Speciālistus šokē Lamanša kanālā izskalota tīģerhaizivs

Atradums Francijas krastos raisījis speciālistu izbrīnu – uz sēkļa izskalota smilšu tīģerhaizivs, kura parasti izvēlas daudz dziļākus un siltākus ūdeņus.

Vietējās varas iestādes apliecina, ka haizivs, kura atrasta beigta, svērusi no 200 līdz 300 kilogramiem un bijusi vismaz divarpus metrus gara. Pirms jūra to atkal ieskaloja dziļākos ūdeņos,  pirmdien, 2012. gada 13. augustā haizivi atrada tūristi.

"Cilvēka un smilšu tīģerhaizivs sastapšanās ir reta parādība, un tā nekad nenotiek Lamanša šaurumā," atzīst haizivju pētnieks Eriks Stefans. "Parasti tās var novērot Kolumbijas krastos, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes tuvumā, reizēm – arī Vidusjūrā."

"Šī suga pārtiek no zivīm un kalmāriem, un līdz šim nav zināms, ka tās uzbruktu cilvēkiem," atzina speciālists, kurš haizivi identificēja pēc policijas un tūristu uzņemtajiem fotoattēliem. Viņš minēja arī, ka smilšu tīģerhaizivis nav salīdzināmas ar vēršhaizīvim vai parastajām tīģerhaizivīm, kuras bieži vien tiek vainotas uzbrukumos cilvēkiem.

Kāds cits speciālists atzīst, ka notikušais ir "vēl jo vairāk pārsteidzoši tādēļ, ka šāda suga dzīvo dziļos ūdeņos".

Eksperti atzīst, ka haizivis tiek izskalotas krastā daudz retāk nekā vaļi, kuru plaušās ir gaiss, kura dēļ dzīvnieks pēc bojāejas mēdz uzpeldēt. Beigtas haizivis parasti mēdz nogrimt.

Citu sugu haizivju klātbūtne Francijas krastos tomēr nav tik reta parādība, kā varētu šķist – līdz šim šeit novērotas vairāk nekā 30 sugas.


KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Sāc 2026. gadu Dienvidkurzemē Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs
Jaunais gads ir klāt, un Dienvidkurzeme janvārī aicina sākt to aktīvi un iedvesmojoši! | Skatīt vairāk
Ultrasonogrāfija vēderam Republikas laukuma klīnika
Ultrasonogrāfija vēderam ir viena no visplašāk izmantotajām diagnostikas metodēm mūsdienu medicīnā. | Skatīt vairāk
Pirmā pasaules kara mantojuma kolekcija Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Stikānu ģimene nodarbojas ar vēsturisko artefaktu vākšanu. Ir izveidota Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktu kolekcija. | Skatīt vairāk
Kalkūnes muižas pils Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V. Neimaņa projekta. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2026 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2026 1st-studio.com

 
Total Timed::0.18765807sec.