Pazemes dārzi, baznīcas, stadioni un universitātes ir tikai daži no apakšzemes dārgumiem, ko glabā lielākas un mazākas pilsētas visapkārt zemeslodei, turklāt tos atklāt var jebkurš, jo šie objekti ir atvērti un brīvi pieejami tūristiem, vēsta kanāls “National Geographic”.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati liecina, ka pasaulē ir no 10 līdz 12 tūkstošiem pilsētu, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 50 tūkstošiem, savukārt, ja iekļauj arī mazākas pilsētas un apdzīvotas vietas, tad šis skaitlis pārsniedz miljonu.
Reklāma
Kopš 2014. gada 31. oktobrī visā pasaulē svin Pasaules pilsētu dienu, lai pievērstu uzmanību pilsētu ilgtspējībai, infrastruktūras labiekārtošanai un citiem faktoriem, kas var uzlabot kopienu dzīves kvalitāti, tai skaitā tūrismam, kultūrai un izklaidei.
Jau pamatskolā bērni mācās par septiņiem pasaules brīnumiem – Artemīdas templi Efesā, mauzoleju Halikarnāsā, gaisa dārziem Babilonā, Zeva statuju Olimpijā, Hēlija statuju Rodas salā, Aleksandrijas bāku un vienīgo celtni, kas izturējusi laika pārbaudi un saglabājusies līdz mūsdienām – Lielo Gīzas piramīdu Ēģiptē.
Cik negodīgi, ka no septiņiem brīnumiem apskatāms ir tikai viens! Lai atrisinātu šo netaisnību, kanāls “National Geographic” piedāvā savu septiņu pasaules brīnumu interpretāciju – septiņus pazemes dārgumus, ko glabā pilsētas apkārt pasaulei.
Godinot Pasaules pilsētu dienu, piedāvājam iepazīt vietu, kurā iespējams dienu, nedēļu, mēnesi vai pat visu gadu nodzīvot, neredzot saules gaismu, vai pilsētu, kur pazemē dzīvoja kāds slavens latvietis!
#1 Pazemes pilsēta Monreālā
Monreāla, Kanādā, ir mājvieta vienai no iespaidīgākajām pazemes pilsētām – “La Ville Souterraine”, kas pazīstama arī kā RÉSO. Tas ir atvasinājums no franču valodas vārda “réseau” un nozīmē “tīkls”. Šī unikālā, teju 33 kilometrus garā un 12 kvadrātkilometrus plašā biroju, dzīvojamo un komerciālo ēku kopa ir lielākais pazemes komplekss pasaulē.
Ideja par RÉSO būvniecību radās 1960. gados, lai pasargātu monreāliešus un pilsētas viesus no Kanādas skarbajām ziemām un nodrošinātu viņiem iespēju pārvietoties, strādāt, iepirkties un baudīt izklaidi neatkarīgi no laikapstākļiem.
Mūsdienās pazemes infrastruktūras tīklu izmanto vairāk nekā pusmiljons cilvēku dienā. Tam ir vairāk nekā 120 ieejas un tuneļi, kas savieno desmit metro stacijas, divus autobusu termināļus, vairāk nekā 2000 veikalus, aptuveni 1600 mājokļus, 1200 birojus, 200 restorānus, vairākas viesnīcas, kinoteātrus un citas izklaides vietas.
Šeit mājvietu radušas arī tādas ievērojamas kultūras iestādes kā Monreālas Tēlotājmākslas muzejs, Makgila un Monreālas Universitātes, vairākas izstāžu zāles, katedrāle, Olimpiskais centrs un Bella centrs, kurā trenējas viens no NHL veiksmīgākajiem klubiem Monreālas “Canadiens”, kurā, starp citu, reiz spēlēja arī latvieši Sergejs Žoltoks un Raitis Ivanāns.
#2 Austrālijā no karstuma slēpjas alās
Tikmēr otrā pusē zemeslodei – Austrālijā – cilvēki pazemē meklē patvērumu nevis no sala, bet svelmes. Kūberpedija ir maza pilsētiņa valsts dienvidos, ko ieskauj tuksnesis. Vasaras mēnešos gaisa temperatūra te var pārsniegt 40°C.
Kūberpediju dēvē arī par pasaules opālu galvaspilsētu. To 1915. gadā dibināja opālu racēji no Eiropas, bet pilsētiņas nosaukums cēlies no aborigēnu valodas un burtiskā tulkojumā nozīmē “balto cilvēku caurumi”, kas ir visai tieša atsauce uz eiropeīdās rases kalnrūpniecības darbībām šai nomaļajā vietā.
