Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Telegraph.co.uk/BalticTravelnews.com
Arheologi ir pārliecināti, ka atradums kādā alā Gibraltārā uzskatāms par vienu no pirmajiem jebkad uzietajiem neandertāliešu mākslas paraugiem.
Gorhema alā (attēlā) atklātie abstraktie gravējumi – līniju raksti, kas sastāv no apļiem un krustiem – nodēvēti par pierādījumu neandertāliešu saprātīgumam. Līdz šim tika uzskatīts, ka tikai mūsdienu cilvēks jeb Homo sapiens ir spējīgs radīt mākslu, taču nu zīmes, kas atrastas zem nogulumiežiem, kur uzieti arī neandertāliešu darbarīki, varētu liecināt, ka mākslinieciskās izpausmes spējas piemitušas arī mūsu priekštečiem.
Reklāma
Atklājuma detaļas nesen publicētas ASV zinātniskajā izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences". Kā raidsabiedrībai BBC pastāstījis arheologs un Francijas Nacionālā Zinātniskās pētniecības centra (CNRS) pētījumu vadītājs Frančesko d'Eriko, kurš pārraudzījis darbu Gorhema alā, šāda zīmējuma radīšanai, domājams, veikti 200-300 vilcieni ar akmens darbarīku, un tas prasījis vismaz vienu stundu.
"Tā ir pēdējā nagla zārkā hipotēzei, ka neandertāliešu kognitīvās spējas bijušas krietni zemākas nekā modernajiem cilvēkiem," ziņu aģentūrai AP atzinis Pols Tasons no Austrālijas Grifita universitātes. Viņš arī norādījis, ka Gibraltārā atrastie gravējumi, domājams, tapuši ar lielām pūlēm un izmantoti rituāliem vai savstarpējai komunikācijai.
"Mēs nekad neuzzināsim šī attēla nozīmi un neiepazīsim neandertāliešus, kuri reiz dzīvojuši šajā alā, taču fakts, ka viņi šādi iezīmēja savu teritoriju, spēcīgi ietekmē debates par to, kas īsti ir cilvēks un kad meklējami mākslas pirmsākumi," atzīst Tasons.
Tiesa gan, daži pētnieki norāda, ka vēstures periodā pirms aptuveni 40 000 gadu mūsu planētu īslaicīgi apdzīvoja gan neandertālieši, gan Homo sapiens, tādēļ atklājums Gibraltārā uzskatāms par strīdīgu. Tomēr Sauthemptonas universitātes arheologs Klīvs Gembls uzskata, ka vēlams ir jebkurš atklājums, kas "palīdz uzlabot neandertāliešu publisko tēlu".
"Zināms, ka viņi sarunājās, dzīvoja lielās sociālās grupās, pieskatīja sasirgušos, apbedīja mirušos un spēja izdzīvot ziemeļu apgabalos, tādēļ var itin droši apgalvot, ka viņiem pa spēkam bija radīt arī šādus gravējumus klintīs," piebildis Gembls.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
