Foto: Pixabay.com

Amerikas Savienotajās Valstīs ierasts, ka apkalpojošajam personālam par viņu padarīto darbu vienmēr tiek atstāta dzeramnauda. Šī "dzeramnaudu" kultūra ir tik ļoti izplatījusies, ka viesmīļiem parasti tiek maksātas smieklīgi zemas algas un viņi patiesībā par savu padarīto darbu algu saņem tikai no dzeramnaudām. ASV valda uzskats, ka par sliktu apkalpošanu, tiek atstāta 10% dzeramnauda, savukārt par labu - 20 vai pat 25%.

Tāpat izplatīta ir maksāšana ar kredītkartēm vai čekiem, kas nozīmē, ka atstāt dzeramnaudu ir sarežģītāk, nekā vienkārši 30 dolāru rēķinam pielikt klāt 3 vai 5 dolārus dzeramnaudas. Tāpēc ASV restorānu čeki speciāli tiek drukāti ar ailīti "dzeramnauda" jeb "tip", lai klients varētu savam rēķinam pierēķināt arī apkalpošanas maksu.

Reklāma

Nesen tika dzirdēts arī gadījums, kad restorāns čekus drukāja ar jau aprēķinātām iespējamajām dzeramnaudām - 10, 15, 20 un 25% apmērā no čeka summas. Piemēram, ja klients vēlas atstāt 15% dzeramnaudu, tad čekā tikai jāapvelk vēlamais dzeramnaudas apjoms (piemēram 50 dolāru čekā būtu redzams "Tip 15%, 7,5 dolāri", "tip 25% - 12,5 dolāri" utt) un šī summa tiek pieskaitīta rēķinam un novilkta no kredītkartes (tātad no kredītkartes tiktu iekasēti 57,5 dolāri, ja tiktu apvilkta 15% dzeramnaudas iespēja).

Tomēr amerikāņus nu ir pārsteigusi jauna tendence - restorāni, kuros dzeramnauda nav jāatstāj. Šāda veida restorāni pārsvarā veidojas lielpilsētās (īpaši Ņujorkā) un šajos restorānos ir jāmaksā tikai tik, cik ir ierakstīts restorāna ēdienkartē. Tātad - nekādu slēptu izmaksu. 

Amerikāņi gan nav pie šādiem restorāniem pieraduši un nereti rodas pat diskusijas starp klientiem un restorāna personālu. Piemēram, klienti norāda to, ka čekā nav norādīta vieta, kur ierakstīt dzeramnaudu vai neizprot kā tas ir - dzeramnauda nav jāatstāj.

Kāds amerikānis pat iesūdzējis vienu šādu restorānu tiesā, uzstājot, ka no viņa tikusi iekasēta pārlieku liela summa (klients apelē uz to, ka blakus restorānā cenas ir par 10% zemākas).

Tomēr lielākā daļa amerikāņu, kas apmeklē šādus restorānus, uzskata, ka patiesībā ietaupa naudu, jo vienmēr rēķinās ar to, ka restorānā nāksies summai pieplusot vēl 20% apkalpošanas maksu. Un cenas, neliekoties īpaši atšķirīgas no citiem restorāniem (ja steiks maksā 20 vai 22 eiro, īpašu starpību taču nejūt, vai ne?).

Iespējams, ka ASV virzās uz Eiropas modeli - ka restorānos viesmīļiem tiek maksātas atbilstošas algas un jebkādas dzeramnaudas tiek atstātas tikai par īpaši labu servisu.