Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Kādā Britu Ģeoloģijas krājuma skapja atvilktnē nejauši atrasti unikāli priekšmeti – evolūcijas teorijas pamatlicēja Čārlza Darvina pirmo ekspedīciju materiāli. To vidū ir arī 400 miljonus gadu vecas fosilijas, par kuru atrašanos vienā no vecākajiem britu zinātniskajiem institūtiem neviens līdz šim pat nenojauta.
Pavisam nejauši britu pētniekam Hovardam Falkonam-Langam (Howard Falcon-Lang) izdevies kāda veca skapja atvilktnē uzdurties vairāk nekā 300 objektu lielajai kolekcijai, ko Darvins izveidojis ap 1834. – 1846. gadu vēl pirms evolūcijas teorijas izveidošanas. Aplūkojot atvilktnē saliktās stikla plates ar paraugiem, pētnieks ar lupas palīdzību konstatējis, ka paraugu aprakstījis Čārlzs Darvins. Par to liecinājis paraksts zem apraksta - „C. Darwin Esq.”
Kolekciju izveidojis Darvins pats un daži viņa tuvākie līdzgaitnieki, un tā zinātniskajos ceļojumos ar kuģi „HMS Beagle”, kas lika pamatus Darvina vēlākajai zinātnieka karjerai. Kolekcijā ir daudzi unikāli atradumi, kas liks pētniekiem ieguldīt ļoti nopietnu darbu to izpētē. Viens no izcilākajiem atradumiem ir, piemēram, Darvina kolēģa un tuva drauga sagatavotais paraugs – uz stikla plates fiksēts prototaksīta fragments - 400 miljonus veca aizvēsturiska sēne koka izmērā. Tāpat kolekcijā ir augu fragmentu preparāti, pārakmeņojušos koku daļas, kas fiksētas uz stikla platēm, lai pēc tam tos varētu pētīt ar mikroskopu. Atradumu vidū ir īsti dārgumi, uzskata Falkons-Langs, kuram bija vajadzīgs gandrīz gads, lai pilnīgi droši pārliecinātos par unikālā atraduma autentiskumu un izcelsmi.
Kā tas iespējams, ka vairāk nekā 150 gadus neviens nebija ieskatījies vecā skapja atvilktnē, arī ir īsta mistērija, uzsver britu paleontologs. Acīmredzot 1846. gadā botāniķis Džozefs Hukers (Joseph Hooker), kas bija Darvina labākais draugs un kolēģis nav pietiekami atbildīgi izturējies pret kolekcijas sakārtošanu, kas viņam uzticēta. Iespējamie šādas „nolaidības” iemesli: Darvina zinātniskās teorijas uzvaras gājiens vēl nebija sācies, tāpēc Hukers pret atradumiem neizturējās ar nepieciešamo nopietnību. Tāpat iespējams, ka kārtīgi pieķerties kolekcijas sistematizēšanai un paraugu numerācijai Hukeru kavēja arī došanās jaunā ekspedīcijā uz Himalajiem.
Tagad vēsturiskais atradums ir digitalizēts un jebkuram apskatāms „tiešsaistes muzejā”, kas izveidots Britu Ģeoloģijas krājuma (British Geological Survey) interneta mājas lapā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
