Autors: Zane Bulmeistare
Avots: Valmierasnovads.lv
No 15. līdz 18. septembrim no plkst. 9.00 līdz 17.00 Valmieras muzeja Garšaugu dārzā būs skatāma dārzeņu izstāde “Kartupelis”. Izstādē dažādas kartupeļu šķirnes piedāvās iepazīt zemnieks Imants Skuja, Z/S “Piekalnes”, Bio p/s “Varšavas” un SIA “Aloja Agro”.
Uz Pakalnu ģimenes zemnieku saimniecību “Piekalnes” pēc Vācijā izveidotās un Latvijā izaudzētās sertificētās kartupeļu sēklas brauc no dažādām Latvijas vietām. Kopš 2000. gada saimniecība ir vācu kartupeļu selekcijas un pavairošanas kompānijas “Norika” oficiālais pārstāvis Latvijā. Z/S “Piekalnes” piedāvājumā ir kartupeļu šķirnes, kuras īsā laika periodā ir kļuvušas populāras ne tikai kartupeļu audzētāju, bet arī īstenu gardēžu vidū. Jau kopš darbības pirmsākumiem saimniecība sadarbojas ar “Aloja Starkelsen”, nodrošinot ražošanai cietes kartupeļus, savukārt visiem čipsu mīļotājiem tur sagatavo gan sēklas materiālu, gan nodrošina kartupeļus čipsu ražošanai Latvijā “Ādažu čipsiem”. Lai arī Z/S “Piekalnes” vairāk zināmi kartupeļu dēļ, kopš uzņēmuma dibināšanas saimniecība nodarbojas arī ar graudaugu, rapšu un pupu audzēšanu. Plašāka informācija: www.piekalnes.lv.
Reklāma
SIA “Aloja Agro” sēklaudzēšanas saimniecībā bioloģiski audzē kartupeļus, pelēkos zirņus, auzas, griķus, zālājus sēklas ieguvei. Graudaugu pirmapstrādi veic pašu kaltē, kas ir bioloģiski sertificēta. Saimniecība ir viena no lielākajiem bioloģisko zirņu “Bruno” audzētājām pārstrādei, proteīna un miltu ieguvei. Kopš 2019. gada saimnieko bioloģiski. Saimniecība ir Vācijas kartupeļu audzēšanas un pavairošanas uzņēmuma “Europlant” pārstāvis Latvijā vairāk nekā 20 gadus. Tā izplata un pavairo sertificētu sēklas materiālu pārtikas un cietes kartupeļiem. Katru gadu tiek organizētas Lauku dienas, kurās demonstrē un salīdzina jaunas un jau zināmas vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes. Plašāka informācija: www.alojaagro.lv.
Kartupelis daudziem ir iemīļotākais dārzenis, un grūti pat iedomāties situāciju, ja kartupeļi pie mums tā arī nebūtu atceļojuši. Pirmie savvaļas bumbuļi tika atrasti Ankonas apmetnē Peru ziemeļos. Šis atradums ir aptuveni 4,5 tūkstošu gadu vecs. Titikakas ezera krastos izrakumu laikā tika atrasts sens kartupeļu lauks, kas tika kultivēts IV gadsimtā pirms mūsu ēras. Havajiešu mīts savukārt vēsta, ka, bēgdama no sava nāvīgā mīļākā, Lono-Mu-Ku pazaudēja kāju. No tās izauga pirmais saldais kartupelis.
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs. Pašlaik tā ir pasaules ceturtā svarīgākā lauksaimniecības kultūra. Pasaule pazīst vairāk nekā 7000 savvaļas un cilvēka selekcionētu kartupeļu šķirņu. Visvairāk tos audzē Ķīnā, Indijā un Krievijā. 1995. gadā kartupelis kļuva par pirmo dārzeni, kurš tika izaudzēts kosmosā.
Pastāv vairākas versijas par to, kā kartupelis nonāca līdz eiropiešu galdiem. Laurus par kartupeļu atvešanu grib iegūt gan spāņi, gan arī briti. Ir versija, ka spāņi bija pirmie, kas uzzināja par to eksistenci un neparasto augu nosūtīja pat Romas pāvestam. Tomēr vēsture saglabājusi Tomasa Heriota vārdu, kurš 1568. gada 28. jūlijā uz Angliju atveda neparastu kravu, ko ieguvis no slavenā pirāta Frensisa Dreika, kurš savukārt bija to nolaupījis spāņiem. Šajā kravā bija visparastākie kartupeļi. Tos iedēstīja karaļa Īrijas rezidencē, līdz ar to Īrija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kur šis dārzenis kļuva par galveno pārtikas produktu.
Latvijā kartupeli ieveda 1673. gadā. Kurzemes un Zemgales hercogistē kartupeļus audzēja pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram labākajā gadījumā ticis pa vienam kartupelim. Sākumā tie nebija iecienīti. Iespējams tāpēc, ka neviens nemācēja tos pareizi pagatavot. Valdīja uzskats, ka ēdams ir nevis bumbulis, kas aug zem zemes, bet gan zaļās ogas, kuras izveidojas pēc ziedēšanas. Novārītas cukurā, tās bija sīvas un negaršīgas, to lietošana izraisīja nopietnu saindēšanos. Tikai vēlāk atklājās, ka ēdamas ir nevis ogas, bet kartupeļu bumbuļi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Audiogids “Kaugurciema stāstu taka” Jūrmalas TIC")
