Mūsdienās, lai nogaršotu pasaules virtuvi, nemaz nav jāšķērso kontinenti. Rīgas restorānos un kafejnīcās var atrast Taizemes kariju, vjetnamiešu pho, Vjetnamas saldo kafiju un vēl daudz ko citu. Tomēr nav noslēpums, ka patiesā garša vispilnīgāk atveras vietā, kur tā ir dzimusi un gadu gaitā izslīpēta līdz smalkākajām niansēm. Tāpēc dažkārt labākais iemesls ceļojumam ir pavisam vienkāršs - aizbraukt nogaršot. Tūroperators “Novatours” iedvesmo ar garšām, kuru dēļ ir vērts ceļot pāri puspasaulei.
Taizeme
Taizemes virtuve ir ārkārtīgi bagāta un daudzveidīga, tāpēc katrs kumoss ir kā maza garšu eksplozija. Vislabāk to var sajust mazajās, ielas malas ēstuvītēs. Turpat uz vietas wok pannā top pad thai ar rīsu nūdelēm, olu, garnelēm vai vistu, zemesriekstiem un laimu, bet citā pannā mutuļo pad kra pao – aromātisks ēdiens ar malto gaļu, baziliku un čili, ko bieži pasniedz ar ceptu olu.
Reklāma
Karstajā dienā lieliski iederas som tam – zaļās papaijas salāti ar laimu, čili, zemesriekstiem un zivju mērci. Savukārt tom yum ir viena no tām zupām, kuras pasaules slavai nevajag skaidrojumus – asa, skābena un ārkārtīgi aromātiska.
Un, protams, neiztikt arī bez mango sticky rice – lipīgie rīsi ar kokosriekstu pienu un gatavu, saldu mango. Vienkāršs deserts, bet pēc asā Taizemes ēdiena tas garšo neticami labi.
Drosmīgajiem: durian. Auglis, kura smarža ir tik specifiska, ka dažās viesnīcās un sabiedriskajā transportā tas pat ir aizliegts. Taču, ja izdodas pārvarēt pirmo iespaidu, tā garša esot daudz maigāka, nekā varētu gaidīt. Ceļotāji to vai nu mīl, vai nu ienīst - vidusceļa nav.
Vjetnama
Vjetnamā var atklāt, ka zupa ir lieliskas brokastis. Pho – dzidrs, aromātisks buljons ar rīsu nūdelēm, gaļu, svaigiem garšaugiem, laimu un čili – ir viens no ēdieniem, kas vislabāk raksturo Vjetnamu.
Taču ar to gastronomiskais ceļojums tikai sākas. Bánh mì ir kraukšķīga bagete ar gaļu, pastēti, marinētiem dārzeņiem, koriandru un čili – franču koloniālā mantojuma un vjetnamiešu garšu savienojums vienā sviestmaizē. Savukārt bún chả apvieno uz oglēm grilētu cūkgaļu, rīsu nūdeles, svaigus garšaugus un vieglu mērci. Ja gribas kaut ko patiesi vietēju, jāmeklē gỏi cuốn – svaigie pavasara rullīši ar garnelēm, dārzeņiem, garšaugiem un rīsu papīru.
Un, protams, Vjetnamas kafija – stipra, tumša un salda. Lēni, caur mazu metāla filtru izpilināta krūzītē un bagātināta ar iebiezināto pienu.
Drosmīgajiem: balut – vārīta pīles ola ar attīstījušos embriju. Tas noteikti nav ēdiens, ar kuru sākt iepazīšanos ar Vjetnamas virtuvi, bet tas ir viens no tiem vietējiem ēdieniem, kas ceļotājam paliek atmiņā uz ilgu laiku.
Šrilanka
Šrilankā maltīte ierasti līdzinās nelielam svētku galdam. Centrā ir rīsi, bet apkārt tiem ir dažādi kariji, lēcas, dārzeņi, sambols un kraukšķīgs papadums. Vienā šķīvī var sastapties kokosrieksts, čili, kardamons, kanēlis un citas garšvielas.
Īpaši jānogaršo dhal curry – lēcu karijs ar kokosriekstu pienu un garšvielām, fish curry – zivis aromātiskā karija mērcē, un pol sambol – kokosriekstu, čili un laima piedeva, ko ēd kopā ar rīsiem vai kariju.
Brokastīm lieliski piemēroti ir hoppers – kraukšķīgi, rīsu un kokosriekstu pankūku veida ēdiens bļodiņas formā, kur vidū bieži tiek iesista ola. Savukārt kottu roti ir īsts ielas ēdiena karalis – uz karstas pannas ar metāla lāpstiņām tiek sakapāta plāna maize, ko sajauc ar dārzeņiem, olu, gaļu vai sieru.