Ātri vien strādnieki saprata, ka virszemē karstums ir neciešams un tādā dzīvot ir teju neiespējami, tāpēc sāka veidot mājas pazemē – zemnīcas. Tās bija kalnos izcirstas alas ar standartā trim guļamistabām, dzīvojamo istabu, virtuvi un vannasistabu. Parasti izmantoja jau esošus caurumus, kas bija radušies, spridzinot klintis un meklējot opālus. Šādu māju uzbūvēt prasīja tikpat daudz līdzekļu vai pat mazāk, cik izmaksātu celt māju virs zemes.
Kādam iespējams stāsts par Austrāliju, opāliem un dzīvošanu alā šķiet kaut kur dzirdēts. Tas tāpēc, ka tieši Kūberpedijā savu dzīvi pavadīja slavenais krokodilu mednieks no Latvijas – Arvīds Blūmentāls!
Viņš pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz Austrāliju, kur sākumā nodarbojās ar krokodilu ķeršanu, tā iemantojot vietējo apbrīnu. Vēlāk viņš strādāja opālu raktuvēs un iekārtoja sev dzīvesvietu klinšu alā. Tagad viņa mājvietā izveidots muzejs, kurā apskatāmi daudzi viņa personīgie priekšmeti un mākslas darbi.
Pilsētas iedzīvotāji vēl šodien atceras Krokodilu Harija neparastās izdarības, tostarp Jāņu svinēšanu ar aborigēniem, atjautību un neticamos dēkaiņa stāstus. Viņš Kūberpedijā aizvadīja arī savas dzīves pēdējās dienas un ir apglabāts vietējā kapsētā.
#3 Dejas un izklaides zem Seulas ielām
Savukārt tiem, kuri gulēšanu alā labprāt aizstātu ar izklaidēm un dejām līdz pat rīta gaismai, Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā atrodas pasaulē lielākais pazemes iepirkšanās centrs “Starfield COEX Mall”. Tas apmeklētājiem tika atvērts 2000. gada aprīlī un valstij izmaksāja aptuveni 140 miljardus Dienvidkorejas vonu (gandrīz 140 miljonus eiro).
Teju 17,5 hektārus plašajā teritorijā, ieskaitot desmit stāvus augsto torni, kas paceļas virs pazemes, ir apmetušies vairāk nekā 250 veikali, dažādi restorāni, kinoteātri, bet tūristi visvairāk apbrīno akvāriju “COEX Aquarium”, kurā mīt ap 600 dažādu ūdensdzīvnieku sugu un vairāk nekā 40 tūkstoši zivju, un “Starfield Library” bibliotēku ar vairāk nekā 50 tūkstošiem grāmatu.
Savukārt enerģiskākas atpūtas cienītāji var doties uz vienu no Dienvidkorejas populārākajiem naktsklubiem “Club EON”, kas atrodas tieši zem galvaspilsētas ielām. Šis slēptais dārgums piedāvā apmeklētājiem izbaudīt Seulas moderno un futūristisko atmosfēru elektroniskās mūzikas un dīdžeja pavadībā.
#4 Pasaulē pirmais apakšzemes dārzs Japānā
Ja tuneļus, ēkas un sabiedriskā transporta tīklus pazemē var redzēt daudzviet pasaulē un tas lielu pārsteigumu nerada, tad viena lieta gan bez saules gaismas izdzīvot nevar – augi. Taču “Shimogamo Shrine Tadasu no Mori” parks Kioto pilsētā, Japānā, pierāda pretējo.
Vietējiem šī ir svētnīca un viņi tic, ka mežs pasargā pilsētu no visa ļaunā. “Tadasu no Mori” nozīmē “Attīrīšanās mežs” un senākās liecības par to ir datētas pirms 1200 gadiem. 12,5 hektārus plašajā teritorijā atrodas arī pasaulē pirmais pazemes dārzs, kas senās tradīcijas apvieno ar modernām tehnoloģijām.
Tā ir novatoriska botāniskā ekspozīcija, kurā augi mājo zem zemes bez tiešiem saules stariem. Telpas apgaismošanai tiek izmantotas progresīvas tehnoloģijas, lai maksimāli tuvu atdarinātu dabisko gaismu, nodrošinot fotosintēzei nepieciešamos viļņu garumus.
#5 Atrakciju parks sāls raktuvēs Rumānijā
No mierīgas relaksācijas zem ziedošu koku galotnēm pie aizraujošiem piedzīvojumiem pamestās sāls raktuvēs! Rumānijas vēsturiskais reģions Transilvānija vampīru entuziastiem pazīstams kā Drakulas zeme, bet šī vieta slēpj arī vienu no unikālākajiem pazemes dārgumiem – atrakciju parku “Salina Turda”.
