Lidmašīnas avārija var šķist kā viens no biedējošākajiem dzīves scenārijiem, tomēr pieredze rāda, ka lielākajā daļā gadījumu iespējams izdzīvot. Pētījumi apliecina – izšķiroša nozīme ir ne tikai tehnoloģijām un apkalpes sagatavotībai, bet arī pasažiera rīcībai, vēsta kanāls “National Geographic”.
Statistika rāda, ka izredzes izdzīvot lidmašīnas avārijā ir ievērojami augstākas nekā to parasti ataino kino. 2024. gadā akadēmiskajā žurnālā “Safety Science” publicētā starptautiskā pētījumā secināts, ka 73,2 % lidaparātu negadījumu notiek uz lidlauka vai tā tiešā tuvumā, un šādos gadījumos iespējas izdzīvot mērāmas aptuveni 92 %. Tikmēr negadījumos, kas notiek ārpus lidlauka, iespējas izdzīvot samazinās līdz apmēram 50 %.
Reklāma
Lai arī iespēja iekļūt aviokatastrofā joprojām pastāv, jautājums ir – kā palielināt savas izredzes izdzīvot? “National Geographic” apkopojis divpadsmit svarīgākos noteikumus, ko būtiski zināt ikvienam ceļotājam!
Izvēlies tiešo lidojumu
Plānojot ceļojumu, bieži domājam par ērtībām un cenu, taču arī maršruta izvēle ir ne mazāk nozīmīga. Aviācijas drošības pētījumi rāda, ka viskritiskākie un arīdzan statistiski bīstamākie lidojuma posmi ir tieši pacelšanās un nolaišanās. Tas nozīmē – jo mazāk šo posmu, jo mazāks risks iekļūt avārijā. Ja iespējams, izvēlies tiešo reisu, jo tas ne tikai ietaupa laiku un enerģiju, bet arī samazina iespēju nonākt negadījumā.
Turklāt pārsēšanās nereti nozīmē lielāku nogurumu, kas savukārt padara cilvēkus neuzmanīgākus. Noguris pasažieris ārkārtas situācijā reaģē lēnāk, tāpēc tiešais lidojums samazina arī cilvēcisko risku.
Izvēlies drošu sēdvietu
Arī sēdvieta lidmašīnā bieži tiek izvēlēta, vadoties pēc komforta – lai būtu vairāk vietas kājām vai iespēja vērot skatu aiz loga, tomēr arī drošības aspektam ir nozīme. Pētījumi liecina, ka lielākas iespējas izdzīvot ir tiem, kas sēž lidmašīnas aizmugurējā daļā, kā arī sēdvietās pie ejas, kas ļauj ātrāk izkļūt evakuējoties.
Nozīme ir arī attālumam līdz avārijas izejai – jo tuvāk tā atrodas, jo vieglāk to atrast arī stresa situācijā, īpaši, ja salonā ir dūmi vai ierobežota redzamība. Sēdvieta tuvāk izejai palīdz izvairīties arī no “sastrēgumiem”, kas var rasties, cilvēkiem drūzmējoties.
“Nē” augstpapēžu kurpēm
Ceļojot nereti izvēlamies apavus, domājot par apģērba kopskatu un stilu, tomēr ārkārtas situācijā tie var kļūt par izšķirošu faktoru. Slēgti, stabili apavi palīdz drošāk pārvietoties pa evakuācijas slidkalniņu, skrejceļu vai nelīdzenu virsmu, turklāt avārijas gadījumā var nākties pārvietoties arī pa atlūzām un šķembām. Augstpapēžu kurpes, sandales vai čības var apgrūtināt kustību vai pat kļūt par šķērsli citiem pasažieriem. Tas ir sīkums, par kuru ikdienā nedomājam, taču krīzes brīdī tas var būt nozīmīgs.
Interesanti, ka daudzas aviokompānijas evakuējoties lūdz novilkt augstpapēžu kurpes, jo tās var sabojāt evakuācijas slidkalniņu. Tas nozīmē papildu sekundes, kavēšanos un stresu. Slēgti apavi bez augstiem papēžiem vai citiem potenciāli asiem elementiem ļauj izvairīties no šādas situācijas un rīkoties uzreiz.
