2009.gadā kultūra visās tās formās un izpausmēs piepildīs Viļņas galerijas un skatītāju zāles, ielas un citas šādam nolūkam nekad neizmantotas vietas. Programmā Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta2009 jau ir iekļauti vairāk nekā simt sešdesmit pasākumu, kurus organizē vairāk nekā 100 projekta vadītāju. Programma Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta2009 būs saistoša gan mākslas baudītājiem, gan cilvēkiem, kas parasti neapmeklē kultūras pasākumus. Plānots, ka katru otro pasākumu būs iespējams apmeklēt bez maksas.

Eiropas mākslas mīļotājiem

Visa gada garumā pazīstami Eiropas mūziķi, aktieri, dejotāji un mākslinieki apmeklēs Lietuvu, lai sniegtu priekšnesumus un izstādītu savus darbus, tostarp piedalīsies arī mākslinieki no Latvijas. „Esam interesanti, jo Eiropas kultūras galvaspilsēta nekad nav iesniegusies tik tālu Eiropas austrumos. Mēs ļoti cenšamies, lai Eiropas mākslas procesiem piešķirtu arī neatkārtojamo lietuviešu kultūras pieskaņu,” uzsver Elona Bajoriniene, projekta Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta2009 direktore.

Radoši izpausties ir aicināts ikviens

Kultūras programma Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta2009 neaprobežosies tikai ar molbertiem, kinoteātru ekrāniem, teātru zālēm vai starptautisko mākslas organizāciju kongresiem. “To atspoguļo mūsu devīze Dzīvā kultūra. Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009 ir Lietuvā pirmā šāda mēroga radošā programma, kurā aktīvi piedalīsies ne tikai profesionāli mākslinieki, bet arī iedzīvotāji, pilsētas viesi un ieceļotāji,” stāsta Bajoriniene.

Programma būs interesanta visām vecuma grupām, sākot ar bērniem (Bērnu mākslas festivāls Mājdzīvnieks)un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem (deju projekts Otrā elpa). Atsevišķi projekti būs veltīti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (Es atkal redzu sauli) un nabadzīgo un sociāli atstumto iedzīvotāju grupām (deju projekts Svētais pavasaris). Mākslas projekti tiks realizēti ne tikai tradicionālajās mākslas arēnās, bet arī uz ielām, stacijās (Pilsētas jaunā seja), romu nometnē (Terno Vilna (Jaunā Viļņa)), kā arī ceļos no vecpilsētas uz citiem Viļņas rajoniem (Pilsētas stāsti).

“Visnozīmīgākais šajā programmā ir fakts, ka ikviens, kas vēlas radoši izpausties, ir aicināts to darīt kopā ar mums. Tādu projektu kā Ielu muzikantu diena, Lai top nakts!, Māksla neierastā vidē, LUX — gaismas festivāls vai Lietuviešu kultūras galvaspilsēta veiksmīga īstenošana lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības aktivitātes un radošuma. Mēs ticam, ka, trīs gadus intensīvi strādājot, mēs izveidosim jaunas kultūras pasākumu tradīcijas un sabiedrība par pašsaprotamu uzskatīs daudzveidīgāk un interesantāk pavadīt laiku pilsētā, kas pirms tam Viļņā nebija iespējams,” pastāstīja Bajoriniene.

Programmas devīze un nosaukums ir Dzīvā kultūra. Šī ir mākslinieciska programma, kuras izveidi iedvesmojusi avangarda FLUXUS kustība. Šis vārds ir radies no latīņu valodas un nozīmē “plūsma”. Šādi nosauktā kustība pauž, ka māksla ir nepārtrauktas pārmaiņas, tā ir plūsma, kas skar ikvienu.

“Eiropas kultūras galvaspilsēta” ir visveiksmīgākais Eiropas Komisijas projekts kultūras jomā. Šajā projektā jau ir piedalījušās vairāk nekā trīsdesmit Eiropas pilsētas. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Viļņai un Austrijas pilsētai Lincai tika piešķirts 2005.gada 14.novembrī.

Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta2009 oficiālā atklāšanas ceremonija notiks 2008.gada 31.decembrī. Notikumu kalendāru un aprakstu iespējams atrast projekta tīmekļa vietnē: www.vilnius2009.lt