UNESCO Pasaules mantojuma saraksta jaunpienācēji - ļoti iedvesmojoši galamērķi. 2.daļa

31.07.2017 06:18

Foto: Flickr.com

Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/unesco.org

Katru gadu Pasaules Vēstures un kultūras organizācijas UNESCO papildina savu Pasaules mantojuma sarakstu ar jauniem ievērības cienīgiem objektiem. Ar interesantākajiem 2017.gada jaunumiem jau sākām iepazīstināt šā raksta pirmajā daļā. Šoreiz – vēl pieci ļoti neparasti un iedvesmojoši potenciālie gala mērķi

Jazda Irānā

Reklāma

Jazdas pilsētas atrodas Irānas plato vidū, 270 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Isfahānas, ļoti tuvu seno Zīda ceļa un Garšvielu ceļa maršrutiem. Pilsēta ir dzīvs pierādījums tam, ka tuksneša vidū ar ļoti ierobežotiem resursiem ir ne tikai iespējams izdzīvot, bet arī radīt paliekošas vēsturiskas vērtības. Pilsētā joprojām tiek izmantota vēsturiskā “kanatu” ūdens apgādes sistēma, kas ir īpaši izveidots dažāda līmeņa kanālu tīkls, kurš ļauj nogādāt virszemē un izmantot pazemes ūdeņus. Jazdas pilsētas plānojumam un austrumnieciskajai arhitektūrai ir izdevies izbēgt no modernizācijas (kas savulaik būtiski kaitējusi citu šā reģiona pilsētu tēliem), tādēļ viesiem šeit ir iespēja izbaudīt autentisku “1001 nakts” austrumu pilsētu ar tās tradicionālajiem namiņiem, šauru ieliņu labirintiem, kanatu sistēmu, tirgiem, hamamiem (pirtīm), mošejām, sinagogām, zoroastriešu tempļiem un vēsturisko Dolot-abadas dārzu.

Tarnowskie Gory svina, cinka un sudraba raktuves, Polijā

Samērā netālu, Polijas dienvidu daļā Silēzijā iespējams apmeklēt vienas no lielākajām raktuvēm Centrāleiropā. Šis interesantais objekts pamatā atrodas pazemē, kur izvietojusies vesela pilsētiņa ar šahtām, ejām, iekārtām un ļoti īpašu ūdens regulēšanas sistēmu. Virszemē saglabājušās tikai atliekas no 19.gadsimta ar tvaiku darbinātās ūdens sūknēšanas stacijas, kas ir kā apliecinājums gandrīz trīs gadsimtus ilgajām pūlēm atbrīvot raktuvju zonu no pazemes ūdeņiem. Izsūknētais ūdens tiek novadīts tālāk un izmantots pilsētu un rūpnīcu ūdensapgādē. Tarnowskie Gory ir pasaules mērogā ievērojama svina un cinka ieguves vieta.

Tapatapuātea, Franču Polinēzijā

Taputapuātea atrodas Raiatea salā tā sauktajā polinēziešu trijstūrī, Klusā okeāna sektorā, kas nosēts ar neskaitāmās pasakaini skaistām saliņām. Pasaules mantojuma objektā iekļautas divas mežiem klātas ielejas, daļa no lagūnas un koraļļu rifa, un atklātā okeāna pludmale, taču pats galvenais, kādēļ šī vieta citu idillisku Polinēzijas saliņu vidū piesaistījusi tādu uzmanību, ir fakts, ka Taputapuātea ir reta un unikāla liecība par 1000 gadus seno māohi civilizāciju. Pašā ciemata centrā atrodas marae komplekss – salas politiskais, ceremoniju un apbedīšanas rituāli centrs, ar bruģētu laukumu un milzīgu akmens monolītu centrā. Marae vietas reiz bija plaši izplatītas visā Polinēzijā, un, saskaņā ar vietējo ļaužu ticību un pārliecību, tās bija vietas, kur krustojās dzīvo un mirušo pasaules, kuras apciemoja senču gari.

Mbanza Kongo, Angolā

570 metrus virs jūras līmeņa tagadējā Angolas teritorijā novietotā Mbanza Kongo ir reiz varenās Kongo Karalistes galvaspilsēta. Kongo valsts bija viens no nozīmīgākajiem valstiskajiem veidojumiem Āfrikas dienvidu daļā, un tā pastāvēja no 14.līdz 16.gadsimtam. Vēsturiski pilsēta pamazām veidojusies apkārt karaļa rezidencei, tiesas laukumam, svētajam kokam un arī karaliskās ģimenes apbedījumu vietām. Kad 15.gadsimtā šeit ieradās portugāļi, viņi līdzšinējai vietējai arhitektūrai sāka pievienot pēc Eiropas metodēm būvētas akmens celtnes. Mbanza Kongo ir viens no labāk saglabātajiem piemēriem šai Āfrikas reģionā, kas liecina par tām pārmaiņām un kultūru mijiedarbību, kas sākās līdz ar portugāļu ierašanos un kristietības izplatību.

Valango piestātne, Brazīlijā

Valango piestātnes arheoloģiskais piemineklis atrodas pašā Riodežaneiro sirdī, kādreizējā vecās ostas rajonā. Vecais akmens mols tika uzbūvēti 1811.gadā, un ticis izmantots kā pirmā piestātne no Āfrikas atvestajiem melnajiem vergiem. Tie aptuveni rēķināts, ka caur Valango piestātni uz Dienvidamerikas kontinentu atvesti kādi 900 tūkstoši cilvēku. Mūsdienās arheoloģisko izrakumu komplekss atklāj vairākus slāņus, un ir klusējoša, bet iespaidīga piemiņas vieta par šīs Brazīlijas vēstures melnās lappuses notikumiem.