Ieklausies norādēs
Drošības instrukcija lidojuma sākumā kādam var šķist garlaicīga – īpaši tiem, kuri lido bieži. Nereti jau pirmajās minūtēs pasažieri uzliek austiņas un pievēršas mūzikai vai filmām. Tas var šķist kārdinoši, tomēr ir vērts dažas minūtes nogaidīt un ieklausīties stjuartu sniegtajās drošības norādēs.
Tieši šajās pāris minūtēs var uzzināt šķietami sīkas, bet praktiskas lietas – kur atrodas tuvākā avārijas izeja, kā notiek evakuācija, kurā brīdī ir atļauts atsprādzēt drošības jostu un kā lietot drošības vesti un skābekļa masku. Pat ja esi lidojis desmitiem reižu, sēdvietu izkārtojums, izeju skaits un evakuācijas soļu secība var atšķirties. Tieši šī iemesla dēļ stjuarti atkārto instrukciju katrā lidojumā.
Ārkārtas brīdī cilvēki parasti nerīkojas loģiski, bet gan pēc ieraduma un atmiņas, tāpēc iepriekš dzirdēta un arīdzan iegaumēta informācija var palīdzēt reaģēt mierīgāk un ātrāk. Galu galā tās ir tikai dažas minūtes tava laika, taču krīzes situācijā var glābt dzīvību.
Jau iepriekš atrodi tuvāko izeju
Vienkāršs, bet svarīgs ieradums ir jau lidojuma sākumā piefiksēt, kur atrodas tuvākā avārijas izeja, un saskaitīt rindas līdz tai. Tas prasa tikai dažas sekundes, bet var būt ļoti noderīgi, ja avarējot salonā valda tumsa, dūmi vai apjukums.
Aviācijas drošības eksperti iesaka ne tikai saskaitīt rindas līdz tuvākajai izejai, bet arī noskatīt alternatīvu izeju, ja tuvākā tomēr nav pieejama. Evakuācijas laikā ne vienmēr visas izejas var izmantot – daļa var būt bloķētas uzliesmojuma vai citu bojājumu dēļ.
Sagatavo savu vietu
Ne velti paceļoties un nolaižoties apkalpojošais personāls lūdz pacelt galdiņu, noregulēt sēdekli un izņemt no klēpja somu vai citus priekšmetus. Šīs darbības samazina traumu risku neparedzētu kustību vai straujas bremzēšanas gadījumā. Jo brīvāka un sakārtotāka ir pasažiera zona, jo drošāka tā kļūst.
Vēl viena detaļa, par kuru bieži aizmirstam – atrodoties sēdvietā, drošības josta jāatstāj aizsprādzēta arī tad, ja lidojums ir mierīgs. Daudzas traumas rodas nevis avārijās, bet gan tieši pēkšņas turbulences dēļ, un piesprādzēšanās var palīdzēt tās novērst.
Pārrunā drošību ar bērniem
Ceļojot ar bērniem, drošība lielā mērā ir atkarīga no pieaugušajiem. Bērni krīzes brīžos parasti vēro vecāku reakciju, tāpēc mierīga balss un pārliecināta rīcība var palīdzēt izvairīties no panikas. Pirms lidojuma ir vērts bērniem vienkāršiem vārdiem izskaidrot, ka stjuartu norādes ir jāievēro un ka ārkārtas situācijā svarīgākais ir palikt kopā. Tāpat bērniem jāzina, ko darīt, ja vecāki, tuvinieki vai pavadonis katastrofas brīdī tomēr nav blakus. Te var palīdzēt viens būtisks teikums: “Klausies stjuartu norādēs, pat tad, ja neredzi mani.”
Ievēro stjuartu norādījumus arī pēc negadījuma
Stjuarti ir apmācīti rīkoties krīzes situācijās un pārzina kopējo ainu – kur ir drošākā izeja, no kuras puses izplatās dūmi vai uguns. Arī tad, ja instinkts liek rīkoties citādi, tieši apkalpes norādījumi var ļaut izvairīties no apjukuma, haosa un ievainojumiem.
