Lietuvieši Audrjus un Alma Sutki 2018. gada nogalē uzsāka neparastu izaicinājumu – 4 gadu ilgu ceļojumu apkārt pasaulei ar nosaukumu "1000WOW". Ar diviem pikapiem, uz kuriem uzmontētas mājiņas, viņi startēja novembrī Dienvidamerikā, un plāno atgriezties Lietuvā 2022. gadā, šajā laikā mērojot 250 tūkstošus kilometru. Kā viņiem veicies dzīves lielā ceļojuma pirmajā pusgadā?
"Esam nobraukuši jau vairāk nekā 30 000 kilometru. Dienvidamerika priecē ar draudzīgiem cilvēkiem un brīnišķīgu dabu, taču zināmas nianses, kas saistītas ar degvielas un ceļu kvalitāti, vietumis gadījās. Mēs automašīnas, riepas un visu pārējo aprīkojumu izvēlējāmies ilgi un uzmanīgi – gatavojāmies šādiem pārsteigumiem un zinām, ka tādu nākotnē būs ne viens vien," stāsta A. Sutkus, atcerēdamies vairākus gadus ilgušo ceļojuma plānošanas procesu.
Reklāma
Priecājas par pienācīgi sagatavotajām automašīnām
Pirms ceļojuma Sutki sagatavoja divas identiskas "Nissan Navara" automašīnas, kuru bagāžas nodalījumos uzmontēja speciālas platformas. Tās pikapus pārvērta par mājiņām uz riteņiem – platformā ir divas guļvietas, virtuvīte, duša, tualete un citas pamatērtības. Ar vienu mājiņu uz riteņiem ceļo viņi paši, bet otru iznomā – viss 4 gadus ilgais ceļojums ir sadalīts apmēram 2 mēnešus ilgos maršrutos, uz kuriem Sutki aicina pievienoties citus ceļošanas entuziastus.
Automašīnu sagatavošana nebūt nebeidzās ar platformu uzstādīšanu. A. Sutkus modificēja un lielām slodzēm pielāgoja arī daudzas citas pikapa detaļas.
"Pikapu svars pēc platformu uzmontēšanas ļoti palielinājās, tāpēc bija vajadzīgas arī speciālas, uzticamas riepas ar lielu kravnesības indeksu. Mēs izvēlējāmies "Goodyear Wrangler All-Terrain Adventure", kuru kordi ir izgatavoti no kevlara, – tām ir liels kravnesības indekss. Palielinājām spiedienu, un nekādu problēmu ar riepām nebija," stāsta A. Sutkus.
Taču problēmas bija ar diskiem, precīzāk – ar vienu no tiem. Jau pašā ceļojuma sākumā salūza vienas automašīnas riteņa disks. Ne kaut kāda ārēji redzama bojājuma dēļ, ne atskrūvējušos skrūvju dēļ, bet bez jebkāda skaidri saprotama iemesla. Kāpēc tā notika, nevarēja pateikt arī automašīnas ražotāja pārstāvji. Taču tā arī bija teju vienīgā nopietnā tehniskā ķibele pirmo piecu mēnešu laikā.
"Ik pēc 3-4 dienām pārbaudu riepas un diskus – vēroju, kā dilst protektors. Tas ir jādara, jo pārslodzes un temperatūru amplitūdas ir lielas – Brazīlijā dienās gaiss iesila līdz +40 °C, bet pēc dažām dienām, ierodoties Kusko, atdzisa līdz +9 °C. Nesen veicām pirmo tehnisko apkopi pēc nobrauktiem 30 000 km, samainījām vietām priekšējās riepas ar aizmugurējām – tā nodrošināsim, lai tās diltu vienmērīgi," garo braucienu nianses atcerējās A. Sutkus.
No bezceļa izvairīties nav iespējams
Sutki cenšas braukt pa asfaltētiem ceļiem, taču pilnībā izvairīties no cita veida seguma nav iespējams. Pēc ceļotāju aprēķiniem apmēram 5 % viņu maršruta veido grants ceļi un pilnīgi bezceļi: reizēm pie vietām, ko viņi vēlas apmeklēt, asfaltētu ceļu vienkārši nav.
