Pirmo "septiņu antīkās pasaules brīnumu" sarakstu pirms vairāk nekā 2000 gadiem izveidoja piedzīvojumiem bagāti hellēņu ceļotāji, kuri apbrīnoja pasaulē neticamākās cilvēku radītās būves. Kopš tā laika lielākā daļa no sākotnējā saraksta ir iznīcināta, izņemot Lielo Gīzas piramīdu. Šveicē dzimušais kanādiešu kinorežisors Bernārs Vēbers 2001. gadā izveidoja New7Wonders Foundation, lai atrastu jaunus mūsdienu septiņus pasaules brīnumus, aicinot sabiedrības pārstāvjus balsot. Zemāk var izlasīt par katru no izvēlētajiem brīnumiem.
1. Kolizejs, Roma, Itālija
Kolizejs ir liels ovāls amfiteātris Romas centrā, kur kādreiz par savu dzīvību cīnījās gladiatori. Tas ir lielākais amfiteātris, kāds jebkad būvēts, un tas tika uzbūvēts no smiltīm un akmeņiem astoņu gadu laikā no 72. līdz 80. gadam pēc Kristus dzimšanas. Kolosālā būve varēja uzņemt 80 000 skatītāju, kas bija izvietoti apļveida riņķī ap centrālo skatuvi.
Reklāma
Te notika dramatiski un dažkārt šausminoši notikumi - ne tikai gladiatoru spēles, bet arī klasiskās lugas, dzīvnieku medības un nāvessodi. Daži stāsta, ka arēnā pat tika iepludināts ūdens, lai izspēlētu jūras kaujas. Gadsimtu gaitā Kolizejs, ko daļēji sabojājušas zemestrīces un akmeņu laupītāji, joprojām ir ikoniska Romas vēstures piemiņas vieta, ko ik gadu apmeklē tūkstošiem tūristu, kuriem ir iespēja izmantot bezriska griezieni priekšrocības, tāpēc ir pamatoti, ka tas ir iekļauts mūsdienu septiņu pasaules brīnumu sarakstā.
2. Lielais Ķīnas mūris
Lielais Ķīnas mūris ir milzīga barjera, kas stiepjas tūkstošiem kilometru gar Ķīnas vēsturisko ziemeļu robežu. Mūris, kas veidojies gadu tūkstošiem ilgi, savu dzīvi sāka kā virkne mazāku mūru, kas datējami ar 7. gadsimtu pirms mūsu ēras un celti kā aizsargbarjeras pret nomadu uzbrukumiem. 220. gadā pirms mūsu ēras pirmais Ķīnas imperatora Cjiņ Šji Huana vadībā apvienoja visus Ķīnas mūrus vienā varenā barjerā, nostiprinot un paplašinot sienu, lai pasargātu no ziemeļu iebrucējiem. Mūsdienās siena ir atzīta par vienu no septiņiem brīnumiem, kuras garums, ieskaitot visus tās atzarus, ir 13 171 jūdzes.
3. Tadžmahals, Indija
Indijas slavenais Tadžmahals (persiešu valodā - pils kronis) ir satriecošs balta marmora mauzolejs Jamunas upes krastā Agras pilsētā, un tas ir atzīts par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Mogulu imperators Šahs Džahāns uzcēla šo templi kā kapavietu savai mīļotajai sievai Mumtaz Mahal, kura 1631. gadā nomira dzemdību laikā.
Centrā esošo marmora kapavietu ieskauj 42 akrus liela teritorija, kur kompleksu papildina dārzi, mošeja, viesu nams un baseins. Viss projekts tika īstenots vairāk nekā 22 gadus, un to paveica 20 000 strādnieku par 32 miljoniem rūpiju (aptuveni 827 miljoniem ASV dolāru pēc mūsdienu standartiem). Taču smagais darbs atmaksājās - šodien Tadžmahals ir atzīts par UNESCO Pasaules mantojuma objektu un ir nozīmīga Indijas bagātās Mogulu vēstures sastāvdaļa.
