Autors: Kintija Rudaka
Avots: Govilnius.lt
Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas šogad ieguvusi Eiropas Zaļās galvaspilsētas godu, pierāda, ka ilgtspējīga pilsētvide ir ne tikai labvēlīga planētai, jo ir videi draudzīga, bet arī vitāli svarīga pilsētas iedzīvotāju labklājībai. Lietuvas jaunieši, kas jaunāki par 30 gadiem, nesen atzīti par laimīgākajiem pasaulē. Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu palīdzējušas kaldināt tādas iniciatīvas kā 140 kilometru garā veloceliņu tīkla paplašināšana, pastaigu taku attīstība 1490 kilometru garumā, pieckārša plastmasas maisiņu lietošanas samazināšana viena gada laikā un, pats galvenais, iedzīvotāju aktīvas rūpes par savas pilsētas vidi. Noskaidrojam, kā mūsu dienvidu kaimiņiem izdevies to visu sasniegt!
Pats galvenais – iedzīvotāju iesaiste
Reklāma
Kopējā mērķa sasniegšanā – līdz 2030. gadam sasniegt klimata neitralitāti – būtisku ieguldījumu sniedz Viļņas iedzīvotāji. Galvaspilsētas iemītnieki tiek mudināti izmantot atjaunojamo enerģiju ar valsts subsīdiju programmu atbalstu saules paneļu uzstādīšanai un “zaļās” enerģijas izmantošanai. Pilsēta jau ir panākusi ievērojamu progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, palielinot saules enerģijas apjomu ikdienā un modernizējot apkures sistēmas. Viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem ir ēku apkure, izmantojot koksni, tāpēc tīrāki enerģijas risinājumi ļāvuši būtiski uzlabot šos rādītājus.
Tāpat arī publiskie pasākumi, piemēram, dažādas talkas un koku stādīšanas dienas, piesaista tūkstošiem cilvēku interesi, mudinot sabiedrību aktīvi piedalīties ilgtspējas iniciatīvās. Lai vēl vairāk veicinātu šo iesaisti, Viļņas pilsēta ir izstrādājusi lietotni “Tvarkau miestą” (“Man rūp pilsēta”), kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par problēmām un dalīties atsauksmēs par pilsētas pārvaldību. Šī lietotne palīdz veidot iekļaujošāku pilsētplānošanas procesu.
Mazsvarīgi nav arī tādi ikdienas paradumi kā iepakojuma šķirošana un pārstrāde, plastmasas atkritumu apjoma samazināšana vai krāna ūdens lietošana pudelēs iepakotā ūdens vietā. Kā rāda Lietuvas statistika, 92 % no visas Lietuvā iegādātās dzērienu taras tiek pārstrādāta, bet plastmasas maisiņu lietošana kopš 2023. gada jūlija samazinājusies piecas reizes.
Uzmanības centrā – mikromobilitāte
Viļņa aktīvi pārveido un rekonstruē pilsētas ielas, veidojot velojoslas. Kopumā Viļņas veloceliņu garums šobrīd sasniedz 140 kilometru veloceliņiem, un plānots to arī turpmāk paplašināt, radot vidi, kas padara riteņbraukšanu par pieejamāko un ērtāko pārvietošanās veidu pilsētā. Dažas ielas pārbūvētas tā, lai būtu ērti kopīgi lietojamas gan velosipēdiem, gan automašīnām. Turklāt velosipēdu koplietošanas sistēma Cyclocity un elektrisko velosipēdu koplietošanas pakalpojumi padara riteņbraukšanu par ērtu alternatīvu braukšanai ar auto.
Savukārt 1490 kilometru garās pastaigu takas padara Viļņu par vienu no gājējiem draudzīgākajām pilsētām Eiropā. Te ir gan gājēju zonas, kurās vispār nav automašīnu, gan vienots pastaigu taku tīkls ar 24 atpūtas takām un 16 ikdienas maršrutiem, kuru nākamajos gados plānots papildināt ar 100 kilometriem taku. Tā kā Viļņas brīnišķīgā pilsētas ainava un daba ir tik tuvu, daudzi labprāt dod priekšroku iešanai kājām, nevis sabiedriskajam transportam vai automašīnām.
Zaļā zona – lielāka par apbūvi un infrastruktūru
Jā, patiešām – 61% pilsētas teritorijas klāj koki un apstādījumi. Viļņa piedāvā bagātīgas zaļās zonas, no kurām daudzas atrodas pilsētas centra tuvumā. Šie parki bieži vien vairāk līdzinās mežiem un sniedz iedzīvotājiem ērtu piekļuvi dabai. Tiem ir galvenā nozīme pilsētplānošanā un ilgtspējīgu aktivitāšu organizēšanā brīvā dabā. Piemēram, šobrīd ļoti populārais kopienas projekts “Zaļais vilnis” ir vērsts uz koku stādīšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, padarot pilsētu vēl zaļāku. Katru pavasari Viļņas pilsētas parka organizācija aicina iedzīvotājus pievienoties kopienas dārzkopības pasākumos, ko vada eksperti, kuri izvēlas piemērotas vietas krūmu un koku stādīšanai.
Jauns sabiedriskā transporta autoparks
Padomju laika mantojumam īstā vieta ir muzejā: Viļņas pilsēta iegādājusies gandrīz 300 jaunu autobusu un trolejbusu, pamazām aizvietojot agrāk tik ierastos čīkstošos, vecos trolejbusus un autobusus, kurus darbināja fosilā degviela. Šobrīd ieguldīti ievērojami līdzekļi videi draudzīga sabiedriskā transporta tīkla izveidē, tostarp elektroautobusos un trolejbusos, lai samazinātu oglekļa emisiju apmēru un veicinātu ilgtspējīgas pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem.
Viļņa – Eiropas Zaļā galvaspilsēta 2025
Eiropas Komisija pasludinājusi Viļņu par 2025. gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvas ieguvēju, atzīstot pilsētas ievērojamo spēju integrēt ilgtspējības centienus ar tās iedzīvotāju labklājību. Viļņa ir veiksmīgi savienojusi dažādas iniciatīvas, kuru mērķis ir tīrs gaiss, tīrs ūdens, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, zaļās zonas u. c. Viena no Viļņas novatoriskajām pieejām iedzīvotāju iesaistīšanai ietver īpašu lietotni, kas ļauj iedzīvotājiem piedalīties dažādos pilsētas pārvaldības un plānošanas pasākumos.
Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvu programma darbojas kopš 2008. gada, un Zaļās galvaspilsētas visā Eiropā turpina sadarboties kā daļa no Zaļo galvaspilsētu tīkla, kurā ietilpst 36 pilsētas. Šis tīkls strādā, lai īstenotu ambiciozas pilsētu labiekārtošanas idejas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
pix-LAT.3860.gif)