Neparastais izklaides centrs atrodas 120 metrus zem zemes netālu no Turdas pilsētas izbijušās sāls raktuvēs, kas tapušas vēl Senās Romas laikā. Apmeklētājiem parks tika atvērts 1992. gadā un ir kļuvis par populāru tūrisma objektu, kas ik gadu piesaista tūkstošiem interesentu no visas pasaules.
Tur iespējams izbaudīt visdažādākās aktivitātes – mini golfu, klinšu kāpšanu, doties izbraucienā ar panorāmas ratu vai laivot pa rāmo pazemes ezeru. Turklāt papildus vēsturiskajam šarmam un unikālajām atrakcijām parks piedāvā arī sāls iedvesmotas spa procedūras. Ir pierādīts, ka šī vieta, kurā vairākus gadsimtus tika iegūta sāls, un tās gaiss pilda terapeitiskas funkcijas, ir labvēlīgs veselībai un uzlabo viesu fizisko labsajūtu!
#6 Luksusa spa Austrijas Alpos
Dažnedažādas spa procedūras ir plaši pieejamas teju visur pasaulē, taču veldzēties termālajās pazemes vannās ar skatu uz gleznainajiem Alpu kalniem – šo unikālo pieredzi iespējams baudīt tikai vienā vietā uz Zemes.
“Aqua Dome” ir jauns, moderns atpūtas komplekss Ectāles Alpos, Tirolē, Austrijā. Starp citu, šajā kalnu grēdā 1991. gada septembrī tika atrasts Ecijs – aptuveni 5300 gadus veca vīrieša mūmija. Šī reģiona karstajos avotos cilvēki ir peldējušies jau kopš 16. gadsimta.
Vairāk nekā 1800 metru dziļais sēravots bagātina ūdeni ar vērtīgām minerālvielām. Katru dienu “Aqua Dome” termālajās pirtīs un baseinos ieplūst ap 80 tūkstošiem dabiski līdz 40°C uzsildīta avota ūdens.
Turklāt spa kompleksu vēl ikoniskāku padara āra baseinu platformas, kas burtiski peld gaisā un rada neatkārtojamu skatu pār varenajām Alpu virsotnēm, ko iespējams baudīt kā vasarā, tā ziemā. Kūrortā var arī nakšņot “Aqua Dome” ekskluzīvajā viesnīcā, izbaudīt 12 dažādus baseinus, septiņas saunas un īpašas procedūras, tostarp “Panorāmas saunu”, “Minerālu baseinu”, “Augu saunu” ar īpašu uzlējumu rituālu, kā arī “Mēnesgaismas peldi”.
#7 Romas pazemes dārgumi
Roma, Itālijā, ir viena no kultūras un vēstures ziņā bagātākajām pilsētām pasaulē un godam noslēdz septiņu pazemes brīnumu sarakstu. Agrīnās kristietības laikā, kad romieši vajāja baznīcas atbalstītājus, kristiešiem bija liegts apglabāt savus mirušos tuviniekus virszemē, tāpēc viņi veidoja slepenas apbedījumu vietas zem zemes – katakombas.
Slavenākās no Romas apakšzemes kapsētām – “San Callisto” un “San Sebastiano” – ir saglabājušās līdz pat mūsdienām un tās apmeklē tūristi no visas pasaules. Katakombu sienas rotā reliģiski gleznojumi un simboli.
Raidījuma “Romas zudušie dārgumi” jaunajā, otrajā sezonā, kuras pirmizrāde būs skatāma 11. novembrī, pulksten 21.00, kanālā “National Geographic”, starptautiska arheologu komanda atklās Romas impērijas gadsimtiem glabātos noslēpumus.
Nesen veikti izrakumi pazemē atsegs milzīgu konstrukciju, kas, iespējams, piederējusi imperatoram Neronam, bet, ceļojot pa pelnos aprakto Pompeju drupām un tuksneša pārņemto Petru, Jordānijā, zinātnieki pierādīs Romas impērijas varenību un militāro pārākumu.
Tāpat no okeāna dzīlēm izcelts 2000 gadus vecs kuģa vraks ļaus skaidrot, kāpēc Roma spēja dominēt Vidusjūras reģionā vairāk nekā četrus gadsimtus, savukārt sena amfiteātra drupas kalpos par pierādījumu gladiatoru spēļu popularitātei Romā. Tiem, kuriem patīk vēsture un antīkās pasaules mantojums, Roma būs izcils galamērķis. Sākumā varēsiet to iepazīt drošā attālumā caur televizora ekrāniem, vēlāk – apmeklēt paši!
Pasaules pilsētas nebeidz pārsteigt ar saviem unikālajiem dārgumiem, tāpēc Pasaules pilsētu dienā kanāls “National Geographic” aicina savus skatītājus šīs brīnumainās vietas atklāt pašiem!