4. Kristus Pestītājs, Brazīlija
Totēmiskā Kristus Pestītāja statuja paceļas virs Riodežaneiro Korkovado kalna virsotnes. Šis 30 metrus augstais piemineklis ir ikoniska Brazīlijas emblēma. Šo milzīgo sabiedrisko mākslas darbu 20. gadsimta 20. gados projektēja poļu-franču tēlnieks Pauls Landovskis, bet 1931. gadā pabeidza brazīliešu inženieris Heitors da Silva Kosta un franču inženieris Alberts Kako.
No dzelzsbetona veidotā Kristus Pestītāja skulptūra, kas apšūta ar vairāk nekā 6 miljoniem ziepjakmens plākšņu, ir lielākā Art Deco skulptūra pasaulē. Uzcelta tūlīt pēc Pirmā pasaules kara beigām, skulptūra bija pārliecinošs kristietības un cerības simbols laikā, kad pasaule bija nokļuvusi uz ceļiem, tāpēc nav pārsteigums, ka šis piemineklis iekļuva mūsdienu septiņu brīnumu sarakstā.
5. Maču Pikču, Peru
Maču Pikču ir 15. gadsimtā pazaudēts olybet bezriska griezieni dārgums - reta citadele, kas atklāta augstu Andu kalnos virs Peru Svētās ielejas. Pārsteidzoši, ka tā ir viena no vienīgajām pirmskolumbu laikmeta drupām, kas atrastas gandrīz neskartas, ar bijušo laukumu, tempļu, lauksaimniecības terašu un māju liecībām.
Arheologi uzskata, ka citadele tika uzcelta kā inku imperatora Pachacuti muiža ap 1450. gadu, un tās sienas bija no pulēta sausā akmens. Inki šo vietu pameta gadsimtu vēlāk, un tā palika apslēpta tūkstošiem gadu, līdz 1911. gadā to atklāja amerikāņu vēsturnieks Hīrams Bingems. Pateicoties šim ievērojamajam objektam, tas mūsdienās ir atzīts par vienu no septiņiem brīnumiem.
6. Chichén Itzá, Meksika
Meksikas Jukatanas štata dziļumos atrodas Čičen Itza - vēsturiska maiju pilsēta, kas celta no 9. līdz 12. gadsimtam. Pilsētā, ko uzcēla pirmskolumbu maiju cilts Itzá, ir virkne pieminekļu un tempļu. Slavenākais no tiem ir El Castillo, kas pazīstams arī kā Kukulkāna templis. Tā ir milzīga pakāpienu piramīda pilsētas centrā, kas tika uzcelta kā dievam Kukulkānam veltīts templis.
Kopumā visā templī ir 365 pakāpieni, pa vienam katrai gada dienai. Vēl iespaidīgāk ir tas, ka pavasara un vasaras ekvinokcijas laikā pēcpusdienas saule met trīsstūrveida ēnas uz piramīdas ziemeļu kāpnēm, kas atgādina spalvu čūsku, kura slīd pa tās virsmu un dodas uz akmens čūskas galvu pie pamatnes - nav brīnums, ka mūsdienās tas ir viens no septiņiem brīnumiem!
7. Petra, Jordānija
Petra, senā pilsēta Jordānijas dienvidos, ir pazīstama arī kā "rožu pilsēta", jo tā ir zeltaina. Tās pirmsākumi meklējami jau 312. gadā pirms mūsu ēras. Šo seno pilsētu, kas atrodas nomaļā ielejā, ko dibināja arābu nabatejieši - izsmalcināta civilizācija, kas apkārtējās klinšu sienās izgrieza satriecošu arhitektūru un sarežģītus ūdensceļus.
Nabatejieši izveidoja Petru arī par veiksmīgu tirdzniecības centru, gūstot milzīgu bagātību un strauji augošu iedzīvotāju skaitu, pirms tos iznīcināja zemestrīces. Rietumu pasaulei gadsimtiem ilgi nezināmo pilsētu 1812. gadā atklāja šveiciešu pētnieks Johans Ludvigs Burkharts. 19. gadsimta dzejnieks un zinātnieks Džons Viljams Burgons aprakstīja Petru kā "rožu sarkano pilsētu, kas ir puslīdz tikpat sena kā laiks".
