Maiju kultūras bojāeju visticamāk izraisīja ūdens trūkums

Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Focus.de

Šķiet, ka pētniekiem izdevies atrisināt vienu no lielajām pasaules vēstures mīklām, - kāpēc aizgāja bojā maiju kultūra. Atbilde uz šo jautājumu ne tikai izgaismo pagātni, bet arī brīdina par nākotni.

Seno maiju kultūru apvij neskaitāmi mīti. Tās ziedu laiki bija mūsu ēras trešais līdz devītais gadsimts, bet teritoriju ziņā tā aptvēra mūsdienu Gvatemalu, Hondurasu un Dienvidmeksiku, vēlāk aizvirzoties uz Jukatanas pussalu Meksikā.

Viena no maiju kultūras bojāejas teorijām apgalvo, ka klimata pārmaiņu rezultātā maiju apdzīvotajās teritorijās iestājās liels sausums, taču līdz šim nebija padziļinātu pētījumu, kas sniegtu informāciju par nokrišņu daudzuma izmaiņām.

Jukatanas Zinātniskās izpētes centrs Meksikā publicējis informāciju par pētījumu, kurā tika modelēts nokrišņu daudzums laikā no mūsu ēras 800. gada līdz 950. gadam, tātad – laikam no maiju civilizācijas uzplaukuma augstākā punkta līdz tās norietam. Modeļu sagatavošanai nepieciešamos datus zinātnieki ieguva, pētot stalagmītus un jūras nogulumiežus, kas zinātniekiem kalpo kā dabisks „klimata arhīvs”. Stalagmītu augšanas gadskārtu apļi līdzīgi kā kokiem ļauj noteikt, kuri gadi bijuši ar lielāku nokrišņu daudzumu. Līdzīgu informāciju iespējams iegūt arī no jūras nogulumiem.

Pētījums pierādīja, ka nokrišņu daudzuma samazinājums minētajā laika periodā bijis ievērojami mazāks nekā iepriekš domāts, - tikai par 25 – 40 procentiem. Tomēr ar šo samazinājumu pietika, lai izraisītu sausuma periodu. Tā kā maiju apdzīvotajā reģionā Jukatanā nav upju, vasaras lietavas bija galvenais svaiga ūdens avots maijiem. Ūdens trūkums un regulārie sausuma periodi acīmredzot izraisīja nemierus un cilvēku aizceļošanu no pilsētām.

Zinātnieki norāda, ka rekonstruētajiem klimata pārmaiņu modeļiem līdzīgi procesi šī reģiona klimatā novērojami arī mūsdienās. „Apstākļi nav tādi paši, tomēr brīdinājums ir viennozīmīgs”, uzsvēruši pētnieki oficiālajā publikācijā zinātnes žurnālā „Science”. Tas, kas šķiet tikai neliels dzeramā ūdens daudzuma samazinājums, var izraisīt ilgstošas problēmas reģionā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Maiju kultūra Meksika

Citi raksti par šo tēmu:

UNESCO Maiju ģēnijs akmenī: Ušmala – senpilsēta, kur arhitektūra seko zvaigznēm (14.01.2026)

28. decembris vēsturē: Spānija atzīst Meksikas neatkarību (27.12.2022)

Pasaulē pirmais luksusa atrakciju parks durvis vērs 2026. gadā (17.12.2025)

UNESCO aizsargātā Morēlija Meksikā (20.12.2025)

20. novembris vēsturē: Meksikā atzīmē revolūcijas gadadienu (19.11.2019)