Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/cntraveler.com
Kas būtu labāks ceļojuma suvenīrs: smilšu grauds no slepenas pludmales vai atmiņas par stundām, kas pavadītas kopā ar mīļotajiem cilvēkiem, vērojot okeānu? Ja var ticēt organizācijas “Britain’s National Trust” teiktajam – tieši atmiņas par vietām ir tās, kuras paliek prātā visilgāk. Atmiņas par kādu vietu ir tūkstoš suvenīru vērtas.
“National Trust” finansēja pētījumu, kurā mēģināja noskaidrot, kas rada tik stipru saikni starp cilvēku un kādu vietu. Nav pārsteigums, ka viņi finansēja šo pētījumu, jo “National Trust” ir organizācija, kuras uzdevums ir aizsargāt daudzas no Lielbritānijas vēsturiskajām vietām, piemēram, parkus un senās mājas, kas ir populāras apmeklētāju vidū. Liela ietekme šajā projektā ir UNESCO un tā desmitiem gadu vecajam manifestam.
Reklāma
Kā un cik ļoti mēs varam pieķerties kādai vietai vairāk par kaut ko, un cik stipra var būt šī emocionālā saite? Pētījumu komandai tika uzdots rast atbildes uz šiem jautājumiem- un rezultāti bija pārsteidzoši.
Pētījums tika sadalīts divos posmos. Pirmais posms notika laboratorijā un iesaistīja divdesmit brīvprātīgos, kuriem tika veikta smadzeņu fMRI skenēšana. Skenējot brīvprātīgos, tiem tika rādītas fotogrāfijas: dažās bija attēlotas vietas, ar kurām brīvprātīgajiem ir ciešas personiskās saites, tikmēr citās parādīti priekšmeti ar sentimentālu vērtību. Smadzeņu emocionālie centri intensīvāk ’’uzliesmoja’’, kad tika rādīti attēli no kādas vietas, nevis ar kādu priekšmetu. Piemēram, attēlam ar zīmi no vietas, kur kāds apprecējās bija lielāka emocionālā ietekme nekā attēlam ar laulību gredzenu. Lielākā aktivitāte bija tieši divos smadzeņu reģionos: kreisajā amigdala, kura zinātniski pašlaik piešķir nozīmi mūsu emocionālo atbilžu regulēšanā, un “Media Prefrontal Cortex””, kura aktivizē pozitīvās emocijas un atmiņas. Kas var būt labāks, kā atklāt, ka vietas var piepildīt cilvēka smadzenes ar prieku un mieru?
Bet “National Trust” turpināja darbu ar pētījuma otro posmu. Tajā tika iesaistīti 2000 britu, un tika apskatīts kā viņu apzinātie prāti pauž emocijas uz dzimto vietu. Viņiem lika izvēlēties frāzes, kas iekļāva atbildi par mīļākajām vietām, gandrīz 80% atbildēja: “Šī vieta mani pievelk kā ar magnētu.”; divas trešdaļas aptaujāto pauduši, ka jūtas droši un mierīgi vienā un tajā pašā vietā. Atbildes neaprobežojās ar bērnības mīļākajām vietām vai vietām, kas biežāk apmeklētas: 40% cilvēku sacīja, ka jūt tieši tik pat daudz emocijas pret nesen apmeklētām vietām, piemēram, pēdējo brīvdienu galamērķi.
Aptaujas rezultāti nepārsteidza Alstairu Bonetu. Viņš ir profesors un autors grāmatai “Aiz Kartes”, kura drīz tiks izdota. Bonets dēvē sevi par “psihes ģeogrāfu”, un viņš pavadījis visu savu karjeru pētot mūsu emocionālo, neracionālo saikni ar vietām. Tomēr viņš netika uzaicināts piedalīties “National Trust” projektā. Mums visiem ir bijusi tā sajūta- aizbrauc kaut kur, zini par vietu ļoti maz, bet galvā kaut kas “noklikšķ” un vairs neko nevar mainīt. Tā ir atbilde, kas dīvainā kārtā liek mums justies kā mājās vietā, kurā mēs tikko esam ieradušies. Attiecības, kas mums ir ar lietām un īpašumiem ir citādākas: Mēs vienmēr varam pirkt un pārdot kaut ko, kas novērtēts naudā. Bet tas neattiecas uz mūsu mīļākajām vietām. “Vietas nekad nav tikai mūsu, tās tiek dalītas vienlīdzīgi, tāpēc mums ir jāizrāda cieņa,” saka Bonets. Pat tad, kad miljardieri nopērk salu, tas tomēr nedod tādas pašas īpašumtiesības kā uz sporta auto vai villu. Sajūtu līmenī tā nekad nebūs pilnīgi viņu – vietas vienmēr atstāj iespaidu uz cilvēkiem, un cilvēki jūt vajadzību dalīties ar stāstiem un atmiņām.
Tāpēc nākamreiz, kad būsi neapmierināts ar ceļojumu, jo nevari atrast perfekto suvenīru, atceries: vislabākais, ko vari atvest mājās no ceļojuma ir atmiņas, kuras pats esi radījis.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
