Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/nordisch.info
Norvēģijā pieaug neapmierinātība ar masveida tūrismu, kas 2024. gadā sasniedza vēsturisku rekordu ar 38,6 miljoniem nakšņojumu. Šie skaitļi ievērojami stiprināja valsts ekonomiku, tomēr vienlaikus radīja arvien lielāku slodzi infrastruktūrai un vietējiem iedzīvotājiem. Daudzviet sabiedrībā valda sajūta, ka apmeklētāju skaits ir sasniedzis robežu, kuru vairs nav iespējams ignorēt.
Īpaši sarežģīta situācija veidojas ostas pilsētās, kur kruīzu industrija rada gan loģistiskas, gan ekoloģiskas problēmas. Stavangerā vienlaikus var pietauvoties trīs milzīgi kruīzu kuģi, un tas ik dienu pilsētas vēsturiskajā centrā ienes tūkstošiem tūristu. Vietējie iedzīvotāji norāda, ka šie kuģi aizsedz skatu uz ostu un apdraud vēsturisko ēku konstrukcijas, savukārt gaisā jūtamās emisijas raisa bažas par veselības riskiem.
Reklāma
Masveida tūrisma spiedienu izjūt arī Norvēģijas populārākie dabas objekti. Piemēram, Preikestūlena, 604 metrus augsta klints platforma, pievilina milzīgu ceļotāju plūsmu. Saulainās dienās šaurajā takā uz virsotni veidojas garas rindas, jo katrs vēlas iegūt ideālo atmiņas foto. Šāda plūsmas intensitāte rada riskus gan dabai, gan pašiem apmeklētājiem.
Bergenas Bryggen fonda direktors Bernts Hārvards Eijens uzsver, ka nepieciešams panākt līdzsvaru starp tūrisma attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Bergenā aktīvi tiek apspriesta iespēja noteikt stingrākas apmeklētāju robežas, lai pasargātu UNESCO pasaules mantojuma teritoriju un mazinātu slodzi uz pilsētas infrastruktūru.
Īpaši spilgti masveida tūrisma radītās problēmas redzamas mazajās Norvēģijas kopienās. Floma, neliels ciems Aurlandsfjorda krastos ar vien 288 iedzīvotājiem, kruīzu sezonā pārvēršas par īstu izklaides parku. Galvenā pievilcība ir slavenā Flomas dzelzceļa līnija, kas ik gadu piesaista aptuveni 450 tūkstošus pasažieru un tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem vilcienu maršrutiem pasaulē. Vietējie arvien biežāk atbalsta stingrus ierobežojumus, lai saglabātu dzīves kvalitāti un novērstu pārmērīgu tūrisma spiedienu.
Bernts Hārvards Eijens norāda, ka nepieciešams izstrādāt mehānismus, kas ļautu kontrolēt apmeklētāju plūsmu tā, lai netiktu apdraudēta vēsturiskā vide. Bergenas atbildīgajām institūcijām UNESCO mantojuma aizsardzība ir absolūta prioritāte, un diskusijas par ilgtspējīgu tūrisma pārvaldību kļūst arvien intensīvākas.
Norvēģijas piemērs spilgti atklāj, ka tūrisma izaugsme bez skaidras stratēģijas var radīt nopietnas sekas. Valsts šobrīd meklē risinājumus, kas ļautu saglabāt ekonomiskos ieguvumus, vienlaikus aizsargājot kultūras mantojumu, dabu un vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi.
Vairāk informācijas: www.visitnorway.com
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
