. Apskatījis, Jeruzalemi, Petru, Golgatas kalnu un Jordānas upi. Atgriezies no sava svētceļojuma, Lalibela atradis kareivīgajiem musulmaņiem pietiekami nepieejamu, bet apkārtējiem kristiešiem sasniedzamu nelielo Rohas miestiņu, kur būvēt jauno Jeruzalemi. Redzot unikālās būves, grūti iedomāties, kā tas paveikts ar tā laika tehniskajām iespējām. Arī šeit leģendai ir savs skaidrojums – palīdzējuši eņģeļi.
Etiopijas kristīgā baznīca pieder pareizticīgajam atzaram, bet tai ir savas vietējās iezīmes – svētbildes izskatās savādāk, tajās bieži attēloti melnādaini cilvēki, arī ceremoniju norisi ietekmējušas vietējo ļaužu tradīcijas. Interesanti būtu vērot, piemēram, krāšņās laulību ceremonijas, kur turīgākās līgavas iecienījušas tērpties un rotāties Sābas ķēniņienes stilā, bet abiem jaunlaulātajiem ceremonijas ietveros tiek uzlikti grezni kroņi. Efektīgas ir arī citas ceremonijas lielākajos reliģiskajos svētkos, kad no baznīcām tiek iznestas svētās relikvijas un cilvēki var iegūt svētību, tām pieskaroties. Cilvēki ir krāšņi ģērbti un savās izpausmēs ir ļoti emocionāli, un reliģiskie notikumi izvēršas par īstiem tautas svētkiem. Kā tas mēdz būt ar modernās civilizācijas rutīnas mazāk skartām tautām, viņu ticībā Dievam ir kaut kas dziļš, tīrs, aizrautīgs un patiess.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
