Vai vairāk vienmēr ir labāk - Eiropas populārākie galamērķi cieš no tūristu pārplūduma

Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/tourism-review.com

Pasaules populārāko tūrisma galamērķu sacensībā Eiropa ir stabili izvirzījusies vadībā. Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, 2016.gadā 500 miljoni jeb 40 procenti no visa pasaulē reģistrēto tūristu kopskaita apmeklējuši kādu no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādējādi nostādot šo reģionu priviliģētā pozīcijā pasaules tūrisma tirgū. Pagājušais gads bija septītais gads pēc kārtas, kad Eiropu apmeklējušo tūristu skaits konstanti audzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; 2016.gadā tas bija par 107 miljoniem lielāks nekā 2008.gadā, kas bija krīzes gads un pēdējā reize, kad tika reģistrēts tūristu skaita kritums.

Tūristu skaita pieaugums aizvien ir bijis mērķis, uz ko tiecas uzņēmumi, pilsētas, reģioni un veselas valstis. Tomēr, šķiet, ir pienācis brīdis, kad paši pieprasītākie galamērķi kļuvuši tik populāri, ka vairs īsti netiek galā ar pārmērīgo tūristu plūsmu, un nākas uzdot jautājumu “Vai vairāk vienmēr ir labāk ?”. No pārslodzes cieš unikāli vēstures pieminekļi, pilsētvides ekoloģija un vietējo iedzīvotāju nervi un ierastais dzīves ritms. Vislielāko ietekmi masu tūrisms atstāj uz viesu vidū populārākajām valstīm – Spāniju, Franciju un Itāliju, kas ik gadu uzņem ap 60 miljoniem viesu katra.

Reklāma

Vairākas Eiropas valstis jau ķērušās pie pārmērīgu tūrisma attīstību ierobežojošiem pasākumiem. Tomēr liels ir izaicinājums to izdarīt gudri un pareizi – jo, protams, no otras puses, valstis arī nevēlas zaudēt prāvos tūrisma sektora nestos ienākumus. Pareizāk sakot, tūristu plūsmu vajag nevis ierobežot, bet ievirzīt pareizākās sliedēs, attīstīt harmonijā ar vides un iedzīvotāju interesēm.  

Itālijas kultūras ministrija šogad nākusi klajā ar paziņojumu, ka valsts vēsturiski nozīmīgajiem pieminekļiem nepieciešama aizsardzība, tie nespēj uzņemt bezgalīgu skaitu apmeklētāju. Viskritiskākā ir situācija ar Trevi strūklaku Romā, San Marko laukumu Venēcija un Ponte Vecchio tiltu Florencē, kur regulāri rodas cilvēku un transporta sastrēgumi.

Venēcija ir unikāla vieta uz pasaules ne tikai pati par sevi, bet arī tai ziņā, ka tās nepilni 60 tūkstoši iedzīvotāji ik gadu uz saviem pleciem iznes 20 miljonu tūristu uzņemšanas smagumu. Šogad maijā pilsētas vadība ieviesa cilvēku skaitīšanas sistēmu pilsētas sastrēgumu punktos – uz Rialto tilta un ceļā uz San Marko laukumu. Īpašu nepatiku venēciešos izraisa milzīgie kruīzu kuģi, kas ik dienu pietauvojas pilsētas ostā. 2013.gadā to skaits bija sasniedzis pat 13 kuģus dienā, bet pēc vērienīgām vides aktīvistu protesta akcijām, tagad ir ieviests ierobežojums – ne vairāk kā divi kuģi dienā.

Līdzīga situācija ar kruīzu kuģiem ir citā Itālijas ostas pilsētā Dženovā, populārā kruīzu ostā, kur ik dienu piestāj 6 kuģi, atvedot 14 tūkstošus tūristu. Arī šeit protesti uzliesmoja īpaši aktīvi pēc 2012.gadā notikušās Costa Concordia kuģa avārijas. Tomēr neizskatās, ka tie daudz ko mainīs. Ligūrijas reģionu, kur ietilpst arī Dženova, ik gadu apmeklē ap 15 miljoniem tūristu; pat klusajos ziemas mēnešos janvārī un februārī ir pa vienam miljonam viesu katrā.

Spānijā, Barselonā tās 1,6 miljoni iedzīvotāju ik gadu uzņem vairāk kā 7 miljonus tūristu. Kad tie visi dodas organizētajās ekskursijās, pilsētas sabiedriskā transporta un taksometru pakalpojumu sistēma piedzīvo pamatīgus sastrēgumus un galvassāpes. Šā iemesla dēļ 2015.gadā tika pieņemts lēmums vairs neatļaut būvēt viesnīcas pilsētas vēsturiskā centra robežās, kā arī ierobežot Barselonas ostā ienākošo kruīza kuģu skaitu (ar kruīza kuģiem šeit ik gadu ierodas ap diviem miljoniem tūristu).

Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena ir nozīmīgs biznesa tūrisma centrs un viena no transatlantiskās kuģu satiksmes bāzes ostām. Pilsētu ik gadu apmeklē 9 miljoni cilvēku, kamēr visā Dānijā ir tikai 6 miljoni iedzīvotāju. Pašlaik Kopenhāgenā vairs neizsniedz licences jaunu restorānu un bāru atvēršanai. Ekoloģijas vārdā tiek veicināta tūristu pārvietošanās ar velosipēdiem, izveidoti arvien jauni velo maršruti. Tāpat vairāki pilsētas dzīvojamie rajoni ir noteikti par klusuma zonām – tur nedrīkst skaļi uzvesties, pat ne pārāk skaļi runāt uz ielām. Dānijā arī ārzemniekiem nav atļauts iegādāties mājas piekrastē vai pludmaļu tuvumā.  

Franči ir lieli savas zemes, dzīves veida un tradīciju patrioti, un pie samērīgas tūrisma attīstības šeit tiek piedomāts jau sen, kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Arī šodien dažāda līmeņa varas institūcijās tiek nopietni diskutēts par tādiem jautājumiem kā – vai Bordo vajadzīga vēl viena piecu zvaigžņu viesnīca; kurā Alpu slēpošanas kūrortā būvēt jaunu pacēlāju vai – vai pieļaut, ka Provansā tiek būvēts vēl vairāk māju izīrēšanai. Tūrisms un cieņa pret franču kultūras mantojumu un tradīcijām – tie ir medijos un politiķu runās bieži pieminēti temati.

Apmeklētākais tūrisma objekts Francijā ar 7 miljoniem viesu gadā ir Eifeļa tornis. Apmeklējuma laiks tiek limitēts – katrs biļetes īpašnieks tornī var pavadīt 30 minūtes. Cilvēku plūsma torņa apkārtnē tiek rūpīgi regulēta, bet par tuvējiem dārziem un parkiem rūpējas labākie speciālisti. Sodi pat par niecīgāko atkritumu izmešanu nevietā ir ļoti bargi. Parīzei līdzīgi ierobežojumi ieviesti arī daudzviet citur valstī. Francijas tūrisma attīstība tiek plānota ļoti rūpīgi un saskaņā ar nepieciešamību pasargāt vietējo vidi un dzīves veidu, vai tā būtu lauku ainava, vīna dārzi, mazpilsētas, piekrastes ciemi, slēpošanas centri vai lielās pilsētas.  

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.