Par godu Baltijas ceļa 36. atceres gadadienai pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” Japānā ar bagātīgu kultūras programmu aizvadīta Baltijas diena. Pasākuma ietvaros izstādes apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām Dziesmu un deju svētku tradīcijām, mūsdienīgā veidā iepazīt abu tautu nacionālās vērtības, kā arī sadoties rokās, simboliski apliecinot vienotību, kas raksturo katru spēcīgu valsti.
23. augusts Baltijas valstīm ir īpaša diena, jo tieši pirms 36 gadiem teju divi miljoni cilvēku sadevās rokās, veidojot dzīvās vienotības ķēdi no Tallinas līdz Viļņai, pieprasot brīvību un neatkarību. Apliecinot Latvijas un Lietuvas ciešās sadarbības vēsturi, arī par godu šim notikumam Baltijas dienas pasākumā plecu pie pleca stāvēja abu valstu amatpersonas - Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Lietuvas Kultūras ministrs Šarūnas Birutis, abu valstu vēstnieki Japānā - Zigmārs Zilgalvis un Aurelijus Zykas, kā arī Latvijas dalības “EXPO 2025 Osaka” ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka un Lietuvas dalības “EXPO 2025 Osaka” ģenerālkomisāre Lina Antanavičiene. Viņiem pievienojās Baltijas paviljona draugi, abu valstu mākslinieki un vairāki simti apmeklētāji.
Reklāma
Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone atzina, ka Baltijas ceļš ir dzīvs pierādījums tam, kā pilsoniskā sabiedrība ar miermīlīgu līdzdalību spēj aizstāvēt demokrātiju, un šodien, kad pasaule saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, šī vienotības pieredze ir īpaši nozīmīga. Viņa uzsvēra, ka tautu stiprina arī kultūra, kas ir Latvijas identitātes pamats – Dziesmu un deju svētku tradīcijas, kas vienā solī un vienā balsī apvieno vairāk nekā 10 000 cilvēku. “Šodien šeit, Japānā, mēs esam atveduši daļu no Latvijas sirds – mūsu Dziesmu un deju svētku garu.
Katrs izdziedātais vārds un izdejotais solis stāsta par mūsu tautas saknēm un gara spēku. Mūsu tautastērpu raksti, mūsu dziesmas un dejas ir tilts starp pagātni, tagadni un nākotni. Tas ir mantojums, ko mēs sargājam un nododam tālāk nākamajām paaudzēm,” norādīja Dace Vilsone.
Roku rokā – no Baltijas līdz Japānai
Baltijas dienas pasākuma koncepts “Roku rokā” turpina paviljona kopējo stāstu un saukli “We Are One”, kas izceļ cilvēku, dabas un tehnoloģiju mijiedarbību, kā arī reģiona un pasaules vienotību, lai mācītos viens no otra un kopīgiem spēkiem rīkotos ilgtspējīgāk ceļā uz labākas nākotnes veidošanu. Tas cieši sasaucas ar Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijām, kā arī 1989. gadā notikušo Baltijas ceļu. Pasākuma laikā notika arī īpašs Baltijas ceļa atceres brīdis, kad vairāk nekā 500 paviljona apmeklētāji sadevās rokās un izveidoja simbolisku “We Are One” apli, tādējādi paužot vienotību un solidaritāti.
Latvija aizved japāņus muzikālā ceļojumā cauri Latvijai
Viens no pasākuma centrālajiem elementiem bija tam īpaši izveidota muzikālā programma, kas labākajās folka un postfolka tradīcijās aizveda klātesošos aizveda noskaņu pilnā ceļojumā cauri visai Latvijai. Mūziķes Katrīnas Dimantas vadībā, kurai uz skatuves pievienojās arī ģitārists Reinis Briģis, akordeonists Rolands Zelčs, basģitārists Kristaps Strods un bundzinieks Matīss Uškāns, tika atskaņotas, izdziedātas un izspēlētas gan dažādu novadu tautas dziesmas, gan Dziesmu un deju svētkiem radītas dziesmu apdares, gan īpašs sadancošanās repertuārs. Latviju izdejoja tautas deju ansamblis “Vektors”, kas pasākuma apmeklētājus priecēja gan ar priekšnesumiem, gan aicināja uz kopīgiem dančiem, vienlaikus prezentējot tradicionālo tautastērpu krāšņumu.
