Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Sueddeutsche.de
Tūristi, kas dodas uz Etiopijas dienvidiem, tur var sastapt māņticīgus kamieļu ganus, sievietes ar lūpu rotaslietām apakštases lielumā, kā arī iekosties kādā pavisam nepareizā banānā.
Dodoties uz Etiopiju, prātā nāk pasaules mēroga pieminekļi, piemēram, rozā granīta klintīs iekaltās baznīcās Lalibelā vai Aksumas stēlu lauki. Etiopijas dienvidos nekā tāda nav. Uz dienvidiem no galvaspilsētas Adisabebas apmeklētājus visvairāk pievilina nacionālie parki ar neticami skaistu dabu, eksotiskiem dzīvniekiem, kā arī pavisam neparasti cilvēki.
Pie Omo upes mīt konso, banna, hamer un mursi ciltis. Šķiet, ka viņu dzīvesveids nav mainījies gadsimtiem ilgi, tomēr pret ne pārāk daudziem tūristiem viņiem iebildumu nav. Ir gan lietas, kas jāievēro - ja negrib, lai kamieļu gans sāktu vardarbīgi vicināties ar nūju, pirms fotoaparāta izmantošanas jāpalūdz atļauja. Kamieļi fotografēšanas dēļ varot sākt dot skābu pienu vai noraut to vispār, tā domā kamieļu gani. Pēc bakšiša (dzeramnaudas) iedošanas ganiem pienam gan vairs nekādas briesmas nedraud un fotografēt drīkst.
Etiopija ir graujoši nabadzīga valsts. Valstī ir 80 miljonu cilvēku un tā ir trīsreiz lielāka par Vāciju. Neskatoties uz to, Etiopija ir viens no drošākajiem ceļojumu galamērķiem Āfrikā. Tūristiem gan nevajadzētu klīst par robežu teritorijās, kur Etiopija robežojas ar Eritreju un Somāliju.
Jo tālāk uz dienvidiem, jo zaļāka kļūst apkārtne. Pie Wenchi krāterezera, kas atrodas krietnu trīs stundu autobrauciena attālumā no galvaspilsētas, skatam paveras lauki, kur aug pupas, kukurūza un banāni. Tikai daži no dzeltenajiem augļiem ir saldie ēdamie banāni, ko pazīstam. Lielākā daļa ir viltotie banāni ar spurainām lapām, no kā etiopieši gatavo maizi. Viltoto banānu plāceņi ir ļoti barojoši un garšo saldskābi.
Vēl tālāk uz dienvidiem apvidus kļūst nomaļāks un mazāk apdzīvots. Pie Arba Minch pilsētas var doties izbraucienos ar laivu un savvaļā ieraudzīt krokodilus, nīlzirgus, paviānus, marabu un citus dzīvniekus.
Pašam braukt ar auto Etiopijā nav ieteicams - ceļi ir slikti, bet ceļa zīmes reizēm nav saprotamas, bet reizēm to nav vispār. Benzīntanki atrodas tālu viens no otra, tāpat arī viesnīcas. Adisabebā var iznomāt auto ar visu šoferi.
Pirmdienas un ceturtdienas Turmi, hameru cilts lielākajā pilsētā, ir tirgus dienas. Sievietes nēsā metāla rokassprādzes, bet to krūtis sedz kažokādas, ķēdes vai arī nesedz pilnīgi nekas. Vīri ar nūjām dzen kazas vai citus paliesus lopiņus uz tirgus placi, kur jau rīta agrumā valda drūzmēšanās. Tūristu grupiņas aizrautīgi fotografē. Jāiegaumē, ka uzņēmumi no attāluma ir bezmaksas, bet par tuvplāniem tiek gaidīta dzeramnauda.
Nonākot pie mursi cilts, pārsteidz sieviešu lūpu rotājumi, ko dēvē par dhebi. Tas ir apaļš šķīvītis, ko meitenēm pubertātes vecumā ievieto apakšlūpā. Jo lielāks riņķis, jo svarīgāks sievietes statuss. Ikdienā gan mursi sievietes dhebi nenēsā, tomēr tūristiem tie tiek rādīti. Sievietes ar dhebi kļuvušas par jaunu ienākumu avotu mursi ciltij - par katru fotografēšanos jāmaksā aptuveni viens eiro.
Neskatoties valstī valdoši nabadzību, etiopieši ir draudzīgi, viesmīlīgi un zinātkāri. Tūrisma sezona Etiopijā ir no oktobra līdz maijam. Vairāk informācijas par ceļošanas iespējām Etiopijā var atrast interneta vietnē www.tourismethiopia.org.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
