Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/impro.lv/wikipedia.org
Kuršu kāpa ir lielākais kāpu veidojums
Baltijas valstīs. Ceļotāji to dēvē par vienu no skaistākajām vietām ne vien Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. To apliecina arī fakts, ka Kuršu kāpa ir iekļauta UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā.
Kuršu kāpa reiz nodēvēta par jūras, vēja un smilšu radītu brīnumu. Un brīnums tā ir joprojām: pirmatnējas, apbrīnojami gleznainas dabas ainavas, fascinējoša multikulturālas identitātes atklāsme, kā arī bezgala daudz atpūtas, izklaides, prieka un spilgtu iespaidu gūšanas iespēju ceļotājiem.
Reklāma
Kuršu kāpas ir aizsargājama dabas teritorija un tajā izveidots nacionālais parks, lai aizsargātu lielāko kāpu veidojumu Baltijas valstīs, piekrastes, biotopu, sugu, kultūrvēsturiskā mantojuma
un kurortoloģiskos resursus. Šī ir vienīgā vieta Baltijā, kur tik
lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir
aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Te atrodas
Baltijā vienīgais Jūras muzejs un Delfinārijs.
Par Kuršu kāpu sauktā Baltijas jūras pussala ir 98 kilometrus gara, 0,4 - 4 kilometrus plata zemes strēle, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. No cietzemes to atdala 1600 kvadrātkilometru plašā iekšējā ūdenstilpne Kuršu līcis. Kuršu kāpa savienojas ar cietzemi krietni vien uz dienvidiem no Lietuvas jūras vārtiem - Klaipēdas, ne vairs Lietuvas, bet Krievijas t.i. Kaļiņingradas apgabala teritorijā. Lietuvā ietilpst Kuršu kāpas ziemeļu daļa aptuveni 50 kilometru garumā - no Kāpugala līdz Nidai. Turpat aiz Nidas ir robežkontroles punkts.
Kuršu kāpas Lietuvas daļā var nokļūt ar prāmi no Klaipēdas, šķērsojot Kuršu līci. No vecās piestātnes, kas atrodas Klaipēdas vecpilsētā, uz kāpu kursē mazais, galvenokārt kājāmgājējiem un velotūristiem piemērotais, no jaunās piestātnes - lielākais, autotransportam piemērotais prāmis.
Viena no slavenākajām apskates vietām Kuršu kāpā ir tās pašā ziemeļu galā esošais Jūras muzejs un delfinārijs. Jūras muzeja daudzveidīgajai ekspozīcijai un neparastajai arhitektūrai (muzejs iekārtots kādreizējā 19. gadsimta cietokšņa ēkā un laikam gan ir viens no oriģinālākajiem militārās arhitektūras pārveides un izmantošanas paraugiem Baltijas jūras reģionā) izdodas ieinteresēt un apburt ikvienu apmeklētāju. Bet delfinārijā atrodamas izcilākās zvaigznes - delfīni un jūras lauvas, kas izpelnās nedalītu apmeklētāju apbrīnu.
Kuršu kāpas dabu mēdz salīdzināt ar tuksneša ainavām. Par to var pārliecināties, aplūkojot Pelēko kāpu, kas atrodas uz dienvidiem no Juodkrantes, starp autoceļu un Kuršu līci. Tur paveras gleznaina, fascinējoša un patiesi neaizmirstama smilšu panorāma. Augšup pa smilšu kāpu ved labiekārtota taka. Stāvot kāpas galā, iespējams pārliecināties, ka šaurā zemes strēle, kas ļauj ieraudzīt - smiltis var būt neskaitāmos krāsu toņos, smiltis var radīt estētisko baudījumu arī bez cilvēku līdzdalības, - nudien ir jūras, smilšu un vēja radīts brīnums. Dabas pirmatnība vienkārši paņem sava valdzinājuma varā, ļaujot piemirst par visām ikdienas rūpēm un ieraudzīt kā smilšu, tā ūdens krāsu un formas visaptverošo daudzveidību.
Vairāk par Kuršu kāpām vari uzzināt nerija.lt
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
