Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/travelandleisure.com
Tā dēvētā dzeramnaudas kultūra ir viens no jautājumiem,
kas nereti mēdz nomocīt ceļotāju prātus. Ja vēlamā "tējas naudas"
apjoma kalkulēšana Latvijas iedzīvotājiem vietējos restorānos, bāros,
klubos un citur parasti problēmas nesagādā, var pārņemt apjukums,
piemēram, vakariņojot kādā ārzemju ēstuvē.
Taču kuras ir tās pasaules valstis, kur dzeramnaudas atstāšana neietilpst nerakstītajos etiķetes likumos?
Reklāma

Japāna
Dzeramnaudu
kultūra Japānā ir neierasta. Ja tā tomēr tiek atstāta, saņēmējs var
justies apjucis, kādēļ viņam iedots vairāk naudas nekā nepieciešams.
Turklāt dzeramnaudas atstāšana var būt pat apkaunojoša pakalpojuma
sniedzējam, lai gan japāņi to nekad necentīsies izrādīt. Tomēr,
neskatoties uz to, pēdējā laikā ekskluzīvos vai rietumu stila viesnīcu
restorānos tiek ieviestas papildus nodevas par dažādiem pakalpojumiem.
Dienvidkoreja
Dzeramnaudu
atstāšana arī Dienvidkorejā nav ierasta. Tomēr daži tūkstoši vonu, kas
pielīdzināmi pāris ASV dolāriem, priecēs ikvienu šveicaru vai viesmīli.
Indija
Indieši
parasti negaida dzeramnaudas, tomēr šāds žests tiek augstu novērtēts.
Ja apkalpojošajā sfērā strādājošam indietim jautāsiet, cik daudz
dzeramnaudas būtu jāatstāj, viņš pieklājīgi atbildēs, ka papildu maksa
par pakalpojumu nav nepieciešama, piebilstot, ka atklāti norādīt
dzeramnaudas apjomu būtu nekulturāli.
Brazīlija
Arī
brazīlieši negaida, ka klients atstās dzeramnaudu, tomēr ir pateicīgi,
ja to saņem. Ja runa ir par taksometru pakalpojumiem, summas noapaļošana
uz augšu līdz veselam reālam ir visai ierasta vietējo iedzīvotāju vidū.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.