Muzikālās programmas vadītāja - mūziķe, dziesmu autore, komponiste un producente Katrīna Dimanta atklāj, ka ir pagodināta aizvest uz Japānu Latvijai raksturīgās tautasdziesmas, tādējādi apliecinot latviešu dziesmu un deju tradīcijas. Īpaši priecīga viņa ir par pozitīvās enerģijas apmaiņu, kas priekšnesuma laikā radies ar koncerta apmeklētājiem. “Par Japānu esmu absolūtā sajūsmā, un arī uz skatuves tikām uzņemti ar lielu prieku un mīlestību. Man patīk, ka šeit cilvēku sejas uzreiz parāda, kā viņi patiesībā jūtas – kad viss patīk, tad smaida un priecājas, dzīvo līdzi. Japāņi ļoti aktīvi iesaistījās dančos un skaisti dziedāja līdzi dziesmām, kuras iemācījām. Tas tikai apliecina, ka mūzika un kustība vieno cilvēkus visā pasaulē – arī tad, ja nerunājam vienā valodā,” stāsta Katrīna Dimanta.
Japāņi sajūsmā par Latvijas rokdarbu tradīcijām
Par godu Baltijas dienai paviljonā tika izstādīti arī dažādu Latvijas novadu tautastērpi un cimdi, lai parādītu tradicionālo audumu, rakstu un krāsu bagātību un apliecinātu roku darba meistarību un daiļamatniecības daudzveidību.
Japāniete Sui atzina, ka Latvijas rokdarbu rakstos saskata daudz simbolisku līdzību ar Japānas kultūru: “Esmu ļoti patīkami pārsteigta par Latvijas kultūru un tradīcijām. Jums ir ļoti skaisti tautastērpi un cimdi. Man šķiet ļoti interesanti, ka jūs tajos ieadāt zīmes, kas kaut ko nozīmē – man būtu interesanti to izpētīt vairāk. Tas lieliski sasaucas ar japāņu kultūru, kur daudziem simboliem ir sava īpašā jēga."
Japāņi jau līdz šim atzinīgi novērtējuši iespēju ne tikai iepazīt Latvijas kultūru un tradīcijas, bet arī dažādu pasākumu laikā izmēģināt pirkstu veiklību, veidojot autentiskus un Latvijai raksturīgus daiļamatniecības darbus. Arī Baltijas dienas pasākums nebija izņēmums – tā laikā ikviens interesents varēja piedalīties cimdu adīšanas meistarklasē, kuru vadīja etnogrāfe un māksliniece Ziedīte Muze. Tāpat ar tehnoloģiju palīdzību paviljona apmeklētāji ar prieku radīja arī paši savus dūraiņu dizainus no elementiem, kas raksturīgi Baltijas cimdu tradīcijai.
Cimdu adīšanas meistarklasē piedalījās arī japāniete Himari, kurai pašai patīk dažādi rokdarbi: “Mani sajūsmina jūsu tradicionālie raksti un krāsu salikumi – tik koši, bet tajā pašā laikā harmoniski! Cimdu adīšana noteikti nav viegla, taču es labprāt to iemācītos – Japānā mēs ticam labajām aizsardzības zīmēm, tāpēc ir jauki, ka cimdos var ieadīt simbolus, kas nes veiksmi. Tāpēc izveidoju arī savus digitālos cimdus, kurus, iespējams, vēlāk varēšu uzadīt dzīvē.”
.jpg "JAUNUMS! Jamaika, cena sākot no 1859 eur! Itaka Latvia")