Drosmīgajiem: devilled dishes – gaļa vai jūras veltes, kas pagatavotas ar bagātīgu čili, sīpolu un garšvielu daudzumu. Šeit uzsvars ir uz pikantumu, kas krietni pārspēj Latvijas izpratni par pikantumu.
Indonēzija
Indonēzijas virtuvē gandrīz vienmēr atradīsies rīsi, svaigi garšaugi, kokosrieksts, čili un aromātiskas garšvielas.
Viens no pazīstamākajiem ēdieniem ir nasi goreng – cepti rīsi ar dārzeņiem, olu un gaļu vai garnelēm, savukārt mie goreng ir tā paša principa versija ar ceptām nūdelēm.
Saldummīļiem vērts nogaršot martabak – zeltaini kraukšķīgu, biezu pankūku ar bagātīgu pildījumu, kurā var būt šokolāde, rieksti, siers un citi saldi gardumi.
Drosmīgajiem: babi guling – vesels, ar garšvielām pildīts un uz iesma lēni cepts sivēns, ko Bali uzskata par vienu no tradicionālās virtuves īpašajiem ēdieniem.
Maurīcija
Maurīcijā nav jāizvēlas starp indiešu, franču, ķīniešu un kreolu virtuvi – tās visas ir daļa no salas gastronomijas.
Viens no ēdieniem, ko noteikti ir vērts nobaudīt, ir dholl puri – plāns, silts plācenītis, pildīts ar šķeltajiem zirņiem un garšvielām, ko pasniedz kopā ar kariju, čatniju un dārzeņiem.
Rougaille ir kreolu virtuves klasika – tomātu mērce ar sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām, ko pasniedz ar zivīm, gaļu vai desiņām. Savukārt biryani ir aromātisks rīsu ēdiens ar gaļu vai zivīm, kartupeļiem un garšvielām.
Un, protams, sala, ko ieskauj Indijas okeāns, nav iedomājama bez svaigām zivīm, astoņkāja un citām jūras veltēm.
Drosmīgajiem: oursin jeb jūras ezis – svaigs, tikko atvērts un ar izteikti jūras garšu. Ne gluži ierastākais pludmales našķis, bet Maurīcijā jūra nonāk uz šķīvja visai tiešā veidā.
Zanzibāra
Zanzibārā ēdiens sākas vēl pirms apsēšanās pie galda. Kanēlis, krustnagliņas, muskatrieksts, vaniļa un kardamons šeit nav tikai garšvielas – tās ir daļa no salas smaržas.
Vietējā virtuve ir tikpat daudzslāņaina kā pati Zanzibāras vēsture, kurā savijušās Āfrikas, arābu, indiešu un citas kultūras. Pie okeāna galdā nonāk tikko nozvejotas grilētas zivis un jūras veltes, bet ielu ēdiena cienītājiem jānogaršo Zanzibāras picu – nekas līdzīgs itāļu picai, jo tā ir plāna mīkla ar gaļas, dārzeņu, olas un siera pildījumu, kas tiek cepta uz karstas pannas.
Un vēl – pilau ar rīsiem un bagātīgu garšvielu maisījumu, biryani, svaigs kokosrieksts un sulīgi tropu augļi.
Drosmīgajiem: urojo – bieza, pikanta zupa, kurā apvienoti kartupeļi, mango, fritētas maniokas bumbiņas, banāni, bhajias, ola, čatnijs un asā mērce.
Kenija
Kenijā ēdienam piemīt īpaša vienkāršība – uguns, svaigi produkti un garšvielas. Pēc dienas, kas pavadīta safari, nekas nepārspēj nyama choma – uz oglēm ceptu gaļu.
Tai blakus bieži nonāk ugali – kukurūzas miltu ēdiens, ko ēd kopā ar gaļu, dārzeņiem un mērcēm. Vērts nogaršot arī sukuma wiki – sautētus lapu dārzeņus, kā arī chapati, plānu un mīkstu maizi, ko Kenijas virtuvē bieži ēd kopā ar dažādiem sautējumiem.
Piekrastē virtuves noskaņa mainās – tur jūtama spēcīga svahili tautas ietekme, vairāk parādās kokosrieksts, jūras veltes un aromātiskas garšvielas.
Drosmīgajiem: mutura – tradicionāla Kenijas desa, kuras pildījumā izmanto gaļu un subproduktus. Tā tiek grilēta uz oglēm un ir iecienīts ielas ēdiens.
Ēdiens ir viena no skaistākajām ceļošanas pieredzēm – tas aizved tuvāk vietai, tās cilvēkiem un kultūrai. Un, lai arī pasaules garšas šodien varam atrast tepat Rīgā, ir kaut kas īpašs tajā brīdī, kad tās nogaršojam tur, kur tās radušās. Ir laiks plānot ceļojumu pretī eksotiskām garšām, vienlaikus uz mirkli arī aizbēgot no Latvijas ziemas.
