Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Spiegel.de
Vai alpīnists drīkst aizvākt atbalsta āķus vēsturiskā alpīnisma maršrutā, jo tie bojā kalnu? Ētikas, vides aizsardzības vai alpīnisma tradīciju jautājums? Pasaulslavenajā Cerro Torre Argentīnā divi jauni alpīnisti izraisījuši skandālu alpīnisma pasaulē.
Divi jauni alpīnisti no ASV un Kanādas, pa dienvidaustrumu pusi dodoties atpakaļceļā no Cerro Torre virsotnes, ar leduscirtņiem izvilkuši no klints sienas vairāk nekā simts drošības āķus, kas klintī ieurbti pirms vairākiem gadu desmitiem, atvieglojot alpīnistiem kāpšanu. Pēc nokāpšanas lejā viņus uz vairākām stundām aizturēja policija, uzbruka citi alpīnisti, bet tagad pasaules alpīnisma forumos internetā notiek asas debates par Džeisona Kruka (Jason Kruk, 24) un Heidena Kenedija (Hayden Kennedy, 21) rīcību. Apmēram puse no debatētājiem jaunos vīriešus dēvē par varoņiem, otra puse zākā par vandāļiem.
Cerro Torre ir viena no sarežģītākajām virsotnēm, un tās dienvidaustrumu nogāze slavena ar ekstrēmo stāvumu un neaprēķināmām laikapstākļu kaprīzēm. Vēl 20. gadsimta piecdesmitajos gados 3128 metrus augstā granīta virsotne tika uzskatīta par nepieejamu. „Akmens kliedziens” – tā Cerro Torre raksturojis alpīnisma leģenda Reinholds Mesners (Reinhold Messner).
Vai Kruks un Kenedijs ir vandāļi vai varoņi? Atbilde, iespējams, meklējama 1970. gadā, kad itāļu alpīnists Čezāre Maestri (Cesare Maestri) pirmais sasniedza virsotni, turklāt nesot līdzi ap 100 kilogramus smagu kompresora urbjmašīnu, ar kuras palīdzību dienvidaustrumu sienā iestiprināja vairāk nekā 300 āķus – pirksta resnuma masīvas metāla skrūves ar gredzenu, kur piestiprināt drošināšanas virves, - drīzāk rūpīgs amatnieka darbs nekā tas, ko parasti saprotam ar alpīnismu. Arī Maestri rīcība izraisīja asas diskusijas un joprojām kalpo par pārtehnoloģizēta sasniegumu alpīnisma piemēru. Kruks un Kenedijs uzskatīja, ka jau Maestri laikos dienvidaustrumu nogāze ir bijusi pieejama brīvai kāpšanai, izmantojot tikai muskuļu spēku, nevis virvju cilpas, ar kurām pārvietoties uz augšu, izmantojot āķus kā atbalstu. „Maestri nozaga šo maršrutu nākotnes alpīnistiem”, uzskatīja Kruks, kurš gan pats virzienā uz virsotni tos izmantoja.
Tomēr simtiem alpīnistu šim viedoklim nepiekrīt, jo ir izmantojuši Maestri āķus, lai sasniegtu Cerro Torre pa dienvidaustrumu nogāzi, - viņiem šie āķi bija „dzīvības apdrošināšanas polise”, ar šādiem āķiem aprīkoti arī daudzi slaveni maršruti Alpos un ASV nacionālajos parkos. Bez tiem neskaitāmi kāpēji, kam alpīnisms ir hobijs un kas nepieder pasaules alpīnisma elitei, daudzas virsotnes sasniegt vispār nevarētu. Daudzi no viņiem šādiem āķiem ir parādā savu dzīvību.
Turklāt nerakstīts alpīnistu likums nosaka, ka nevienam nav tiesību aizvākt maršrutā kāda cita uzstādītos drošības āķus, nepajautājot viņa piekrišanu: kāpšanas līnija maršrutā līdzinās mākslas darbam, un to jāļauj izbaudīt arī citiem. Daudzi maršruti ir iegājuši alpīnisma vēsturē, un viens no tādiem ir arī „kompresora maršruts”, kura autors ir Maestri – viens no sava laika izcilākajiem alpīnistiem, neskatoties uz vai tieši par spīti kritikai, ko saņēma par savu rīcību.
Jaunu pagriezienu skandalozajās diskusijās nupat izraisījis austriešu alpīnisma uzlecošā zvaigzne 21 gadu vecais Davids Lamms (David Lamm). Viņš nupat kļuvis par pirmo cilvēku, kas „kompresora maršrutu” uz Cerro Torre virsotni pieveicis brīvā kāpienā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.