Eksperti: „Concordia” kapteiņa trīs liktenīgās kļūdas

26.04.2012 06:18 | Itālija

Foto: Haz.de

Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de

Rostokas kuģniecības eksperti stimulatorā analizējuši janvārī pie Džiljo salas krastiem Toskānā, Itālijā avarējušā kruīzu kuģa Costa Concordia brauciena pēdējās minūtes pirms katastrofas un pierādījuši kuģa kapteiņa melus.

Reklāma

Vārnemindes (Warnemünde) ostas teritorijā netālu no Rostokas atrodas Vismāras augstskolas Jūras simulāciju centrs (Maritimes Simulationszentrum Warnemünde (MSCW)) –unikāls šāda veida kuģniecības stimulators, kas ļauj virtuālu jūras braucienu izbaudīt gandrīz kā īstu. Tajā iespējams vienlaikus simulēt gan kuģa tehnisko darbību, gan navigācijas nianses, ļaujot jaunajiem jūrniekiem trenēt iemaņas, kas palīdz izvairīties no tādiem starpgadījumiem kā janvāra avārija Itālijas piekrastē.

Vācu eksperti ar datorsimulācijas palīdzību analizējuši Costa Concordia nelaimīgā brauciena pēdējās minūtes un nonākuši pie interesantiem secinājumiem. Kapteiņa Sketino pirmā lielākā kļūda bijusi pārāk tuvā piebraukšana salas piekrastei, kas arī vēja un straumju ietekmē izraisīja sadursmi ar rifu. Otrā kļūda pēc vācu ekspertu domām ir tā, ka savlaicīgi netika noslēgti aizvari starp atsevišķiem kuģa zemūdens nodalījumiem, līdz ar to ūdens no bojātās vietas varēja brīvi ieplūst kuģa tālākajās tilpnēs: „Tilpnes citu no citas var noslēgt 60 sekunžu laikā, bet lai to izdarītu, vispirms ir jānospiež taustiņš”, ar zināmu rūgtas ironijas devu komentējuši speciālisti. Tomēr pati lielākā Sketino kļūda bijusi tūlītēja ģenerāltrauksmes neizziņošana, - ja pasažieri uz savākšanās punktiem un glābšanas laivām būtu devušies šajā brīdī, būtu izdevies izglābt ievērojami vairāk cilvēku: „Kad kuģis jau sasvēries par 20 grādiem, nav vairs iespējams nolaist ūdenī glābšanas laivas”.

Sketino izmeklēšanas laikā taisnojies, ka avārijas signalizāciju nav iedarbinājis, jo negribējis izraisīt paniku uz borta. Pētījumi gan pierāda, ka tikai viens līdz trīs procenti pasažieru uz avārijas signalizāciju reaģē paniski.

Lai gan, sekojot pasaules ziņām, šķiet, ka nelaimes gadījumu skaits uz jūras arvien pieaug, kuģošana joprojām ir drošākais ceļošanas veids, apgalvo Rostokas speciālisti. Vidējie statistiskie rādītāji liecina, ka gada laikā kuģu katastrofās vidēji iet bojā mazāk nekā 100 cilvēki. Statistika ir nepielūdzama, uzskata vācieši, - lai ietu bojā kuģa katastrofā, cilvēkam statistiski būtu jādodas 164 tūkstošos kruīza braucienos. Tomēr vienlaikus viņi brīdina par kādu citu aspektu: risks iet bojā kuģa katastrofā nepieaug lineāri, bet eksponenciāli atkarībā no pasažieru skaita. Tātad, jo lielāks kuģis, jo lielāks statistiski ir nāvējošas avārijas risks.