To apliecina arī vairākas avionelaimes. Viens no “labajiem” piemēriem notika pirms gandrīz desmit gadiem, 2016. gada 28. oktobrī, kad Čikāgas O’Hāras Starptautiskajā lidostā – sestajā noslogotākajā pasaulē – pacelšanos uzsāka aviokompānijas “American Airlines” lidmašīna “Boeing 767-323”. Neilgi pēc tam tika konstatēts, ka lidmašīnas labajā spārnā izcēlies ugunsgrēks. Kapteinis nekavējoties pārtrauca pacelšanos, un uzreiz pēc apstāšanās uz skrejceļa apkalpe uzsāka pasažieru evakuāciju.
Lidmašīnā kopumā atradās 170 cilvēki: 161 pasažieris un deviņi apkalpes locekļi un stjuarti. Viens pasažieris evakuējoties guva nopietnus ievainojumus, bet viens no stjuartiem un 19 pasažieri guva vieglus ievainojumus, taču visi, kuri tobrīd bija lidmašīnā, izdzīvoja – tieši pateicoties laicīgai un ātrai evakuācijai.
Saglabā mieru
Panika ir viens no drošības lielākajiem ienaidniekiem. Cilvēki, kuri spēj saglabāt mieru un koncentrēties uz rīcību, nevis bailēm, krīzes situācijās reaģē ātrāk un pārliecinošāk. Pārliecība un doma “es zinu, ko darīt” var būtiski mainīt reakciju.
Avārijas gadījumā izvairies no dūmiem
Statistika rāda, ka dūmi ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem aviācijas negadījumos. Ja salonā parādās dūmi, svarīgi atcerēties, ka tīrāks gaiss parasti ir tuvāk grīdai. Kustība zemākā pozīcijā – tupus vai rāpus – var palīdzēt izvairīties no saindēšanās ar dūmiem un atvieglot elpošanu, līdz izdodas pamest lidmašīnu.
Pamet lidmašīnu pēc iespējas ātrāk
Avārijas situācijās katra sekunde ir no svara. Evakuācija jāuzsāk nekavējoties, bez apstāšanās, lai paņemtu rokas bagāžu vai personīgās mantas. Tas, kas ikdienā šķiet svarīgs (piemēram, līdzi paņemtās drēbes vai skaidra nauda), ārkārtas brīdī zaudē nozīmi – galvenais ir parūpēties par savu drošību un izdzīvot. Balstoties tajā, cik ātri lidmašīnas salonā var izplatīties uguns un dūmi, standarta laiks, kādā būtu jānorit evakuācijai, ir 90 sekundes.
Ko darīt, ja avārijas brīdī neatrodies savā sēdvietā?
Ja ārkārtas situācija notiek brīdī, kad neatrodies savā vietā, svarīgākais ir pasargāt galvu, pieturēties pie stabilas virsmas un pēc iespējas ātrāk sekot apkalpes norādēm. Šādā situācijā nav jādodas atpakaļ uz savu sēdvietu – drošākais ceļš ir tuvākā avārijas izeja.
Ievērojot un izpildot šos soļus, var ievērojami palielināt savas iespējas no aviokatastrofas izkļūt dzīvam un ar pēc iespējas mazākiem savienojumiem. Vienlaikus jautājums ir atvērts – kāpēc lidmašīnas vispār avarē? Cik bieži tas notiek notiek tehnisku iemeslu dēļ, savukārt cik bieži pie vainas ir cilvēciskais faktors?
Šos jautājumus jau gadu desmitiem skaidro gan izmeklētāji, gan pētnieki dažādās pasaules malās, un tas tiek šķetināts arī filmās, raidījumos un televīzijas šovos. Viens no tādiem ir “Aviokatastrofu izmeklēšana” (“Air Crash Investigation”), kas aizvien saglabā savu augsto popularitāti – trešdienās pulksten 20.00 kanālā “National Geographic” skatāma raidījuma jaunākā, 25. sezona.
