Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com
Ir iestājusies ilgi gaidītā vasara, sezona, kurai piestāv neliegt sev nelielu baudu, arī – kāda salda un gaisīga kumosa veidolā. Iecienīts vasaras gala mērķis (ja šoreiz ne reāliem ceļojumiem, tad vismaz sapņiem) ir Itālija, tādēļ šoreiz mazliet pievērsīsimies kārumiem, ar ko sevi iepriecina “zābaka” iedzīvotāji (šis un tas no šiem labumiem jau arī pie mums ir atrodams). Un viņi, kā mēs jau zinām, dzīvi izbaudīt prot!
Tiramisu jeb „paņem mani līdz” – pasaulē pazīstama Itālijas „firmas zīme”. Klasiskajā variantā slāņos tiek kārtoti kafijā izmērcēti „dāmu pirkstiņu” (itāliski – savoiradi) cepumi un maskarpones siera un olu dzeltenumu krēms, tas viss papildināts ar liķieri vai brendiju, un pārkaisīts ar kakao. Eksistē neskaitāmas šīs receptes variācijas un atvasinājumi.
Reklāma
Panna cotta – šis gardais saldā krējuma, piena un cukura krēms ar želatīnu nāk no Piedmontas reģiona Itālijas ziemeļos, šodien tiek ēsts ne tikai visā Itālijā bet arī daudz kur Eiropā un pasaulē. Lieliski garšo kopā ar ogām, karameļu vai šokolādes mērci.
Zabaione – gaisīgās putās sakults krēms no olu dzeltenumiem, cukura un saldā Marsalas vīna. Prezcīza izcelsme ir neskaidra, taču ziņas par līdzīga ēdiena patērēšanu parādās pat jau 9.gadsimtā.
Cannoli – tipisks Sicīlijas virtuves deserts – eļļā ceptas mīklas trupiņas ar rikotas un maskarpones sieru pildījumu, kas papildināts ar citronu miziņu, sukādēm, šokolādes drumstalām. Līdz ar lielo itāļu emigrācijas vilni no Itālijas uz ASV 19.-20.gadsmitos, cannoli tika aizvesti arī uz otru okeānu krastu un tur atzīti par labiem esam.
Casata – vēl viens gards „sicīlietis”. Ar augļu sulām vai liķieri piesūcināta biskvīta slāņu torte, ar cannoli līdzīgu rikotas siera pildījumu, un biezu marcipāna glazūru tam visam pāri. Kā saka pavārgrāmatas, pagatavošana diezgan sarežģīta, bet ir tā vērts!
Pandoro jeb pan d’oro – „zelta maize” – idejiski varētu būt viens no senākajiem itāļu gardumiem – salds raudzētas sviesta olu mīklas kēkss augstas piramīdas formā, pārkaisīts ar pūdercukuru, nāk no Veronas reģiona. Nosaukums – zelta maize – nāk no viduslaikiem, kad baltmaizes ēšana ikdienā bija bagāto augstmaņu privilēģija. Šodien pandoro ēšana ir Ziemassvētku un Jaungada perioda tradīcija.
Ricciarelli – tradicionāli ovālas formas itāļu cepumi no mandeļu miltiem, olas baltuma cukura un medus. Leģenda vēsta, ka to recepti uz savu pili netālu no Volterras (Toskānā) no Krusta karagājiena pārvedis bruņinieks Ricciardetto.
Glazētie kastaņi – cukura glazūrā ietērpto kastaņu ēšanas tradīcija nāk no Francijas dienvidu un Itālijas ziemeļu reģioniem, kur ēdamie kastaņi ir bieži sastopams produkts. Runā, ka paņēmiens iecukurot kastaņus ieradies Eiropas dienvidos līdz ar krustnešu atgriešanos no austrumu karagājieniem, līdzi atvedot līdz tam nepazīstamo cukuru. Atklājās, ka ar cukuru konditorijā var izdarīt daudz ko tādu, ko nevarēja ar medu. Senākā pierakstītā glazēto kastaņu recepte nāk no Versaļas galma piezīmēm Luija XIV laikā 17.gs.
Gelato – saldējums! Jā, protams, saldējums ir lielā cieņā arī visās iepriekš minētajās zemēs, un ne tikai tur vien, taču nekur citur pasaulē nav izdevies atrast tāāādu saldējumu – tik piesātinātu garšas, daudzveidības un kafejnīcu atmosfēras ziņā!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