"Brazīlijā vienā vietā gribējām piebraukt pie Amazones upes. Navigācijas programma rādīja, ka ceļš ir asfaltēts, taču uz vietas viss izrādījās citādi – 100 kilometrus braucām četras stundas pa ļoti sliktā stāvoklī esošu grants ceļu. Nolēmām griezties atpakaļ un pareizi darījām – degvielas uzpildes stacijas operators teica, ka tā būtu bijis jākratās trīs dienas," atcerējās A. Sutkus.
Infrastruktūra visvairāk atkarīga no valsts attīstības līmeņa. Argentīnā vai Brazīlijā ar problēmām reti nācās saskarties, taču Bolīvijā bija problēmas ar degvielu. Uzpildot automašīnas bāku šajā valstī, "Navara" dators uzreiz sāka rādīt kļūdas iekšdedzes sistēmā un tika ieslēgts avārijas režīms, kas ierobežo maksimālo ātrumu. Iebraucot Argentīnā un uzpildot pilnu bāku ar dīzeļdegvielu, visas dzinēja kļūdas pazuda pēc 20 kilometriem.
"Interesanti, ka abi visurgājēji ir vienādi, taču attiecībā uz degvielas kvalitāti jutīgāks ir tikai viens. Atšķiras arī degvielas patēriņš – lai gan visur brauc abi, viens patērē par litru degvielas vairāk," izbrīnīts ir ceļotājs.
A. Sutkus automašīnas aprīkoja ar speciāliem degvielas separatoriem ar lielo daļiņu filtru. Ūdeni separatorā vēl nav nācies atrast – tas ir pierādījums tam, ka degviela netiek šķaidīta, taču separatora caurspīdīgās sieniņas ļoti atšķīrās pēc dīzeļdegvielas pildīšanas Bolīvijā un citās Dienvidamerikas valstīs. Parasti tās ir dzeltenīgā krāsā, bet Bolīvijā – tumšas, gluži kā "Coca-Cola".
Priecē draudzīgie cilvēki
Ceļotāji apgalvo, ka Dienvidamerikā viņus ļoti pārsteidz cilvēku draudzīgums. Vairums labvēlīgi skatās uz eksotiskā paskata ceļotājiem, kas atbraukuši ar automašīnām ar reti kam zināmas tālas valsts reģistrācijas numuriem. Piemēram, kempinga īpašnieki reizēm neņem nekādu maksu – "Euro VI" prasībām atbilstošajiem ekoloģiskajiem pikapiem uz jumta uzmontēti saules moduļi, kas ražo enerģiju, tāpēc kempingu sniegtās ērtības ceļotāji izmanto minimāli.
Lai gan maršrutu viņi ir sakārtojuši precīzi, lai apmeklētu visus tūkstoš ieplānotos pasaules brīnumus (no kā radies arī nosaukums – "1000WOW" (angļu val. wonders of the world)), nakšņošanas vietas viņi bieži izvēlas nejauši. Reizēm apmetas kempingos, reizēm – degvielas uzpildes stacijās, bet reizēm izmanto visas mājas uz riteņiem priekšrocības un nakšņo kaut kur kalnos.
Sarežģītāk ir ar interneta savienojumu. Katrā valstī ceļotāji iegādājas vietējās sakaru kartes, taču, telefonā ieraugot 4G uzrakstu, nav vērts priecāties – interneta kvalitāte un ātrums ne tuvu nav tāds, pie kāda viņi bija pieraduši Lietuvā. Reizēm kempingos ir iespējams pieslēgties bezvadu internetam, taču tas vēl nenozīmē, ka izdosies izmantot internetu – reizēm tā vienkārši nav.
Tuvākajās nedēļās "1000WOW" projekta dalībnieki apmeklēs brīnumus Dienvidamerikā – Ekvadorā un Kolumbijā, bet no turienes dosies uz Panamu un pēc tam tālāk uz Ziemeļameriku, kur plāno pavadīt atlikušo 2019. gadu.
