Dubrovnika pārvērš tūristu plūsmu par ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Euronews.com

Rekordlielais tūristu skaits, kas šogad apmeklē Dubrovniku, rada nopietnu slogu pilsētas infrastruktūrai un kultūras pieminekļiem, tomēr pilsēta ir atradusi inovatīvu risinājumu – izmantot tūrisma ieņēmumus kā instrumentu vēsturisko vērtību aizsardzībai, vēsta "Euronews".

Ieņēmumi no biļetēm – mantojuma aizsardzībai

Reklāma

Gandrīz pusmiljons cilvēku šogad jau ir apmeklējis Dubrovnikas slavenās Pilsētas mūrus, bet jūlijā rekordus sasniedza arī Stonas mūri. Ieejas biļešu pārdošana ne tikai nodrošina tūristiem piekļuvi šīm vēsturiskajām vietām, bet arī finansē "Society of Friends of Dubrovnik Antiquities" (DPDS) – bezpeļņas organizāciju, kas rūpējas par mantojuma saglabāšanu.

60 % no katras biļetes nonāk Dubrovnikas pilsētas budžetā, bet 40 % paliek DPDS. Pagājušajā gadā šī organizācija no biļešu un Dubrovnik Pass pārdošanas guva vairāk nekā 8 miljonus eiro, no kuriem peļņas nodokļi, PVN un algas tika atskaitīti, bet pārējie līdzekļi ieguldīti restaurācijas darbos.

Restaurācijas projekti: no Stonas līdz Lopudai

Pašlaik viens no apjomīgākajiem projektiem ir Korunas cietokšņa atjaunošana Stonā, kas durvis apmeklētājiem plāno vērt nākamā tūrisma sezonā. Līdztekus tiek atjaunota Mala Kuća uz Lopudas salas, kas kļūs par daļu no ikoniskās Rektora pils, kā arī Rektora pils Janjinā, kurai nepieciešamas tehniskās pārbaudes, lai atvērtu to tūristiem.

Šie projekti tiek līdzsvaroti ar regulāro pieminekļu uzturēšanu, kas nodrošina, ka mantojuma objekti nezaudē savu pievilcību un drošību arī ilgtermiņā.

Eiropas pieredze: ekonodokļi un ilgtspējīgs tūrisms

Dubrovnikas modelis nav unikāls. 2016. gadā Baleāru salas – Maljorka, Menorka, Formentera un Ibiza – ieviesa ekonodokli, lai mazinātu tūrisma slogu uz trauslajām ekosistēmām. Šogad salas plāno investēt gandrīz 377 miljonus eiro 79 ilgtspējības projektos.

Slovēnija arī izmanto tūrisma ieņēmumus mantojuma atjaunošanai – sākot no parku revitalizācijas un piļu renovācijas līdz pat jaunu kultūras produktu, piemēram, tematisko taku un virtuālās realitātes pieredžu izveidei.

Ilgtspējīgas nākotnes ceļš

Dubrovnikas piemērs rāda, ka tūrisms, kas bieži tiek kritizēts par pārslodzi un masveidību, var kļūt par instrumentu vēsturisko vietu saglabāšanā. Ja pilsētas un reģioni spēj ieņēmumus gudri ieguldīt mantojuma un dabas aizsardzībā, tūristu pieplūdums var kļūt nevis par draudu, bet gan par ieguvumu vietējām kopienām un nākamajām paaudzēm.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Dubrovnika rīkojas ar tūristu naudu

Citi raksti par šo tēmu:

1. jūlijs vēsturē: Horvātija iestājas Eiropas Savienībā (29.06.2021)

25. jūnijs vēsturē: Horvātija svin neatkarības dienu (24.06.2024)

19. maijs vēsturē: Horvāti nobalso par neatkarību no Dienvidslāvijas (18.05.2020)

UNESCO aizsargātā pērle Horvātijā – Šibenikas Svētā Jēkaba katedrāle (23.02.2026)

Svētā Jēkaba katedrāle Šibenikā – izcils gotikas un renesanses mākslas savienojums (05.11.2025)