Foto: Pixabay.com

Vairāk nekā 1200 zaļu un akmeņainu salu ir atradušas sev mājvietu Adrijas jūrā. Horvātija stiepjas 1000 kilometru garumā no ziemeļiem uz dienvidiem gar Adrijas jūras krastu, un viena no skaistākajām šīs valsts rotām ir jaukās romiešu, venēciešu laikā celtās mājas. Šī mazā valsts ir īsta kontrastu zeme. Tā nedaudz atgādina Ungāriju, Itāliju un Franciju ģeogrāfiskā stāvokļa un klimata dēļ, bet īstu šarmu piešķir Horvātijai piederošās salas. Ziemeļdaļā atrodas plaši līdzenumi, kas mijas ar kupliem mežiem Dināru kalnu ielokā.

Reklāma

Lai arī Horvātija ir mazāka nekā Latvija (tās platība ir 56 542 kvadrātkilometri), tajā dzīvo gandrīz divarpus reizes vairāk iedzīvotāju (4,44 miljoni). Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba, kurā dzīvo 779 000 cilveku. Valstī ir arī lielas kalnu grēdas, bet augstākā virsotne ir 1830 metrus augsta.

Horvātija sastāv no divām daļām - kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā. Adrijas jūras piekrastei šajā vietā ir raksturīgs liels salu skaits, kuras ir izstieptas paralēli krastam ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā. Pavisam 1145 salas aizņem 2500 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, no kurām apdzīvotas ir 47 salas. Salās atrodas 3 no 8 Horvātijas nacionālajiem parkiem. Krasta līnijas garums ir ļoti liels lielā salu daudzuma dēļ - 5 835 kilometri, no kuriem 1 777 kilometri ir kontinentālās piekrastes garums, bet 4 058 kilometri ir salu krastu kopgarums.

Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, kopš 2000. gada ekonomika ir pieaugusi. Pēdējo gadu laikā Horvātiju apmeklē aptuveni 10 milj. tūristu gadā, turklāt skaits nemitīgi pieaug. Tūrisms veido līdz 20% no iekšzemes kopprodukta.

Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvu koki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Iedvesmojies ceļojumam noskatototies arī šo tūristu sagatavoto video: